Sestdien, 18.jūlijā, kāda sieviete guvusi apdegumus, Liepājas
pludmalē salasot tā dēvēto viltus dzintaru jeb baltā fosfora gabaliņus, kas ir
uzliesmojoši, aģentūra LETA uzzināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības
dienestā (NMPD).

“Viltus dzintaru” 65 gadus veca sieviete
salasījusi Kurzemes piekrastē, Liepājas pusē. Viņa guvusi kājas un
plaukstas apdegumus un tikusi nogādāta specializētā klīnikā Rīgā.

Kā portālam pastāstīja cietušās vīrs, sieviete 18.jūlijā ap
deviņiem no rīta, kā teju ik dienu, devusies uz pilsētas pludmali: ”Parasti
dzintarus pludmalē lasu es, sieva reti to dara. Taču torīt nejutos īsti labi,
tādēļ paliku mājās – sieva uz pludmali devās viena.”

Par notikušo nelaimi vīrietis uzzinājis pēc pāris stundām.
”Sieva pludmalē, Zilā karoga zonā bijusi pacēlusi vairākus dzintara gabalus, ko
ielikusi pusgaro bikšu kabatā. Atceļā uz mājām viņa iegājusi veikalā ”Top”
Vītolu ielā, kur kabatas saturs uzliesmojis. Veikala darbinieki izsaukuši
mediķus, kas sievu nogādāja vispirms Liepājas reģionālajā slimnīcā, bet pēc tam
pārveda uz Apdegumu centru Rīgā,” viņš stāsta.

Vīra rīcībā pagaidām informācija par cietušās dzīvesbiedres
veselības stāvokli ir skopa, jo sadedzis arī viņas mobilais telefons, tādēļ
sazināšanās ir apgrūtināta: ”Apdegumi bija plaši – visa kāja apbindēta. Arī
roka. Turklāt viņa pēc notikušā ir šokā.”

Cietušās vīrs, protams, pārdzīvo par notikušo – sieva cietusi
un viņai būs nepieciešama ārstēšanās, tāpat pagalam telefons un nauda, kas sievietei
bijusi kabatā. Taču visvairāk vīrietis kreņķējas par to, ka vēl kāds neuzmanīgs
dzintara mednieks var ciest. ”Mēs, kas ikdienā lasām pludmalē dzintarus,
atpazīsim viltus dzintaru. Bet nezinātājs fosforu var sajaukt ar īsto dzintaru
un tad notiks nelaime,” tā vīrietis, aicinot dzintara lasītājus un vienkārši
atpūtniekus būt ļoti uzmanīgiem. Un gadījumā, ja viņi nav pārliecināti, ka
atraduši īstu priedes asaru, labāk atradumu atstāt pludmalē.

“Viltus dzintars” ir kādreizējās padomju armijas
pirms vairāk nekā 20 gadiem jūrā nogremdētais fosfors.

Baltais fosfors pēc izskata atgādina dzintaru, bet, kad to
nedaudz paberzē vai arī tas siltumā sāk žūt, tas uzliesmo. Fosforu no dzintara
var atšķirt pēc tā, ka ķīmiskā viela nav tik caurspīdīga kā dzintars.

“Viltus dzintari” Liepājas pludmalē
visvairāk tiek izskaloti pēc vētrām vai spēcīgiem vējiem jebkurā gadalaikā.
Visbiežāk tos atrod pludmales joslā starp Bernātiem un Liepāju.

Pēdējos gados no “viltus dzintara” gūto apdegumu
skaits nav liels. Aģentūras LETA arhīvā nav atrodamas ziņas par kādu pērn
fiksētu negadījumu. Pēdējo reizi policija sabiedrību par ”viltus dzintaru”
izskalošanu pie Liepājas brīdinājusi 2013. gadā.

Portāls jau iepriekš vairakkārt informējis par negadījumiem,
kad cilvēki apdedzinājušies ar viltus dzintaru. Ik pa laikam atliek vien
noelsties, jo publisko telpu pāršalc kārtējā ziņa par to, ka kāds atkal
apdedzinājies ar viltus saules akmeni.

2013.gada 4.aprīlī Liepājas Reģionālajā slimnīca pēc
medicīniskās palīdzības vērsās sieviete, kura pilsētas pludmalē bija atradusi
dzintaram līdzīgu priekšmetu un guvusi apdegumu. 2009.gada 2. augustā cieta
sieviete, kura Liedaga ielas galā pludmalē bija pacēlusi viltus dzintaru. Sieviete,
kura guva kreisā augšstilba un abu plaukstu apdegumus, vispirms tika nogādāta
Liepājas Reģionālajā slimnīcā, bet pēc tam pārvesta uz Valsts apdegumu centru
Rīgā.

