Trešdienas, 10.aprīļa, vēlā vakarā Valsts policija lūdza mediju un iedzīvotāju palīdzību pazudušas priekulnieces meklēšanā: ”Valsts policija meklē 1998.gadā dzimušo Sindiju Roni, kura šā gada 9.aprīlī ap pulksten 12.30 izgājusi no savas dzīvesvietas Priekulē, Paplakas ielā, un nav atgriezusies.

Portālam ceturtdien, 11.aprīlī, no rīta zvanīja kāds priekulnieks, kurš stāstīja, ka Priekules iedzīvotāji ir satraukušies, jo izskanējusi informācija, ka jaunā sieviete nogalināta.

Valsts policijā informēja, ka šobrīd par notikušo ir uzsākts kriminālprocess, policija aktīvi meklē sievieti, kā arī veic darbu pirmstiesas izmeklēšanā. Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju policija nesniedz. Vien aicina iedzīvotājus zvanīt Valsts policijai pa tālruņa numuru 110, ja ir jebkāda informācija par sievietes iespējamo atrašanās vai uzturēšanās vietu, vai arī informācija, kur sieviete tikusi redzēta. 

Pazudušās jaunās sievietes tēvs atzina, ka versijas par notikušo ir dažādas. Arī viņš dzirdējis izskanējušo baiso versiju, taču teic: ”Joprojām ceru, ka viss vēl būs labi, jo cerība taču mirst pēdējā.”

Jautāts, vai iepriekš bijis kāds gadījums, kad meita uz vairākām dienām pazudusi vai nav bijusi sazvanāma, tēvs atzina, ka šāda gadījuma nav bijis: ”Un Kriminālpolicija, kas strādā pie meklēšanas, neko arī nesaka. Šorīt sazinājos ar meitas māti telefoniski, arī viņai nekas nav teikts.” 

Pazudusī Sindija strādā par pārdevēju veikalā ”Gaisma” Priekulē, Aizputes ielā. Tajā pašā veikalā strādā arī viņas māte Inese, kura ir šī veikala vadītāja. Mātes un meitas darba vieta ir tieši otrpus ielai viņu dzīvesvietai.

Sindijas kolēģes neslēpj, ka par jaunās sievietes pazušanu ir šokā. Par ģimeni, kurā bez Sindijas vēl ir vecākais brālis, kurš dzīvo un strādā Liepājā, un jaunākais brālis, kurš ir skolnieks, saka tikai labāko. Un nepieļauj iespēju, ka jaunā sieviete kaut kur pati varētu būt devusies.

Sindijai 9.aprīlī darbā bijusi brīvdiena. Ap pulksten 12 viņa ieradusies veikalā pie mammas, lai vienotos, ko gatavot pusdienās, lai atnestu tās arī mātei. Pēc vairākām stundām māte, nevarēdama saprast, kur meita kavējas, zvanījusi. Bet meita telefonu nav cēlusi.

Vēlāk atklājies, ka Sindijas telefons atrodas mājās, bet pati jaunā sieviete kopā ar patēvu Viesturu no mājas bēniņiem uz garāžu transportējuši vecas mēbeles. 

Patēvs mātei teicis, ka pēc mantu pārvešanas pats vēl palicis garāžā, bet Sindija kājām devusies mājup. Māte lēš, ka Sindija, visticamāk, būdama ģērbusies darba drēbēs, nav vis gājusi pa pilsētu, bet gan taisni pa taku, cauri dārziņiem. 

Mājās viņa tā arī nav ieradusies. Mazais brālis, atgriezies no skolas, atradis vien māsas telefonu un mantas. 

Sindijas kolēģes zina teikt, ka Viesturam, kurš pēdējā gada laikā strādā Zviedrijā un mājās atbrauc tikai ik pa laikam, 10.aprīlī no rīta no Rīgas lidostas bijis jāizlido uz Zviedriju. Tā kā viņš no galamērķa, kā bijis runāts, nav sazinājies ar mājiniekiem, tie lidostā uzzinājuši, ka minētā persona lidmašīnā nav iekāpusi. 

Priekulnieki stāsta, ka 10.aprīlī dienas otrajā pusē Priekulē aktīvi, tostarp ar suņiem, strādājusi policija, īpašu uzmanību pievēršot garāžu masīvam, kur Sindija pēc patēva teiktā pēdējo reizi redzēta. Kāda kaimiņiene stāsta, ka pēc garāžu un apkārtnes apsekošanas, policijas darbinieki meklējuši arī apkārtnes mežos.

Pazudušās Sindijas draugs Andrejs kopā ar saviem draugiem jau otro dienu intensīvi saviem spēkiem meklē jauno sievieti. ”Tuvākos mežus jau esam apbraukājuši,” stāsta puisis, norādot, ka policija šodien vairs meklēšanu neorganizē: ”Paši saviem spēkiem meklējam.” Andrejs stāsta, ka Sindijai ar patēvu nebija labas attiecības. “Nesen arī bijis konflikts, viņam nepatika, ka Sindija dzīvo mājās.”