”Lielākoties tie ir mantiskie noziegumi pēdējā laikā – zādzības, krāpšanas. Īpaši jau krāpšanas dažāda veida, tās ņem virsroku pār visiem, un tas ir īpaši iezīmējies pēdējā gada laikā. Un tur ir trīs dažādi veidi – viens ir, kur pārdod dažāda veida preces internetā – andele-mandele, feisbuks un ss.com, otrs veids, kur personas zvana un piedāvā iesaistītes akciju tirgos, un trešais variants, kad uzdodas par banku darbiniekiem, personas atklāj savus sensitīvos datus, un tiek pārskaitīta nauda. Vēl bija momenti, kad tika izmantoti DPD un ”Omniva” logo un, uzdodoties par šo firmu darbiniekiem, lūdz pārskaitīt savus datus, ko cilvēki arī izdara, un tādā veidā piekļūst viņu kontiem un izkrāpj naudu,” skaidro Valsts policijas (VP) Liepājas nodaļas priekšnieks Ingus Ukstiņš.

Pagājušā gada laikā saistībā ar krāpšanām policijā reģistrēti 240 iesniegumi, un 105 gadījumos uzsākts kriminālprocess. Salīdzinājumam – 2020.gadā reģistrēti 144 iesniegumi un uzsākti 46 kriminālprocesi.

No pagājušajā gadā ierosinātajiem kriminālprocesiem tajos gadījumos, kas saistīti ar pirkšanu – pārdošanu tepat Latvijas ietvaros, un kuros parādās Latvijas kredītiestāžu konti un tālruņa numuri, gandrīz visas jau ir atklātas, savukārt tajos, kuros izmeklēšana sniedzas ārpus mūsu valsts robežām – ārvlastu konti, ārvalstu tālruņa numuri -, tas ir garš un piņķerīgs process un sekmīgs iznākums esot tikai nelielā daļā fiksēto noziegumu, saka I. Ukstiņš.

Smago noziegumu – slepkavību un smagu miesas bojājumu nodarīšanas jomā pērnais gads mūspusē bijis stipri līdzīgs 2020.gadam. Gan pagājušajā, gan aizpagājušajā gadā notikušas pa trijām slepkavībām, visas tās ir atklātas, un visi aizdomās turamie, pēc I. Ukstiņa vārdiem, ”atrodas tur, kur viņiem jābūt.”

Laupīšanu skaits VP Liepājas iecirkņa kompetences teritorijā pērn samazinājies divkārt – 2020.gadā par laupīšanām uzsākti 15, bet 2021.gadā – septiņi kriminālprocesi. Šo tendenci I. Ukstiņš skaidro ar apstākli, ka laupīšanas vairumā gadījumu pastrādā recidīvisti, un jo lielāks skaits šo profesionāļu atrodas aiz restēm, jo mazāk ir šādu noziegumu un otrādi.

Arī zādzību skait pērn sarucis – 1007, kas ir par 314 mazāk, nekā gadu iepriekš. Īpaši liels samazinājums esot vērojams zādzībās no tirdzniecības objektiem, un arī to varot skaidrot tieši ar to pašu apstākli, kā laupīšanu jomā – tas ir tāds ”nebeidzamais stāsts” – jo vairāk to, kuriem zādzības veikalos ir ikdiena, ir apcietinājumā vai cietumā, jo mierīgāka dzīve veikalniekiem. Un vairums šo te veikalu zādzību jau ir atklātas, tāpat kā pērn aizturēta kāda noziedznieku grupa, kas bija specializējusies lauku viensētu apzagšanā.

Pērn VP Liepājas iecirknī krietni pieaudzis kriminālprocesu un administratīvo procesu skaits, kas ierosināti saistībā ar akcizēto preču – nelegālā alkohola un cigarešu – apriti. Ja 2020.gadā šāda veida likumpārkāpumi fiksēti 33, tad pagājušajā gadā – jau 56 gadījumos.

I. Ukstiņš arī atzīst, ka joprojām par problēmu Liepājas pusē, tāpat kā valstī kopumā, uzskātāms personālsastāva nekomplekts. Konkrēti šobrīd Liepājas iecirknī tas mērāms nepilnos 20 procentos. ”Cenšamies uzrunāt jaunos kadrus, nokomplektēties maksimāli –, kāds nāk klāt, kāds iet prom – vai nu pensijas vecuma sasniegšanas dēļ, vai tāpēc, ka kaut kas nepatīk, kadru mainība ir liela un kopumā var teikt, ka tā ir uzskatāma par problēmu ilgstošā laikposmā,” saka Liepājas iecirkņa priekšnieks, paužot cerību, ka situāciju varētu uzlabot vērā ņemams atalgojuma paaugstinājums, ko VP vadība cer panākt šogad. Jo vēl šobrīd likumsargu vidējais atalgojums par aptuveni 100 – 150 eiro mēnesī atpaliek no vidējā atalgojuma apmēra valsts sektorā strādājošajiem – par privāto sektoru vispār nerunājot.

Liepājas pusē pagājušajā gadā pieaudzis par braukšanu pie stūres alkohola reibumā aizturēto autovadītāju skaits – arī tādu dzērājšoferu, kuriem vispār nav vadītāja apliecības, stāsta VP Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas komandieris Leonīds Tarabans. ”Rodas tāds iespaids, ka tie ir cilvēki, kuriem vairs nav ko zaudēt – tad nu viņi arī pārkāpj likumu pēc pilnas programmas,” spriež L. Tarabans.

Tādu aizturēto, kuri brauc dzērumā un bez tiesībām, bijis par desmitdaļu vairāk, nekā gadu iepriekš, bet tīro dzērājšoferu pat par piektdaļu vairāk, norāda Satiksmes uzraudzības rotas komandieris.

Kopumā par braukšanu alkohola vai apreibinošo vietu iespaidā un/vai par braukšanu bez vadītāja apliecības pērn Liepājā un Dienvidkurzemes novadā aizturēti 429 transportlīdzekļu vadītāji – par 96 vairāk, nekā gadu iepriekš. Tajā skaitā alkohola reibumā un ar tiesībām pie stūres notverti 164 šoferi (par deviņiem vairāk, nekā 2020.gadā), reibumā bez tiesībām 125 (2020.gadā 97), narkotiku iespaidā 9 (gadu iepriekš 10), kā arī 131 iedzēris velosipēda, mopēda vai elektroskūtera vadītājs. 2020.gadā tādi bijuši 74.