“Tas ir liels plus bankai,” runājot par tās operatīvo rīcību, novēršot mēģinājumu iztukšot sievas bankas kontu, saka kāds liepājnieks. Ir aizdomas, ka noziedznieki izmantojuši skimmeri – nelikumīgu datu nolasīšanas ierīci, ko uzmontē uz bankomātiem.

Aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem!

Ziņu, ka ir noticis kas nopietns, un lūgumu sazināties ar “Swedbank”, vīrieša sieva saņēmusi īsziņas veidā uz telefonu otrdienas naktī. Un, aizejot uz “Swedbank”, arī uzzināta nepatīkamā vēsts – kāds ir mēģinājis piekļūt bankas kontā esošajai naudai. Par laimi, noziedzniekiem tas nav izdevies. Sievietei šā brīža bankas karte ir nobloķēta, top jauna, ko banka piešķirs bez maksas. Vīrietis atminas, ka, lai tiktu pie skaidras naudas, izmantojuši bankomātu Kuršu laukumā 11, pie veikala “top!”. Iespējams, tieši tad, izmantojot skimmeri, noziedznieku rīcībā arī nonākuši nepieciešamie dati.

Finanšu iestādei ir zināms viens šāds gadījums, un tas bijis novembra beigās, informē “Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Portāla pieļāvumam, ka, iespējams, kartes nolasīšana notikusi kaut kad agrāk un tikai tagad bijis mēģinājums piekļūt liepājnieces virtuālajai naudai, piekrīt arī K.Jakubovska. “Otrs visbiežākais variants ir datu izvilināšana. Proti, atsūtot viltus vēstules vai īsziņas un prasot konfidenciālos datus, kā, piemēram, PIN kodu. Šādus datus banka nekad nejautās,” brīdina preses sekretāre, tāpēc savas paroles un PIN kodus būtu jāsargā ļoti rūpīgi. Ja ir kaut mazākās aizdomas par iespējamu krāpniecību, banka sazinās ar klientu, lai precizētu informāciju par neparastu darbību ar karti vai informētu, ka karte drošības nolūkos tiek apturēta. Saziņa notiek, izmantojot to kontaktinformāciju, ko katrs klients ir sniedzis bankai – sazvanot vai nosūtot SMS, kā arī, izmantojot internetbanku.

Runājot par “skimmeriem”, K.Jakubovska norāda, ka šis veids, kā mēģina izvilināt svešu naudu, mūsdienās ir visai pazīstama parādība visā pasaulē, un nu jau bankas ir izveidojušas daudzpusīgu drošu sistēmu, kā aizsargāt klientu naudu. “Klienti var būt pilnīgi droši par savu naudu, jo banka rūpīgi uzrauga visus karšu darījumus visu diennakti septiņas dienas nedēļā, un novērš šos mēģinājumus jau pašā iedīglī,” norāda K.Jakubovska. Tiklīdz esot kaut mazākās aizdomas, banka sazinās ar klientu un iesaka mainīt PIN kodu vai arī karti bloķēt. Turklāt – pat ja gadoties, ka kādu atsevišķu reizi noziedznieki paspēj piekļūt karšu datiem (kas tiešām esot reti), banka uzņemas zaudējumus un klientam naudu kompensē.

“Swedbank” veic arī bankomātu tīkla uzraudzīšanu, kas ļauj laikus skimmerus pamanīt un nelikumīgās darbības pārtraukt pirms ir nodarīti zaudējumi. “Arī kopumā tehnoloģijas iet uz priekšu – patlaban visas “Swedbank” izdotās kartes un ar kartēm saistītās iekārtas (bankomāti, POS termināli) ir aprīkoti ar mikročipiem. Šādu karšu informācijai piekļūt ir vēl grūtāk. Pat, ja magnētiskās lentes informācija ir nokopēta, čipu nokopēt nevar – līdz ar to jebkura iekārta, kas aprīkota gan ar lentes, gan čipa lasītāju, atpazīs nesakritību,” par veiktajiem drošības pasākumiem pastāsta K.Jakubovska. “Savas naudas aizsardzībai, vēlos atgādināt tādu šķietami vienkāršu, bet noderīgu padomu – lietojot bankomātu, PIN koda ievadīšanas laikā piesegt to, piemēram, ar plaukstu.”

Informējam, ka arī Latvijas Banku Asociācija regulāri izglīto iedzīvotājus par drošības jautājumiem. Šeit atradīsies, kā atpazīt skimmeri un droši lietot bankomātu: http://www.bankasoc.lv/lv/banku-klientiem/e-drosiba/bankomati-skaidra-nauda.html, kā arī daudz citas noderīgas informācijas par naudas drošību.