Kaut arī oktobris jau teju pusē, joprojām nerimst sausās
zāles degšana, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Trešdien, 7.oktobrī, pirms diviem dienā glābēji saņēmuši
izsaukumu uz Karostu. Ģenerāļa baloža ielā degusi sausā zāle.

VUGD iedzīvotājiem un pašvaldībām atgādina, ka rudenī ir
jāsakopj sev piederošie īpašumi – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi, lai
pavasarī nedegtu kūla.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece
Viktorija Gribuste skaidro: ”Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar
sekām, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas būs sakoptas un zāle
nopļauta, tad pavasarī nebūs kūlas, kurai degt! Lai pasargātu sevi, savus
tuviniekus un īpašumu, VUGD aicina sakopt nesakoptās un neapsaimniekotās
teritorijas.”  

Glābēju apkopotā informācija liecina, ka katru pavasari ik
dienas tiek reģistrēti vairāki desmiti kūlas ugunsgrēku. 2015.gadā Latvijā tika
reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2710 gadījumos dega tikai sausā
zāle 3256 hektāru platībā, bet 76 gadījumos kūlas ugunsgrēku rezultātā degušas
arī ēkas un cietuši cilvēki. Šajos ugunsgrēkos cietuši četri cilvēki, degušās
63 ēkas un četri transportlīdzekļi. Ņemot vērā to, ka vairākas nedēļas šopavasar
bija lietainas un kūlas degšana nebija iespējama, šogad reģistrēts par 33%
kūlas ugunsgrēku mazāk nekā 2014.gadā, kad to skaits sasniedza 4044
ugunsgrēkus.

Liepāja kūlas un sausās zāles svilināšanas jomā starp
Latvijas pilsētām ierindojusies 5.vietā. 2014.gadā reģistrēts 101 degšanas
gadījums un liesmas nopostījušas 55 000 kvadrātmetru plašu teritoriju.
2015.gadā ugunsgrēku skaits bijis mazāks – reģistrēts 71 degšanas gadījums, bet
izdegusi lielāka platība – 73 751 kvadrātmetrs.

Novados šogad dzēsti 1956 kūlas ugunsgrēki 2727 hektāru
platībā.

”VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas
dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šo ugunsgrēku skaitu
samazinātu,” uzsver V.Gribuste: ”Nepieciešama aktīvāka pašvaldību
iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības
iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojā
gājuši cilvēki. Kūlas ugunsgrēku skaitu pavasarī iespējams samazināt, ja
pašvaldības aktīvi iesaistīsies ne tikai sakopjot teritorijas rudenī, bet arī
pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumus un nosacījumus
iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.”

Viņa atgādina, ka Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra
noteikumi Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas
pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie
ugunsgrēka.

VUGD tāpat atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 51.panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu
neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas
personas var tikt sodītas ar 140 līdz 700 eiro lielu naudas sodu, savukārt
juridiskas personas ar 700 līdz 2900 eiro lielu sodu.