2017.gadā kopumā VUGD reģistrējis 18 384 izsaukumus, no kuriem 8714 bija uz ugunsgrēkiem, 7287 uz glābšanas darbiem un 169 uz meža ugunsgrēkiem, savukārt 2214 no izsaukumiem bija maldinājumi, portālam pastāstīja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas speciāliste Anete Strazdiņa.

”Aizvadītais gads izsaukumu jomā vērtējams pozitīvi, jo samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem, bet palielinājies – uz glābšanas darbiem,” viņa turpina.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2017.gadā bojāgājušo skaits ir vidēji uz pusi mazāks, nekā tas bija pirms septiņiem gadiem.

No visiem 80 aizvadītajā gadā Latvijā bojā gājušajiem 50 bija vīrieši, 27 sievietes, bet trīs bojāgājušajiem dzimums nav zināms.

Aizvadītajā gadā, tāpat kā visā Latvijā, arī Kurzemē samazinājies ugunsnelaimēs bojāgājušo skaits – ugunsgrēkos Kurzemē gāja bojā seši cilvēki, savukārt 2016.gadā Kurzemē gāja bojā 15 cilvēki.

2017.gadā Kurzemē izbraukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – 2017.gadā dzēsti vairāk kā 1100 ugunsgrēki, kas ir līdzīgi 2016.gadam. Tāpat kā visā Latvijā – pieaudzis izbraukumu skaits uz glābšanas darbiem. 

Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem, var secināt, ka teju visi gadījumi ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem. No 80 bojāgājušajiem cilvēkiem, 48 gāja bojā dienas laikā, savukārt 24 no visiem bojāgājušajiem bija bez noteiktas dzīvesvietas vai ar nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem.

Pagājušā gadā Liepājā kopumā reģistrēti 325 ugunsgrēki, kuros gāja bojā viens cilvēks, cieta 20 cilvēki, bet ugunsgrēkos izglābti 42 cilvēki. Savukārt 2016.gadā Liepājā reģistrēti 327 ugunsgrēki, kuros gāja bojā divi cilvēki, cieta 14 cilvēki, bet ugunsgrēkos izglābti 11 cilvēki.

”Diemžēl traģiski ugunsgrēki ar cietušajiem un bojā gājušajiem ir VUGD ikdiena un lielākoties ugunsgrēki ar bojā gājušajiem ir izcēlušies tieši cilvēku bezatbildības un neapdomības dēļ,” atzīst VUGD pārstāve: ”Daļu no šiem ugunsgrēkiem varētu novērst, ja cilvēki rīkotos atbildīgi un ievērotu elementāras ugunsdrošības prasības, kā piemēram, nesmēķētu gultā, pie krāsns nenovietotu degtspējīgus priekšmetus vai mēbeles, nelietotu bojātas krāsnis, kā arī bez uzraudzības neatstātu gatavojamies ēdienu.”

VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris Andrejs Beļakovs stāsta: ”Salīdzinot ar 2016.gadu, Liepājā pagājušā gadā ir palielinājies ugunsgrēkos cietušo un izglābto skaits. Lai pasargātu savu dzīvību un īpašumu nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, bet gan atbildība un elementāras zināšanas par ugunsdrošību mājoklī.”

Un turpina: ”Jau iepriekš esam informējuši par to, ka vienkāršākais tehniskais risinājums cilvēku aizsardzībai no ugunsgrēka traģiskajām sekām, ir uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas par telpā izveidojušos sadūmojumu brīdina ar spalgu skaņas signālu, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem savlaicīgi, pat naktī, pamanīt ugunsgrēka izcelšanos un pamest degošās telpas. Varētu arī teikt, ka sabiedrība ir informēta, bet dažreiz  cilvēki ”noslinko” un detektoru neiegādājas, bet praktiski tas ir ļoti vienkārši – tas maksā sākot no pieciem eiro un reizi gadā tam jānomaina baterija.”