Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā 16.decembrī no plkst.16 būs pieejams spriedums administratīvajā lietā saistībā ar Uzņēmumu reģistra (UR) atteikumu reģistrēt portālu “zarya.lv” kā masu informācijas līdzekli, aģentūru LETA informēja Liepājas tiesu nama pārstāve Kristīna Balode.

Lieta šodien tiesā tika izskatīta.

Tiesā pret UR vērsās partijas “Par dzimto valodu!” biedru Illariona Girsa un Jevģēņija Osipova pārstāvētā biedrība “Russkaya zarya”, lūdzot reģistrēt portālu “zarya.lv” kā masu informācijas līdzekli, kā arī kompensēt reģistrācijas atteikuma zaudējumus 113 829 eiro apmērā.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 7.augusta lēmumu nolemts pieņemt biedrības “Russkaya zarya” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu UR izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu par portāla “zarya.lv” ierakstīšanu masu informācijas līdzekļu reģistrā un ierosināt administratīvo lietu. Šajā daļā lēmums nav pārsūdzams.

Savukārt daļā par zaudējumu atlīdzību šo pieteikumu atteikts pieņemt, jo pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Šajā daļā lēmumu varēja pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas. Sūdzība par šo tiesas lēmumu nav saņemta, līdz ar to tiesa skatīs pieteikumu tikai daļā par atteikumu reģistrēt portālu “zarya.lv” kā masu informācijas līdzekli, bet ne daļā par zaudējumu kompensāciju.

Iepazīstoties ar Liepājas tiesas lēmumu ierosināt administratīvo lietu saistībā ar portāla nereģistrēšanu, kā arī atteikumu sākt lietu arī par zaudējumu kompensēšanu, Girss jau iepriekš informēja, ka nolēmis nepārsūdzēt tiesas lēmumu, bet izmantot tiesas ieteikto iespēju vērsties pie UR, prasot atlīdzināt radītos zaudējumus.

“Nepārsūdzēsim lēmumu, lai nepārslogotu tiesu sistēmu,” aģentūrai LETA sacīja Girss, piebilstot, ka jau tagad ir skaidrs, ka šādu prasību UR neapmierinās. Atteikuma gadījumā Girss tiesā vērsīsies atkārtoti, lai pieprasītu kompensēt zaudējumus.

Girss uzskata, ka, atsakot pieņemt pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, tiesa “vēlas noņemt lietas materiālo komponenti”, lai par UR lēmumiem valstij nebūtu jāmaksā.

Aktīvists pauda uzskatu, ka, iespējams, UR vairākkārtēji pieņēmis prettiesiskus lēmumus, jo par to līdz šim nebija jānes materiālā atbildība. Tomēr tagad Girss cīnīšoties par to, lai “latviešu etnokrātijai kļūtu par dārgu pārkāpt krievu intereses Latvijā”.

Girss ir pārliecināts, ka viņiem izdosies uzvarēt tiesā un panākt portāla kā masu informācijas līdzekļa reģistrāciju, jo līdz šim uzvarētas jau vairākas tiesu prāvas, kur “UR pieņēma politiski motivētus lēmumus”.

Gaidāmajā tiesvedībā Girss vēlētos gūt informāciju par to, cik bieži UR pieprasa Drošības policijas atzinumus.

Kā ziņots, Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā ir ierosināta administratīvā lieta saistībā ar UR atteikumu reģistrēt portālu “zarya.lv” kā masu informācijas līdzekli, bet daļā par reģistrācijas atteikuma radīto zaudējumu atlīdzību pieteikumu atteikts pieņemt, aģentūru LETA informēja Liepājas tiesu nama kancelejas vadītāja Aigija Vētra.

Girss uzskata, ka portāla “potenciāls ir milzīgs” un tieši tādēļ tā darbība tiek traucēta, dažādos veidos iejaucoties administratīvajā procesā. Viņš pauda, ka reģistrācija līdz šim atteikta Drošības policijas atzinuma dēļ un “tā ir pirmā šāda cenzūras reize mūsdienu Latvijas mediju vēsturē”. Girss uzsvēra, ka tādā pašā veidā patlaban tiek mēģināts slāpēt arī Krievijas mediju “Sputnik”.

Kā portāla reģistrācijas atteikuma iemeslu UR norāda, ka esot neskaidri formulēti portāla uzdevumi – neesot saprotams, uz kādu principu un starptautisko normu pamata un ar kādiem šo principu mehānismiem tiks veicināta krievu kopienas attīstība un aizsardzība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais UR lēmums. Tāpat neesot skaidra reģistrējamā masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze, jo portāla saturu veidos “notikumu apskati no Latvijas krievu kopienas interešu pozīcijas”.

UR norādījis, ka, balstoties uz Drošības policijas vēstulē minēto, portāls jau tagad darbojas ar ievirzi – “īstenot Krievijas Federācijas politikas interešu pozīciju Latvijā, tādā veidā cenšoties tās pasniegt par Latvijas krievu kopienas interešu pozīcijām, kas savukārt norāda uz patiesajiem portāla mērķiem”. Tāpat UR lēmumā uzsvēra, ka viens no uzdevumiem, kā tas ir arī minēts portāla aprakstā, ir “noliegt jebkāda etniskā vai valodiskā pārākuma pieļaujamību Latvijas daudznacionālajā sabiedrībā”. UR skaidroja, ka atbilstoši Satversmei, kā arī Valsts valodas likumam latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un ikviena cita valstī lietotā valoda ir uzskatāma par svešvalodu.