Trešdien, 7.janvārī, mūspusē divas nelaimes izcēlušās
saistībā ar apkures ierīcēm, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Ap pustrijiem dienā glābēji saņēmuši izsaukumu uz
Jaunliepāju. Trīsstāvu dzīvojamā mājā nepareizas krāsns ekspluatācijas rezultātā
telpās bijis radies stiprs piedūmojums.

Cilvēki nav cietuši. Ugunsdzēsēji problēmu atrisinājuši,
veicot telpu vēdināšanu.

Savukārt stundu pirms pusnakts ugunsdzēsēji steiguši uz Durbi.
Jaunā ielā kādā divstāvu dzīvojamā mājā dūmvadā deguši sodrēji vairāku
kvadrātmetru platībā.

Arī šajā negadījumā cilvēki nav cietuši.

Iestājoties aukstajam laikam, pieaug ugunsgrēku skaits, kuru
iespējamais iemesls ir apkures iekārtu nepareiza lietošana, kā arī bojātu
apkures ierīču lietošana, portālam jau iepriekš norādīja VUGD Preses un
sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste: ”Šādu ugunsgrēku
sekas diemžēl visbiežāk beidzas traģiski.”

VUGD apkopotā statistika liecina, ka katru gadu apmēram
viens tūkstotis ugunsgrēku izceļas tieši apkures problēmu dēļ. Lielākais šādu
ugunsgrēku skaita pieaugums ir vērojams gada sākumā un apkures sezonas beigu
posmā, kad pieaug apkures iekārtu nolietojums, dūmvados izveidojas sodrēji un
parādās to bojājumi. Diemžēl statistika liecina, ka pagājušajā gadā, salīdzinot
ar 2013.gadu, vismaz uz pusi ir pieaudzis šādos ugunsgrēkos bojā gājušo skaits.

VUGD atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams.
Katru dienu  ugunsdzēsēji glābēji dodas dzēst dūmvados degošus sodrējus. Sadegot
jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu,
sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā
samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var
izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu
dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā
aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa
biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un
liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu,
kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi trijos gados
jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt
sertificēti skursteņslauķi. Par to jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt
apliecinošos dokumentus. Bojātu skursteņu ekspluatācija ir bīstama, uzsver
glābēji.