Ilze Ozoliņa, Liena Rimkus, Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Šis notikums daudziem uzjundīja atmiņas par traģiskiem bērnu pazušanas gadījumiem Latvijā, pamudinot vēlreiz aizdomāties par drošību.
Nolaupīšana, visticamāk, plānota
Agota no savām mājām Kauņā – aptuveni 300 kilometru gara brauciena attālumā no Liepājas – izgāja 7. janvārī, lai dotos uz veikalu, un neatgriezās.
Pēdējā viņas zināmā atrašanās vieta bija autobusa pietura.
Kāds aculiecinieks policijai ziņojis, ka šajā dienā ap pulksten 17
autobusa pieturā manījis meitenīti kopā ar kādu vīrieti. Bērns esot kliedzis.
Brīdī, kad aculiecinieks devies uz pieturas pusi, lai noskaidrotu konflikta iemeslu, automašīna kopā ar Agotu nozudusi skatam, vēstīja Lietuvas mediji.
Meitenes meklēšanā iesaistījās simtiem policistu un brīvprātīgo, kas Agotu meklēja visu nakti, taču nesekmīgi.
Notikums satricinājis Kauņas sabiedrību – tiklīdz sociālajos tīklos izplatījās informācija, ka bērnu, iespējams, aizvedis vīrietis ar gaišu auto “Mazda”, pilsētas iedzīvotāji paši sākuši apturēt šādas krāsas un markas mašīnas, lai tās pārbaudītu.
Kauņas policija bijusi spiesta vērsties pie iedzīvotājiem ar lūgumu tā nedarīt, bet aizdomu gadījumā sazināties ar likumsargiem.
Pēcāk gan izrādījies, ka informācija par automašīnu bijusi patiesa, – nolaupītājam piederot divi spēkrati, tostarp gaiša “Mazda”.
Pēc divām diennaktīm, naktī uz trešdienu, policija meitenīti atrada dzīvu, viņas nolaupītājs – 42 gadus vecais vīrietis aizturēts.
Viņš bērnu bija aizvedis uz kādu īrētu garāžu netālu no vietas, kur Agota nolaupīta.
Aizturētais Gedimins – vietējais uzņēmējs, kuram piederot autoserviss, – iepriekš neesot krimināli sodīts, taču policija norāda, ka noziegumam viņš rūpīgi gatavojies.
Garāža, uz kurieni aizvesta meitenīte, esot bijusi speciāli pārveidota: siltināts pagrabs, ierīkota ventilācija, durvīs “actiņa”. Tas vedina domāt, ka viņš plānojis tur bērnu turēt ilgstoši.
Portāls 15.lt vēsta, ka vīrieti atpazinušas vairākas mammas, kuras audzina bērnus ar autiskā spektra traucējumiem.
Viņš uzdevies par autisma ārstu, apgalvojot, ka varot palīdzēt bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi – ārstēšanu piedāvājis veikt attālināti, vecākiem bijis tikai jāiesūta bērna fotogrāfija.
Mātēm tas šķitis aizdomīgi, un viņas ziņojušas policijai, taču izmeklēšana neesot sākta.
Kāds ir bijis viņa motīvs nolaupīt meitenīti, policija vēl skaidrojot.
Nebiedēt, bet izskaidrot
Sociālajos tīklos sākotnēji pavīdēja informācija, ka Agota varētu būt aizvesta uz ārzemēm, iespējams, uz Poliju vai Latviju.
Liepājnieki aktīvi dalījās ar Agotas fotogrāfiju un informāciju par viņas pazušanas apstākļiem, pēcāk neslēpjot atvieglojumu un prieku, ka bērns atrasts dzīvs.
“Tā bija baisa krīzes situācija, kārtējo reizi deva realitātes sajūtu, ka tā nenotiek vien amerikāņu seriālos vai “Kobrā 11″, bet tepat,”
par notikušo sajūtās dalās trīs bērnu mamma, liepājniece Anete Bērziņa.
Viņas jaunākie bērni ir vēl bērndārznieki, bet vecākajam dēliņam ir astoņi gadi un viņš iet skolā 2. klasē.
“Kad skatījāmies sižetu televīzijā, es ar Oskaru pārrunāju šo situāciju. Paskaidroju, kas noticis, kā no tādām mēģināt izvairīties. Vēlreiz atgādināju, kāpēc mamma vienmēr saka, ka nevajag kāpt svešā mašīnā. Bet viņam jau no agra vecuma tas ir teikts, līdz ar to pat negribēja pie paziņām kāpt, kas piedāvāja lielajā salā braukt uz skolu.
Sarunā ar dēlu es izmantoju arī iespēju pieminēt, kāpēc nevar iet pa ielu un visu laiku skatīties telefonā. Arī tad kāds var paķert pašu vai telefonu.”
Pazudušo cilvēku meklēšanas organizācijas “Bezvēsts.lv” pārstāve, juriste un kinoloģe Irina Brūniņa pauž – Latvijas sabiedrība gadījumos, kad jāmeklē pazudis cilvēks, īpaši bērns, ir ne mazāk atsaucīga kā Lietuvā.
