liepajniekiem.lv
Bāra apmeklētājs Maksims M. paziņam padižojies, ka pie bāra guļ vīrietis, kam viņš esot iesitis, bet pēcāk gan apgalvoja, ka tas bijis joks. Kurzemes rajona tiesa “jokdarim” piesprieda cietumsodu.
Liecinieku šajā lietā bija gana daudz, taču neviens neesot redzējis, kurš Andrim iesitis. Apsūdzībā teikts, ka sitiens izdarīts vienu reizi ar nezināmu, trulu priekšmetu.
Vairāku liecinieku liecības tiesā atšķīrās no tām, ko viņi snieguši pirmstiesas izmeklēšanā.
Dažs bāra apmeklētājs teicās, ka liktenīgās nakts notikumus tagad atceroties skaidrāk nekā pirms vairāk nekā četriem gadiem, apgalvojot, ka apsūdzētais Maksims vienatnē ne reizi nav izgājis ārpus bāra – smēķēt gājis tikai kopā ar citiem “Forts Jura” apmeklētājiem.
Prokurors Bruno Bresis norādīja, ka noziegums pastrādāts izmeklēšanā nenoskaidrotu motīvu dēļ. Taču apsūdzētā Maksima sieva liecinājusi, ka it kā esot bijis konflikts starp latviešiem, krieviem un ukraiņiem, sīkāk to nepaskaidrojot.
Šīs lietas šķetināšana tiesas zālē izgaismo arī citu šķautni – līdzcilvēku vienaldzību un cinismu. Zemē guļošo vīrieti redzējis ne viens vien, bet neviens nav aizdomājies, ka viņam varbūt nepieciešama palīdzība.
Gāja ārā smēķēt, redzēja, ka zemē guļ cilvēks, nu – laikam piedzēries…
Bet bāra saimnieks, kurš, pēc liecinieces stāstītā, tonakt pats bija piedzēries, ieraugot zemē guļošo, sācis kliegt un pavēlošā tonī teikt, ka vīrietis jāaizvāc tālāk no bāra. Saķēris Andri, sācis vilkt aiz kājām.
Vīrieši, kas tobrīd bijuši ārpusē pie bāra, iejaukušies un, lai gulošais netiktu novilkts lejā pa trepēm, pārnesuši Andri pāri ielai. Tur cietušais pie koka nogulējis vēl kādu laiku.
Vīrieša dzīvība izdzisa pēc četrām dienām slimnīcā.
Apsūdzības ieskatā viena no svarīgākajām lieciniecēm, kas spējusi sniegt objektīvas un patiesas liecības, ir kāda sieviete, kura nav bijusi pazīstama ne ar Maksimu, ne viņa sievu.
Šī lieciniece stāstīja, ka ap septiņiem rītā gājusi prom no bāra un pamanījusi, ka otrpus ielai zālē guļ vīrietis.
Piegājusi klāt un redzējusi, ka vīrieša ādas krāsa ir zila un viņa galvā ir neliels pušums, tādēļ izsaukusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
Viņa arī ievērojusi, ka pie bāra piebraucis taksometrs, kurā iekāpis vīrietis un sieviete (Maksims un viņa sieva).
Lieciniece dzirdējusi citus cilvēkus runājam, ka
vīrietis, kurš iekāpa taksī, bija iesaistīts konfliktā par Ukrainu un esot piekāvis savu oponentu.
Iespējams, Andris bija izteicis frāzi “Slava Ukrainai!”, liecināja sieviete.
Agrāk nesodītais Maksims savu vainu tiesā neatzina. Ārpusē pie bāra ieejas viņš pamanījis guļošo vīrieti. Vardarbības pazīmes neesot ievērojis, tāpēc nospriedis, ka vīrietis ir aizmidzis stiprā alkohola reibumā.
Kāda sieviete ārpusē jautājusi, kas ir noticis ar guļošo vīrieti. Maksims teicies, ka nezinot, un pajokojis, ka vīrietis, iespējams, izsaucis “Slava Ukrainai!”, un kāds viņam iesitis. Kad sieviete prasījusi, kurš, viņš pa jokam esot atbildējis: “Es.”
Apsūdzētais vairākkārt uzsvēris, ka tas bijis joks.
Prokurors tiesu debatēs gan pauda, ka Maksima vaina tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas viņa neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, ir pierādīta.
Tikmēr advokāts Ēriks Štālbergs, kurš pārstāv cietušās – Andra sievu un māti –, viņu vārdā debatēs atzīmēja policistu un prokurora augsto profesionālismu šajā lietā.
Tas cietušajām devis cerību uz taisnīgumu, proti, ka vainīgais saņems sodu.
Vakar tiesa pasludināja saīsināto spriedumu – Maksims M. atzīts par vainīgu Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
No apsūdzētā valsts labā piedzenamas cietušajām izmaksātās valsts kompensācijas 2500 eiro apmērā, bet par labu cietušajām – morālā kaitējuma kompensācija 24 800 eiro apmērā.
Spriedums vēl ir pārsūdzams.
Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.