Pērn pieaudzis mantisko noziegumu īpatsvars; topā – krāpšana
Tāpat kā citviet Latvijā, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis krāpšanu un citu mantisko noziegumu īpatsvars, secināms no likumsargu stāstītā.
Argots Pakalns
"Kurzemes Vārds"
“Lielākoties tie ir mantiskie noziegumi pēdējā laikā – zādzības, krāpšanas. Īpaši jau dažāda veida krāpšanas, tās ņem virsroku, un tas ir īpaši iezīmējies pēdējā gada laikā. Tur ir trīs dažādi veidi – viens ir, kur pārdod dažāda veida preces internetā, – andele-mandele, feisbuks un ss.com –, otrs veids, kur personas zvana un piedāvā iesaistītes akciju tirgos, un trešais variants, kad uzdodas par banku darbiniekiem, personas tiem atklāj savus sensitīvos datus un tiek pārskaitīta nauda. Vēl bija momenti, kad, izmantojot DPD un “Omniva” logo un uzdodoties par šo firmu darbiniekiem, lūdz sniegt savus datus, ko cilvēki arī izdara, un krāpnieki tādā veidā piekļūst viņu kontiem un izkrāpj naudu,” skaidro Valsts policijas (VP) Liepājas nodaļas priekšnieks Ingus Ukstiņš.
Pagājušā gada laikā saistībā ar krāpšanām reģistrēti 240 iesniegumi un 105 gadījumos uzsākts kriminālprocess.
No pagājušajā gadā ierosinātajiem kriminālprocesiem tajos gadījumos, kas saistīti ar pirkšanu un pārdošanu tepat Latvijā un kuros parādās Latvijas kredītiestāžu konti un tālruņa numuri, gandrīz visas jau ir atklātas, savukārt tajos, kuros izmeklēšana sniedzas ārpus mūsu valsts robežām un tiek izmantoti ārvalstu konti un tālruņa numuri, tas ir garš un piņķerīgs process, un sekmīgs iznākums ir tikai nelielā daļā fiksēto noziegumu, saka I. Ukstiņš.
Smago noziegumu – slepkavību un smagu miesas bojājumu nodarīšanas – jomā pērnais gads mūspusē bijis stipri līdzīgs 2020. gadam,
visas slepkavības atklātas, un visi aizdomās turamie, pēc I. Ukstiņa vārdiem, “atrodas tur, kur viņiem jābūt.” Laupīšanu skaits VP Liepājas iecirkņa kompetences teritorijā pērn samazinājies divkārt. Šo tendenci I. Ukstiņš skaidro ar apstākli, ka laupīšanas vairumā gadījumu pastrādā recidīvisti, un jo lielāks skaits šo profesionāļu atrodas aiz restēm, jo mazāk ir šādu noziegumu. Arī zādzību skaits pērn krietni sarucis. Īpaši liels samazinājums esot vērojams zādzībās no tirdzniecības objektiem, un arī to varot skaidrot tieši ar to pašu apstākli kā laupīšanu jomā. Tas ir tāds “nebeidzamais stāsts” – jo vairāk to, kuriem zādzības veikalos ir ikdiena, ir apcietinājumā vai cietumā, jo mierīgāka dzīve veikalniekiem. Vairums veikalu zādzību jau ir atklātas, tāpat kā pērn aizturēta kāda noziedznieku grupa, kas bija specializējusies lauku viensētu apzagšanā.
Pērn VP Liepājas iecirknī krietni pieaudzis kriminālprocesu un administratīvo procesu skaits, kas ierosināti saistībā ar akcīzes preču –alkohola un cigarešu – nelegālo apriti.
I. Ukstiņš arī atzīst, ka joprojām par problēmu Liepājas pusē, tāpat kā valstī kopumā, uzskatāms personālsastāva nekomplekts. Konkrēti šobrīd Liepājas iecirknī tas mērāms nepilnos 20 procentos. “Cenšamies uzrunāt jaunos kadrus, nokomplektēties maksimāli. Kāds nāk klāt, kāds iet prom – vai nu pensijas vecuma sasniegšanas dēļ, vai tāpēc, ka kaut kas nepatīk. Kadru mainība ir liela, un kopumā var teikt, ka tā ir uzskatāma par problēmu ilgstošā laikposmā,” saka Liepājas iecirkņa priekšnieks, paužot cerību, ka situāciju varētu uzlabot vērā ņemams atalgojuma paaugstinājums, ko VP vadība cer panākt šogad. Jo vēl šobrīd likumsargu vidējais atalgojums par aptuveni 100–150 eiro mēnesī atpaliek no vidējā atalgojuma apmēra valsts sektorā strādājošajiem, par privāto sektoru vispār nerunājot.
Liepājas pusē pagājušajā gadā pieaudzis par braukšanu pie stūres alkohola reibumā aizturēto autovadītāju skaits, arī tādu dzērājšoferu, kuriem vispār nav vadītāja apliecības, stāsta VP Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas komandieris Leonīds Tarabans. “Rodas iespaids, ka tie ir cilvēki, kuriem vairs nav ko zaudēt. Tad nu viņi arī pārkāpj likumu pēc pilnas programmas,” spriež L. Tarabans. Tādu aizturēto, kuri brauc dzērumā un bez tiesībām, bijis par desmitdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, bet tīro dzērājšoferu pat par piektdaļu vairāk, norāda Satiksmes uzraudzības rotas komandieris.
Uzziņai:
2021. gadā 2020. gadā
krāpšanas: 240 iesniegumi; 105 kriminālprocesi 144; 46
slepkavības: 3 3
laupīšanas: 7 15
zādzības: 1007 1321
akcizēto preču nelegālā aprite 56 33
aizturēti autovadītāji 429 333
reibumā ar tiesībām 164 155
reibumā bez tiesībām 125 97
narkotiku ietekmē 9 10
velosipēdu, mopēdu, elektroskūteru vadītāji reibumā 131 74