Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šodien apmierināja AS “SEB banka” prasību un no uzņēmējam, savulaik Latvijas miljonāru sarakstā minētajam Gunvaldam Vēsmiņam piederošās Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas kompānijas SIA “Duna” piedzina 333 760 latu kredīta parādu, kas 1999.gadā tika izsniegts vēlāk par maksātnespējīgu atzītajai SIA “DuCons”.

“SEB banka” pirms dažiem gadiem Kurzemes apgabaltiesā iesniegtajā prasībā norādīja, ka 1999.gada 26.jūlijā banka kompānijai “DuCons” piešķīrusi 1,12 miljonus eiro (785 153 latus) projektēšanai, nekustamā īpašuma iegādei un celtniecībai. Kredīta atmaksai papildus noslēgts galvojuma līgums ar uzņēmumu “Duna”, un par kredīta līguma izpildi personīgo galvojumu veica Vēsmiņš.

Pēc galvojuma līguma noteikumiem ar visu naudu, kustamo un nekustamo īpašumu atbildētājs uzņēmies saistības par visu kredīta summu, kā arī par procentu, līgumsoda, zaudējumu atmaksāšanu. Turklāt “DuCons” vēl papildus ieķīlājusi tai piederošo nekustamo īpašumu Liepājā, Flotes iela 3/5, norādīja banka.

Vēlāk “Duna” un Vēsmiņš parakstījuši nodomu protokolu, apņemoties nelikt šķēršļus, bet veicināt atsavināšanas līguma noslēgšanu par “DuCons” piederošo pamatlīdzekļu pārdošanu SIA “Unilīzings” ar turpmāku finanšu līzinga piemērošanu.

Rezultātā “Unilīzings” kompānijai “DuCons” 2001.gadā iznomājis ražošanas tehnoloģiskās iekārtas 3,07 miljonu eiro (2,16 miljonu latu) vērtībā. 2002.gada 13.februārī “Unilīzings” izbeidza šo finanšu līzinga līgumu.

Dažas dienas vēlāk – 2002.gada 26.februārī – Kurzemes apgabaltiesa atzina “DuCons” maksātnespēju, un tādējādi “SEB banka” ieguva tiesības prasīt “DuCons” parādu atmaksāt galvotājiem.

Vēsmiņš 2003.gada 18.jūlijā ieskaitījis “DuCons” kontā 100 000 latu. “SEB banka” prasībā norādīja, ka minētais maksājums veikts personai, kurai ar SIA “Unilīzings” šajā laika posmā vairs nepastāvēja tiesiskās attiecības, jo finanšu līzinga līgums bija izbeigts un šāda Vēsmiņa rīcība nonākusi pretrunā ar nodomu protokolā noteikto.

“SEB banka” uzsvēra, ka likums uzliek pienākumu saistības izpildīt laikus un noteiktajos termiņos, taču ne “DuCons”, ne “Duna”, ne pats Vēsmiņš saistības “nav izpildījuši ne īstā laikā, ne pienācīgā kārtā” un nav samaksājuši bankai kredīta un galvojuma līgumos paredzēto 474 900 eiro jeb 333 760 latu parādu.

Uzņēmums “Duna” “SEB bankas” prasību neatzina.

“Duna” norādīja, ka Vēsmiņš samaksājis “DuCons” noteiktos 100 000 latu, tāpēc bankai iepriekš noslēgtais galvojuma līgums bija jāatzīst par izbeigtu. Tāpat “Duna” nepiekrita bankas uzskatam, ka Vēsmiņam 100 000 latu bija jāsamaksā laikā, kamēr spēkā bija finanšu līzinga līgums, jo šāda prasība nav bijusi paredzēta nodomu protokolā.

Turklāt “DuCons” arī pēc tam, kad ticis atzīts par maksātnespējīgu, turpinājis izmantot tam ar finanšu līgumu nodotās iekārtas un izmantojis tās arī 2003.gada jūlijā, kad iemaksāti papildu apgrozāmie līdzekļi.

“Duna” arī apšaubīja “SEB bankas” apgalvojumu, ka 2002.gada 13.februārī “DuCons” būtu nosūtīts paziņojums par finanšu līzinga līguma izbeigšanu, jo 2002.gada 3.maijā administrators saņēma no “Unilīzinga” procentu un līgumsoda aprēķinus.