2006.gada novembrī jūras izskalotais dzintars izstrādāja
viltus gājienu. Glābēji saņēma izsaukumu uz J.Janševska ielu, kur bija izcēlies
ugunsgrēks bērnistabā. Ģimene jau sen bija devusies pie miera, kad vecāku
istabā ieskrēja piecus gadus vecais dēliņš un sūdzējies mammai, ka viņam ir
ļoti karsts spilvens. Kamēr vecāki mierināja dēlēnu, ka viņam rādījies slikts
sapnis, no bērnistabas, kurā nakšņoja četri vecākie bērni, izskrējušas arī
lielākās ģimenes atvases – zēna gultiņa bijusi liesmās. Bērnistaba izdega, taču
ģimene, par laimi, necieta – puisēns laikus pamodās. Tikai pēc ugunsgrēka
nodzēšanas atklājās, ka ugunsnelaimi bērnistabā nav vis izraisījušas bērnu
rotaļas ar uguni, kā sākotnēji tika pieļauts, bet gan fosfors, kas līdzinās
dzintaram un ko puisēns kā dārgumu bija pabāzis zem spilvena. 

Bet 2008.gada februārī tikai veiksme paglāba kādu
liepājnieku no apdegumiem. Vīrietis uz mājām Ventas ielā bija pārnesis pludmalē
atrastos dzintara gabalus. Mihails tos zem krāna vēlējies nomazgāt. Kad uz
lielākā grauda uzliets siltais ūdens, tas sācis dūmot. Pāris mazākie graudiņi
pat aizdegušies. Nezinādams, ko lai iesāk, Mihails atradumu bija iznesis no
dzīvokļa un novietojis uz betona pie piecstāvu dzīvojamās mājas ārdurvīm. Viņš stāstīja, ka iepriekš gan esot dzirdējis par viltus
dzintaru un tā radīto postu, taču pats fosforu atradis pirmo reizi. Atliek
piebilst, ka šajā reizē piedzīvojums ar viltus dzintaru beidzās laimīgi –
izdevās paglābt gan cilvēkus, gan piecstāvu māju no ugunsnelaimes. Uz
Ventas ielu atsteigušies ugunsdzēsēji bīstamo vielu savāca un aizveda
utilizēšanai.

Viltus dzintars ir padomijas mantojums – fosfors, kas ļoti
līdzīgs priežu asarām. Nelaimes notiek kopš aizvadītā gadsimta 80.gadu beigām. Turklāt
80.gadu beigās notika visvairāk nelaimju, jo cilvēki nebija informēti par
bīstamību. Vairākas reizes ugunsnelaimes tolaik izcēlās kūrmājā jeb sanatorijā,
kuras pacienti, būdami Liepājas viesi, pludmalē dzintara graudu vidū fosforu
bija pacēluši kā suvenīru. Vairāki cilvēki guva apdegumus, jo viltus dzintaru
bija iebāzuši kabatā. Vissmagākās traumas toreiz guva kāds jauns puisis, kurš
viltus priedes asaru kopā ar dzintara graudiem bija iebēris tolaik modīgo
piegulošo džinsa bikšu kabatā – viņš guva smagus apdegumus vīrietim svarīgā
ķermeņa vietā.

Baltais fosfors, kas ļoti līdzinās dzintaram, ir Padomju
armijas mantojums. Fosfors mūsu pludmalē tiek izskalots tāpēc, ka padomju laikā
Liepājas rajona piekrastē jūrā tika spridzinātas ar fosforu pildītas
sprāgstvielas – fosfora bumbas. Baltā fosfora blīvums ir tuvs ūdens blīvumam,
tādēļ tas var nonākt krastā.

Speciālisti brīdina, ka fosfora piesārņojums Baltijas jūrā
varētu būt aptuveni 1600 kvadrātkilometru platībā. Līdz šim, uzlasot neīsto
dzintaru, apdegumus jau guvuši daudzi. Un nav iespējams prognozēt, kad
piekrastē atkal varētu tikt izskalots viltus dzintars – tas var notikt tagad
vai arī pēc 100 gadiem. Dzintara zvejnieki no pieredzes stāsta, ka viltus
dzintars visvairāk nāk krastā tāpat kā īstais dzintars – gan pavasara, gan
rudens vētru laikā.

Par draudiem apdedzināties atpūtnieki mūsu pludmalē tiek
brīdināti – uz Glābšanas stacijas žoga un pārģērbšanās kabīnēm ir plāksnes ar
brīdinājumiem ne tikai latviešu un krievu, bet arī angļu valodā.