Aizvadītās nedēļas nogalē glābēji mūspusē gan cilvēkus glābuši un viņiem palīdzību snieguši, gan liesmas dzēsuši, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

16.septembrī ap pusdesmitiem no rīta ugunsdzēsēju palīdzība bija nepieciešama Graudu ielā Liepājā. Ugunsdzēsējiem bija jāatver kāda dzīvokļa durvis, aiz kurām viens pats atradās divus gadus vecs mazulis.

Tajā pašā dienā pēc pulksten 11 ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Zvejnieku alejas galu Liepājā, kur viņu palīdzība bija nepieciešama, lai sazāģētu nolūzušu koku un atbrīvotu brauktuvi.

Pirms sešiem šīs dienas pievakarē glābēji steidza uz Cietokšņa ielu Liepājā, kur dega koka dobums. Tādu pašu izsaukumu 18.septembrī ap pieciem pēcpusdienā glābēji saņēma uz Piltenes ielu Liepājā. Arī tur dega augoša koka dobums vairāku kvadrātmetru platībā.

17.septembrī ap pusdeviņiem vakarā ugunsgrēks izcēlās Grobiņas pagastā. Uz autoceļa A9 pie pieturas ”Keramika” vija aizdegusies vieglā automašīna. Izdega spēkrata motortelpa. Cilvēki, par laimi, nav cietuši.

18.septembrī pirms pulksten 11 ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Vītolu ielu Liepājā, kur viņu palīdzība bija nepieciešama policijai un Ātrās palīdzības mediķiem. Ugunsdzēsēji no vienstāva šķūnīša jumta nocēla vīrieti un nodeva viņu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku aprūpē.

Tajā pašā dienā pirms pulksten 17 Liepājā izcēlās ugunsgrēks. O.Kalpaja ielā kādas piecstāvu dzīvojamās mājas 3.stāva dzīvoklī bija piededzis ēdiens, radot ēkā stipru piedūmojumu. Cilvēki necieta un mājas iedzīvotāju evakuācija nebija nepieciešama.

Vēl 18.septembrī ugunsnelaime izcēlās Liepājā, Laivinieku ielā. Pirms sešiem pievakarē te aizdegās atkritumu konteiners ar visu saturu. Tādu pašu izsaukumu jau 19.septembrī ap pustrijiem naktī glābēji saņēma uz Karostu. Gruži dega Baltijas ielā.

Kā vēsta glābēju apkopotā informācija, aizvadītajās brīvdienās VUGD Latvijā kopumā saņēma 81 izsaukumu – 43 uz ugunsgrēku dzēšanu un 26 uz glābšanas darbiem, bet 12 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Katru dienu ugunsdzēsēji saņem informāciju no iedzīvotājiem par to, ka no kāda dzīvokļa loga nāk dūmi vai mājas kāpņutelpā ir jūtama dūmu smaka utt., stāsta ugunsdzēsēji. Ierodoties notikuma vietā tiek konstatēts, ka atkal uz ieslēgtas plīts ir aizmirsta panna vai katliņš, kura saturs jau ir aizdedzies, radot spēcīgu sadūmojumu, bet vēl traģiskāki ir tie gadījumi, kad blakus istabā tiek atrasti dzīvokļa iemītnieki, kuri nav pamanījuši ugunsgrēku un tiek nogādāti slimnīcā ar diagnozi – saindēšanās ar degšanas produktiem.

Statistikas dati parāda šīs problēmas nopietnību – šogad līdz 1.septembrim VUGD ir devies uz 332 ugunsgrēka dzēšanu, kas saistīti ar bez uzraudzības atstātu ieslēgtu plīti. Šajos ugunsgrēkos gāja bojā 5 cilvēki, cieta 13, bet 17 cilvēki tika izglābti. Ja kopumā šogad astoņos mēnešos ugunsgrēkos gāja bojā 54 cilvēku, bet cietis 208 – tas nozīmē, ka katrs desmitais cilvēks iet bojā, bet katrs 16 cieš tieši piedeguša ēdiena izraisītu ugunsgrēku dēļ.