Viņa arī norāda, ka Agotas stāsts nav salīdzināms, piemēram, ar pagājušovasar Rogovkā pazudušās septiņgadīgās Justīnes gadījumu.
“Pēdējos gados Latvijā mums nav pastrādāti noziegumi saistībā ar bērnu nolaupīšanu, vismaz policija par šādiem notikumiem nav ziņojusi. Mums ir bijuši atsevišķi skaļi bērnu pazušanas gadījumi, taču, kā zināms, tajos bērni bija gājuši bojā, vēl pirms tika izziņota viņu meklēšana.
Tas, ko Latvijas policija paveica Justīnes lietā, nemaz nav tik vienkārši.
Manuprāt, atrast Rogovkā pazudušo meitenīti bija tikpat sarežģīti kā Agotu. Tas bija milzīgs darbs, un par to varam savu policiju paslavēt.”
“Bezvēsts.lv” pārstāve vecākiem iesaka nemitīgi ar bērniem pārrunāt drošības jautājumus. Nebiedēt, bet informēt viņus par dažādiem riskiem.
“Ja nekas slikts nenotiek, iespējams, mēs atslābstam un pierodam pie tādas dzīves, kas nerada draudus. Taču ar bērniem par to jārunā regulāri – ne tikai ģimenē, bet arī skolās, bērnudārzos, sporta nometnēs utt. Neatkarīgi no tā, cik tas ir sarežģīti ģimenei, nedrīkst pieļaut, ka bērns, īpaši tāds, kurš pēc rakstura ir atvērts un komunikabls, var atrasties viens bez pieaugušo uzraudzības.”
Nepieskatīts bērns ir viegls mērķis
Liepājas Pašvaldības policija (PP) ne reizi vien saņēmusi ziņas no iedzīvotājiem par bērnu atrašanos bīstamās situācijās, tāpat šādi gadījumi novēroti patruļu laikā.
“Fiksēti gadījumi gan par mazu bērnu atrašanos uz ielas vienatnē, gan atrašanos uz ledus un neapsaimniekotās ēkās,” informē PP pārstāve Elva Lubāne.
Lieki piebilst, ka tieši nepieskatīts bērns ir visvieglākais upuris.
Lai pēc iespējas pilnvērtīgāk bērnus sagatavotu kam negaidītam, nepieredzētam vai nezināmam, PP darbinieki drošības tēmas pārrunā ar bērniem arī mācību iestādēs – par komunikāciju ar svešiniekiem, drošību internetā, uzturēšanos bīstamās vietās (uz ledus, neapsaimniekotās ēkās, ūdens tuvumā u.c.).
“Protams, aicinām arī vecākus šādas tēmas pārrunāt un regulāri atgādināt par dažādiem drošības noteikumiem. Mūsdienās daudziem mobilajiem telefoniem ir meklēšanas funkcija, ko iespējams savienot ar vecāku mobilajiem telefoniem. Šāda funkcija ļauj sekot līdzi bērna ikdienas gaitām, uzmanīt to, dod iespēju vecākiem redzēt, kur atrodas bērns.
Nekādus citus īpašus pašaizsardzības rīkus bērniem gan ieteikt nevaram, jo mācību iestādēs tādas lietas ienest nebūtu vēlams. Drīzāk aicinām vecākus pārrunāt rīcību gadījumos, kad nepieciešama palīdzība: kur vērsties pēc palīdzības un kā pievērst apkārtējo cilvēku uzmanību gadījumos, ja situācija kļuvusi ārkārtēja (atrunāt frāzes, kuras būtu skaļi jāsauc gadījumā, ja sveša persona cenšas ievilināt savā transportlīdzeklī. Piemēram: ”Palīgā, es šo cilvēku nepazīstu, man viņš ir svešs!” utt.,” skaidro E. Lubāne.
Uzziņai
Kas jāņem vērā, rūpējoties par drošību?
– Bez pazīstama pieaugušā klātbūtnes izvairīties no komunikācijas ar svešiniekiem. Nesniegt atbildes uz uzdotiem jautājumiem un neko neņemt no svešinieka.
– Nekādā gadījumā nekāpt svešās automašīnās.
– Vecākiem jāseko līdzi, ko bērni publicē sociālajos tīklos, kādās saziņas grupās ir pievienoti un ko tajās publicē, ar ko bērns ikdienā sazinās.
Policija īpaši uzsver bērnu atrašanos dažādās saziņas grupās, jo nereti tajās ir ļoti liels dalībnieku skaits un ir grūti konstatēt, kas ir šie cilvēki, vai tie nav krāpnieki vai citādi nevēlami noskaņoti. Tāpat grupās var arī iegādāties dažādas narkotiskās vielas, smēķēšanas iekārtas un tml.
– Lai arī cik liela interese būtu, nedoties uz pamestām ēkām, nekāpt uz ledus u.c.
– Būtiski izskaidrot, kur bērns var meklēt palīdzību. Ja radusies kāda problēma, tad pēc palīdzības vērsties piemēram, pie tuvākā veikala pārdevēja vai apsarga, mācību iestādēs, tuvuma esošās iestādēs u.tml.
