Sprādzis arī agrāk 

Šorīt ap pulksten 6.45 Valsts policijā (VP) saņemta informācija par iespējamu sprādzienbīstamu priekšmetu kādā automašīnā Liepu ielā 25, pavēstīja VP Kurzemes reģiona pārstāve Daiga Valdmane.

Uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 18. nodaļas – par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Izmeklēšanas interesēs policija šobrīd sīkāku informāciju nesniedz, taču atzīmē, ka sabiedrības drošībai nekāda apdraudējuma nav. 

Notikuma vietā vairākas stundas strādāja pretterorisma vienība ”Omega”. Pagalms, kas atrodas līdzās Krievijas ģenerālkonsulāta teritorijai, no abām pusēm bija norobežots, novēroja ”Kurzemes Vārds”. 

Vairāki Liepu ielas 25. mājas iedzīvotāji stāsta, ka agri no rīta dzirdējuši blīkšķi. Lai arī tas nav bijis ļoti spēcīgs, tomēr dzīvoklī labi dzirdams. ”Nodomāju, ka bērni šauj petardes,” sacīja kāda kundze, kura dzīvo minētā nama otrajā stāvā. 

Liepu ielā 25 šis nav pirmais ar spridzināšanu saistīts gadījums – šī nama ilgstošie iedzīvotāji vēl atceras sprādzienu kosmētiskajā salonā, kas nogranda 1994. gada vasarā. 

Pieļauj atriebību 

Par to, ka zem automašīnas kaut kas tiešām sprādzis, liecina apdegušais bruģis vietā, kur stāvēja transportlīdzeklis.

”Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka spridzeklis ievietots baltas krāsas automašīnā ”Škoda”, kas bija novietota Liepu ielas 25. nama pagalmā. Ar to ikdienā pārvietojas uzņēmējs Andrejs Belovs.

Ar uzņēmēju laikrakstam sazināties neizdevās, taču viņš ”Kurzemes Vārdam” sniedza komentāru ar advokāta Edgara Golta starpniecību, proti, A. Belovs pieļauj, ka notikušais saistīts ar agrākām augsti stāvošām amatpersonām, pret kurām viņš iepriekš liecinājis kriminālprocesu ietvaros. 

Advokāts arī apstiprināja, ka sprādziens atskanējis brīdī, kad uzņēmējs bija iedarbinājis automašīnu un grasījies braukt prom. 

Liepu ielas 25. nama ielas pusē ir vairākas videokameras, viena arī pagalmā, kur  bija novietota ”Škoda”, taču vismaz šodien tā bija pagriezta sāņus, pārliecinājās laikraksts. 

Kukuļņemšanā vainojis VID vadītāju 

Pirms sešiem gadiem A. Belovs, kurš darbojies zvejniecības, autotirdzniecības, kā arī nekustamo īpašumu jomā, figurēja daudzos kriminālprocesos, kas bija saistīti ar finanšu noziegumiem. 

2013. gada februārī Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde informēja, ka Kurzemes reģionā apturēts pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju grupējums – deviņas personas apcietinātas un trīs izsludinātas meklēšanā. Viens no meklētajiem bija 1974. gadā dzimušais Andrejs Belovs, tobrīd vēl Podrjadčikovs.

Trīs mēnešus vēlāk viņu aizturēja Rucavas novadā. Raidījums “Defacto” toreiz vēstīja, ka pēc notveršanas reibumā esošais Podrjadčikovs sniedzis neticamas liecības, piesaucot augstu amatpersonu vārdus.

Podrjadčikova atklāsmes devušas KNAB pamatu sākt izmeklēt kukuļu došanu VID amatpersonām, un lietas ietvaros KNAB aizturēja bijušo VID ģenerāldirektori Neliju Jezdakovu. 2015. gadā KNAB kriminālprocesu pret N. Jezdakovu gan izbeidza, jo nav apstiprinājušās aizdomas, ka viņa ņēmusi kukuli.

Pagājušā gada maijā Kurzemes apgabaltiesa izskatīja krimināllietu, kurā divas personas atzina par vainīgām apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā.