Kas tad visbiežāk aizmirst par ieslēgtu plīti? VUGD apkopoto izsaukumu analīze ļauj izvirzīt versiju par trīs tipiskākajiem ēdiena ”piededzinātājiem”: cilvēki, kas atrodas alkohola reibumā – viņi uzliek gatavoties ēdienu, par to aizmirst vai arī aizmieg un nepamana tuvojošos nelaimi; cilvēki gados, kuri mēdz uzlikt gatavoties ēdienu, aiziet nosnausties vai aizmirst par to; cilvēki, kas sāk darīt citus darbus un par ēdienu, kas gatavojas, aizmirst – uz īsu brīdi kaut kur izskrien vai darbojas blakus istabā.

Ugunsdzēsēju glābēji iesaka: ”Lai ēst gatavošana nebeigtos ar tikšanos ar ugunsdzēsējiem glābējiem vai lielu traģēdiju, atcerieties pāris noderīgas lietas – neatstājiet pannu vai katliņu uz ieslēgtas plīts bez uzraudzības; paņemiet grāmatu vai žurnālu līdzi uz virtuvi, nevis atlaidieties dīvānā pie ieslēgta televizora, kas ātri var iemidzināt; atlieciet laikietilpīgākos un uzmanību prasošos darbus uz to brīdi, kad ēdiens būs pagatavots; ja ziniet, ka maltītes gatavošanai nevarēsiet veltīt visu uzmanītu, tad izvēlieties tādu ēdienu, kas nav jāgatavo uz plīts.”

Ja nu tomēr notikusi nelaime un no bez uzraudzības atstātas plīts ir izcēlies ugunsgrēks, tad šajā situācijā pats svarīgākais ir atcerēties vienu un neļauties instinktīvai rīcībai – nekādā gadījumā nelejiet dūmojošai vai degošai pannai vai katliņam virsū ūdeni! Ūdenim saskaroties ar trauka karsto virsmu un tajā esošajiem taukiem, rodas tvaiki un taukvielas tiek izspiestas ārā no trauka, tādējādi jūs varat gūt smagus applaucējumus.

”Pamanot, ka jums ir piededzis ēdiens, nekrītiet panikā un izslēdziet plīti, bet, ja jums ir plīts ar keramisko virsmu, uzmanīgi pārvietojiet pannu vai katliņu no karstās virsmas; ja ir atklāta liesma, tad to var mēģināt nodzēst ar ugunsdzēšamo aparātu, izlīdzēties ar mājās esošo visparastāko dzeramo sodu, to uzberot liesmām, vai pārklāt pannu vai katliņu ar lielāku vāku, blīvu audumu vai speciālo ugunsdzēsības pārklāju, lai uguns liesmai nepiekļūtu skābeklis. Nosedzot katlu vai pannu, svarīgi pārsegu neaiztikt, lai liesmām nepiekļūtu skābeklis. atveriet logus un durvis, tādējādi radot caurvēju, lai izvēdinātu telpu no indīgajiem dūmiem; Gadījumā, ja saprotiet, ka paši saviem spēkiem netiksiet ar situāciju galā, sauciet palīgā ugunsdzēsējus glābējus, zvanot pa tālruni 112,” iesaka glābēji.

Un atgādina, ka dzīvības glābējs var būt dūmu detektors, kas ļauj savlaicīgi pamanīt ugunsgrēka izcelšanos: ”Nereti piedeguša ēdiena izraisītos ugunsgrēkos cietušos un izglābtos cilvēkus no traģēdijas šķir tikai kaimiņu un garāmgājēju modrība, kuri par redzētajiem dūmiem ziņo ugunsdzēsējiem glābējiem. Jāņem vērā, ka šāda veida ugunsgrēki vistraģiskākie ir tieši gada aukstākajā periodā – ja vasarā parasti logi tiek turēti vaļā un apkārtējie ātrāk pamana dūmus un izsauc ugunsdzēsējus glābējus, tad ziemā šādi ugunsgrēki tiek pamanīti tikai tad, kad dūmi jau ir tikuši līdz mājas kāpņu telpai un tos sajutuši kaimiņi.”

VUGD aicina iedzīvotājus nepaļauties tikai uz kaimiņiem un garāmgājējiem, bet ierīkot savos mājokļos dūmu detektorus! Gadījumā, ja tomēr par ēdienu uz plīts ir sanācis aizmirst, tad dūmu detektors palīdzēs izvairīties no smagas saindēšanās ar dūmiem, jo ar skaņas signāla palīdzību laicīgi ziņos par mājās radušos sadūmojumu.