Vakar atkal mūspusē reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apsver iespēju pie atbildības saukt pašvaldību, jo liels skaits zāles degšanas gadījumu ir pašvaldības teritorijās.

Kā portālam pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas, 26.martā Liepājā vien izcēlušies vairāki kūlas ugunsgrēki. Pulksten 15.15 kārtējo reizi saņemts izsaukums uz Klaipēdas ielas galu – pērnā zāle 800 kvadrātmetru platībā atkal degusi pie Dienvidu fortiem. Tāpat vakar sausā zāle degusi Karostā – Tobago ielā, Ģenerāļa Baloža ielā un Atmodas bulvārī.

Kūla vakar svilusi arī novados. Vērienīgākais  ugunsgrēks pulksten 12.33 izcēlies Bārtas pagastā – degusi sausā zāle 60 tūkstošu kvadrātmetru jeb 6 hektāru platībā. Pulksten 21.55 ugunsnelaime izcēlusies Grobiņas pagasta Ālandē, kur degusi kūla 20 kvadrātmetru platībā.

Kūlas svilināšanas dēļ vakar cietis arī iedzīvotāju īpašums. Pulksten 14.56 izcēlies kārtējais kūlas ugunsgrēks Grobiņas pagasta Cimdeniekos. Liesmas no sausās zāles pārsviedušās uz dārza mājiņām. Kā norādīja R.Andrijauskas, pilnībā nodegušas sešas dārza mājiņas 96 kvadrātmetru platībā.

Informācija VUGD mājas lapā vēsta, ka šajā pavasarī dienests izbraucis jau uz 95 pērnās zāles degšanas gadījumiem. Pēdējā diennaktī Latvijā notikuši deviņi kūlas ugunsgrēki, no kuriem lielākā daļa – mūspusē.

VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja, ka tas ir mazāk nekā pērn vēlā pavasara atnākšanas dēļ, jo daudzviet Latvijā vēl saglabājusies sniega sega. “Pamatā deg Kurzeme, deg Liepāja, Grobiņas novads, Ventspils. Kā mēs secinām Rīgā sēžot – nav tur vairs sniega, jo kā nav sniega, tā sākas kūlas ugunsgrēki. Nodeguši jau vairāk nekā 70 hektāru zemes,” sacīja K.Eklons.

Kā portālam atzina R.Andrijauskas, mūspusē situācija ir bīstama. Viņš pauž bažas, kas notiks Lieldienu brīvdienās, ja neuznāks lietus un nesamērcēs pērno zāli, jo līdz šim ugunsdzēsēji lielu atbalstu no policijas kūlas svilinātāju piebremzēšanā nav saņēmuši.

VUGD atgādina notikumu 22.martā, kad pulksten 18.45 Pašvaldības policijas darbinieki Atmodas bulvārī, kur dega kūla, aizturēja trīs 1998., 1997.un 1999.gadā dzimušas meitenes. Ugunsdzēsēji pauž neizpratni, kādēļ meitenēm tika noformēti pārkāpuma protokoli pēc Liepājas pilsētas administratīvās atbildības noteikumu 5.3.punkta par nepiedienīgu uzvedību un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.punkta par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja to izdarījis nepilngadīgais, bet personas netika sauktas pie atbildības par kūlas dedzināšanu.

Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš skaidro: ”Meitenēm nenoformēja protokolus par kūlas dedzināšanu, jo nebija pierādījumu, ka meitenes būtu dedzinājušas kūlu.” Viņš nepiekrīt VUGD paustajam, ka policija lielu atbalstu kūlas svilinātāju piebremzēšanā nesniedz: ”Pašvaldības policija savu iespēju robežās dara visu iespējamo, cenšoties novērst kūlas dedzināšanu, kā arī to, lai nesakopto teritoriju īpašnieki savestu tās kārtībā. Marta mēnesī Pašvaldības policijā saņemti 22 izsaukumi saistībā ar kūlas degšanu, kā arī patrulējot pamanīti trīs kūlas ugunsgrēki. Visos gadījumos apsekota apkārtne ar mērķi notvert iespējamos kūlas dedzinātājus.”

Tajā pašā laikā K.Vārpiņš atzīst, ka pagaidām neviens kūlas dedzinātājs nav noķerts, tāpat šopavasar nav noformēts neviens pārkāpuma protokols par kūlas dedzināšanu. ”Par kūlas veidošanos uzsāktas 12 administratīvās lietvedības,” informē Pašvaldības policijas pārstāvis.

VUGD tāpat apsver arī iespēju saukt pie atbildības pašvaldību, kuras teritorijā izceļas ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku. Piemēram, pie Dienvidu fortiem šopavasar reģistrēti jau aptuveni desmit degšanas gadījumi, un minētā ir pilsētas pašvaldības valdījumā esoša teritorija.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds portālam skaidroja, ka VP darbinieki šopavasar aizturējuši trīs kūlas dedzinātājus – divus Grobiņā un vienu Liepājā. Par šiem gadījumiem policijā uzsāktas administratīvās lietvedības un patlaban policijā tiekot veikta notikušā apstākļu izvērtēšana.

”Valsts policija un Pašvaldības policija veic kopīgus reidus, lai kontrolētu, vai netiek dedzināta kūla, par to savstarpēji esam vienojušies,” stāsta G.Ešenvalds. Un brīdina: ”Ja tiks konstatēts, ka personas dedzina pērno zāli, tās tiks sauktas pie atbildības, kā to paredz likums. Materiāli tiks nodoti tiesai, kas var vainīgajiem piemērot arī administratīvo arestu, jo sods par kūlas dedzināšanu ir bargs.”

Jau informējām, ka kūlas dedzināšana ir pretlikumīga, par ko pienākas administratīvais sods. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants nosaka, ka fiziskām personām par kūlas dedzināšanu var tikt uzlikts 200 līdz 500 latu liels naudas sods vai arī vainīgajai personai var tikt piemērots līdz 15 diennaktīm ilgs administratīvais arests.

Tāpat kā kūlas dedzināšana, arī kūlas veidošanās veicināšana ir sodāms pasākums. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, zemes īpašnieks saucams pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta. Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām — no 500 līdz 2000 latiem.