VUGD uzsvēris, ka glābšanas dienesta dispečeri var iedzīvotājam zvanīt tikai tad, ja cilvēks pats ir zvanījis un pieteicis notikumu, kā arī lai precizētu informāciju vai turpinātu pārtrauktu sarunu. Turklāt iedzīvotājs šādā situācijā saņems zvanu no fiksētā astoņu ciparu numura, nevis no trīs ciparu numura.

“Vēlamies uzsvērt, ka vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numura 112 zvanu centra dispečeri nekad nezvana pirmie. Zvans no glābšanas dienesta dispečeriem iespējams tikai tad, ja iedzīvotājs ir zvanījis, bet saruna ir pārtrūkusi vai arī nepieciešams precizēt iepriekš saņemtu informāciju. Mums nav nepieciešams identificēt zvanītāju un tāpēc mēs neprasām, lai viņš to darītu, sniedzot mums sensitīvos datus, piemēram, personas kodu,” skaidro VUGD Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko.

112 zvanu centra dispečeri, saņemot iedzīvotāju zvanu, vispirms jautās pēc iespējas precīzāku notikuma vietu, kā arī pat nelaimes gadījumu, kas ir noticis, kā arī var uzdot papildus jautājumus par notikušo.

Noslēgumā zvanītājam tiks lūgts nosaukt savu vārdu un uzvārdu, kā arī tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā vēlreiz var sazināties. Nekāda papildus zvanītāja vai citu cilvēku identificējoša informācija – personas kods, bankas konta numurs, dzīvesvietas adrese – netiek prasīta. Līdz ar to nav iespējama situācija, ka 112 zvanu centra dispečeri zvana uz iedzīvotāja tālruņa numuru un informē par it kā notikušu negadījumu.

Plisko aicina gadījumos, ja saņemts aizdomīgs zvans no tālruņa numura 112, nekavējoties informēt savu mobilo sakaru operatoru, bet, ja esat cietis no krāpnieciskām darbībām, tad vērsties ar iesniegumu Valsts policijā.