Šo un citu iemeslu dēļ “Duna” Kurzemes apgabaltiesā iesniedza pretprasību un lūdza atzīt galvojuma līgumu par spēkā neesošu.

“Duna” norādīja, ka iepriekš starp “SEB banku”, firmu “Duna” un Vēsmiņu attiecībā uz galvojumiem noslēgta trīspusēja vienošanās, kas nosaukta par nodomu protokolu, kurā banka pie “noteiktiem nosacījumiem” apņēmusies izbeigt visus “Dunas” un Vēsmiņa galvojumus, ar kuriem pastiprināti “DuCons” parādi.

Turklāt “Duna” nodomu protokolā paredzētās saistības savulaik izpildījusi.

Prasību “SEB banka” pirms dažiem gadiem iesniedza Kurzemes apgabaltiesā, kas to apmierināja 2007.gada jūlijā. Kurzemes apgabaltiesa noraidīja “Dunas” iesniegto pretprasību. Apelācijas sūdzību Augstākajā tiesā iesniedza “Duna”.

Šodien Augstākā tiesa pasludināja saīsināto spriedumu un “SEB bankas” prasību pilnībā apmierināja. Motivēts sprieduma teksts būs pieejams 4.martā un tad to 30 dienu laikā būs iespējams apstrīdēt Augstākās tiesas Senātā, aģentūru LETA informēja advokāts Aldis Gobzems, kurš “SEB bankas” intereses tiesā aizstāvēja kopā ar advokātu Romualdu Vonsoviču.

Advokāte Gundega Kreice, kura kopā ar Aināru Kreicu tiesas procesā pārstāvēja “Duna”, aģentūrai LETA sacīja, ka vēl nav informēta par šodien pasludināto spriedumu un šobrīd vēl nevar pateikt, vai tas tiks pārsūdzēts, – šis jautājums būs jāpārrunā ar klientu. Turklāt lēmums par pārsūdzību būs atkarīgs arī no sprieduma motivācijas, kas būs pieejama pēc divām nedēļām.

Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas “Lursoft” datiem, 72,99% kompānijas “Duna” pieder Gunvaldim Vēsmiņam, 5,17% – 1936.gadā dzimušajai Astrīdai Vēsmiņai, 9,77% – 1960.gadā dzimušajai Lāsmai Gustovskai, kas ir arī uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Tālivalda Vēsmiņa vietniece, bet 8,05% – 1969.gadā dzimušajai Lienei Vēsmiņai.

Vēsmiņš ieņem amatu “Dunas” valdē, bet kompānijas valdes priekšsēdētāja amats uzticēts Andrim Ivanovam.

Vēsmiņš ir arī kompānijas “Laskana” lielākais īpašnieks, un viņam pieder apmēram desmit uzņēmumi, daudzi nekustamie īpašumi un prāvas zemes platības dažādos Latvijas rajonos.

Pēc “Lursoft” datiem, koksaimniecības uzņēmuma “Duna” apgrozījums 2007.gadā bija 1 214 728 lati. Uzņēmums strādāja ar 17 888 latu zaudējumiem, lai gan gadu iepriekš tā peļņa bija 12 969 lati. 2006.gada nogalē “Dunas” apgrozījums bija 864 024 lati.

Kurzemes apgabaltiesa “DuCons” par maksātnespējīgu pasludināja 2002.gada 26.februārī. Pret “DuCons” prasījumus bija pieteikušas trīs ārvalstu kompānijas un septiņi kreditori no Latvijas. Kreditori pieņēma lēmumu par uzņēmuma bankrotu.

Vācijas un Latvijas kopuzņēmums “DuCons” nodarbojās ar mēbeļu vairogu ražošanu no masīva līmētā koka. “DuCons” sāka darbu 2001.gada vasarā, un ražotnes izveidē ieguldīti aptuveni 12 miljoni Vācijas marku (3,8 miljoni latu).

“Duna” 2006.gadā par 528 000 latu iegādājās “DuCons” nekustamo īpašumu – sešas ražošanas ēkas.