Viens no viņiem ir A. Belovs, kuram tika piespriesta  reāla brīvības atņemšana uz diviem gadiem un deviņiem mēnešiem.

Saskaņā ar Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras uzturēto apsūdzību, apsūdzētā persona, būdams kāda uzņēmuma (SIA) faktiskais vadītājs ar otra apsūdzētā atbalstu, nolūkā izvairīties no PVN nomaksas un iegūt tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu no valsts budžeta, sagatavoja dokumentus – pavadzīmes – ar tajos iekļautu nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem – par automašīnu un to rezerves daļu iegādi vairāk nekā 917,7 tūkstošu eiro apmērā.

Apsūdzētie nepatiesu informāciju par reāli nenotikušiem darījumiem apzināti iekļāva PVN deklarācijās un iesniedza VID, tādējādi nenomaksājot PVN un izkrāpjot no valsts budžeta 160 203,84 eiro, iepriekš informē apgabala prokuratūra. 

Šis Kurzemes apgabaltiesas spriedums gan ir pārsūdzēts, taču tiesvedībā vēl ir citas lietas, kurās apsūdzēts A. Belovs.

Liepu iela 25 jau piedzīvojusi sprādzienu iepriekš

Šis notikums liepājniekiem atsauc atmiņā deviņdesmitos, gadus, kad tieši šī ēka jau cieta sprādzienā. Žurnāls “Liepājas Vēstules” 2013.gadā rakstīja par Liepu ielas 25. namu, kas savulai tika celts metalurģijas uzņēmuma darbiniekiem.

“Neesmu skaidrībā, kā tas varēja notikt un kurš ir īstais vainīgais. Neatceros precīzu gadu. Tas bija pagājušā gadsimta 90. gados. Zinu, ka tas bija dažas dienas pirms Jāņiem. Taisījāmies braukt uz laukiem Līgo svētkus svinēt, kad mums kaimiņi saka: kur jūs brauksiet, mūsu māju pagājušo nakti uzspridzināja! Mēs šajā galā neko nebijām dzirdējuši. Spridzināja otrā galā, tur, kur Liepu iela saiet kopā ar Janševska ielu. Mājas stūris bija pamatīgi cietis,” žurnālam 2013.gadā stāstīja viena no pirmajām nama iedzīvotājām Rita Krūmberga.

Savulaik, kad nams uzcelts, šajā vietā bijis liels pārtikas veikals. Kad parādījušies citi un veikals nav guvis vajadzīgo peļņu, tas likvidēts un telpās ierīkots kosmētiski medicīniskais salons. ”Labu laiku darbojās, un tieši tur notika sprādziens. Logi ar visiem stikliem ārā, iekšējais interjers viss kamolā. Labi, ka kaut kas vairāk nenotika,” sacīja Rita.

”Toreiz pie direktora, ja nemaldos, tad bija Terentjevs, atnāca – tikai nebrīnieties, ka nesaukšu vārdu, jo man nav pierādījumu, – ļoti naudīgs cilvēks un teica: ”Es jums pāris mēnešu laikā pilnībā visu šeit atjaunošu, visu sakārtošu. Būs vēl labāk, nekā bija. Apkārt stūrim skaistu zaļo zonu izveidošu, bet platību atdodiet man par dzīvokli.” Viņš to dabūja un izremontēja,” stāstīja Rita.

Mājas pagrabā vēlējies izveidot baseinu. Darbi sākti, bet, kad baseinā jau laists ūdens, sistēma sabojājusies, un pagrabs applūdis. ”Varat jau nojaust, kurš ”Metalurgā” ir viens no naudīgākajiem cilvēkiem. Tas, kurš iekāroja šīs telpas. Bet šī spridzināšana palika kā tāds traips mūsu mājas vēsturē,” atzinusi Rita. Neviens nezina, kā tas īsti bijis, bet joprojām netrūkst tādu, kas uzskata, ka sprādziens bijis inscenējums, žurnālam norādījis arī toreizējais akciju sabiedrības ”Liepājas metalurgs” muzeja vadītājs Jaropolks Dorenskis.

11Skatīt galeriju