Glābējiem nakts laikā izdevies noturēt Valdgales pagastā izcēlušos ugunsgrēku iekšpus izveidotā perimetra, aģentūrai LETA uzsvēra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece.

Jau sesto dienu tiek dzēsts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Talsu novada Valdgales pagastā, kurā lielā platībā deg kūdra un mežs.

Arī šonakt dzēšanas darbos iesaistītie strādāja, lai nepieļautu liesmu izplatību un dzēstu gruzdošās vietas, skaidroja Palkavniece. Daudzviet notiek gruzdēšana, bet ir vairākas vietas, kur degšana notiek ar atklātu liesmu, tomēr tas ir perimetra iekšpusē. Ugunsdzēsēji jau vairākas dienas notur liesmas iekšpus izveidotā perimetra, viņa uzsvēra.

VUGD pārstāve vēlreiz atzīmēja, ka plašā ugunsgrēka dzēšanas darbs ir grūts un būs ilgs, kas saistāms ar kūdras ugunsgrēku specifiku. Proti, kūdra deg un gruzd uz iekšpusi, bet mežā liesmas var strauji izplatīties pa sausajiem kokiem, tā zariem un meža zemsedzi.

Palkavniece arī pieļāva, ka pirmdien varētu tapt zināmi apkārtējās pilsētās veiktie gaisa piesārņojuma pārbaužu rezultāti.

Dienests joprojām aicina iedzīvotājus netuvoties ugunsgrēka vietai un neplānot pastaigas vai, piemēram, ogošanu un sēņošanu apkārtējos mežos, kur jūtams piedūmojums, jo tas var būt bīstami. Sajūtot dūmu smaku savu māju apkārtnē, jāaizver logi un durvis, bet veselības sūdzību gadījumā jākonsultējas ar mediķiem.

Valsts meža dienests pagaidām nesniedz informāciju par to, cik lielas platības izdegušas, taču Eiropas Savienības programmas “Copernicus” Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma dati liecina, ka līdz svētdienai ugunsgrēkā izdegusi 1010,5 hektāru liela platība, kas ir par 170 hektāriem vairāk nekā diennakti iepriekš.

No satelītiem iegūtā informācija liecina, ka izdeguši 267 hektāri meža, 311,7 hektāri krūmāju un zālāju, kā arī 431,8 hektāri kūdras purva. Visvairāk – par simts hektāriem – pēdējā diennaktī pieaugusi izdegusī meža platība.

Biologs Viesturs Lārmanis aģentūrai LETA skaidroja, ka degšana Talsu novada Valdgales kūdras purvā nav dabisks process, tas ir cilvēka radīts, līdz ar to no zinātniskā skatupunkta pagaidām ir grūti spriest par ugunsgrēka rezultātā dabai nodarīto kaitējumu. Lārmanis sacīja, ka, skatoties tūkstošgades perspektīvā, purvi ir deguši laiku pa laikam. “Tas nav nekas neparasts, bet tas ir tādā gadījumā, ja tā nav industriālā vide. Tas, ka ir nodegusi kūdra, ja tas būtu dabiskos apstākļos, nav jākreņķējas, bet šoreiz tie nebija dabiski apstākļi – tā bija industriāla vide,” skaidroja biologs.

Tostarp jautāts, cik ilgā laikā daba varētu atgūties no degšanas, Lārmanis norādīja, ka kūdras slānis atjaunojas par vienu milimetru gadā. “Iespējams būs daži laukumi, kur kūdras izstrāde vairs nenotiks, un tajās vietās ieviesīsies savvaļas daba. Tas noteikti nav vienkāršoti spriežams, bet daba nemēdz atstāt kādu vietu tukšu, tā tikai turpina nākt iekšā,” uzsvēra Lārmanis.

Viņš papildināja, ka tās vietas, kurās kūdra būs izdegusi vairāk, paliks mitras, bet kopumā “viss būs atkarīgs no tā, kā un cik dziļi daba ir izdegusi”. Zinot to, varēs spriest, kāds būs atkopšanās process, norādīja biologs.

Iepriekš stiprā piedūmojuma dēļ tika evakuēts blakus esošajā Ventspils novada Puzes pagastā esošais Stiklu ciems, taču sestdien jau liela daļa tā iedzīvotāju atgriezās mājās pret parakstu, ka paši uzņemas atbildību par savu drošību, aģentūrai LETA pastāstīja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS). Evakuētie Stiklu internātskolas audzēkņi gan joprojām mitinās citviet un viņi tik drīz neatgriezīsies ciemā.

Lai izvērtētu ar šo ugunsgrēku saistītos aktuālos jautājumus, šodien plkst. 12.00 tiek sasaukta Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēde, portālam vēstīja I.Palkavniece.

KVP ārkārtas sēdē klātesošie tiks iepazīstināti ar situāciju ugunsgrēkā, tā attīstību un dzēšanas gaitu, izvērtēta nepieciešamība piesaistīt papildu resursus ugunsgrēka dzēšanas darbiem, un uzklausīta informācija par vakardien veiktajiem gaisa piesārņojuma mērījumiem apkārtējās pilsētās.

KPV ārkārtas sēdi vadīs Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs J.Dūklavs.