Šogad policijas lielākais izaicinājums būs cīņa ar zādzībām. Jo tieši šī nozieguma veida skaits pēdējā gada laikā ir samērā strauji palielinājies.

Tā preses konferencē, informējot par pagājušā gada darbības rezultātiem, paziņoja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks.

Par 510 zādzībām vairāk

Runājot par statistikas datiem, A. Vaiteiks norādīja, ka sevišķi smagu noziegumu skats, salīdzinot ar 2008. gadu, pērn nav palielinājies. Par tādiem noziegumiem uzskata slepkavības, laupīšanu grupā, bruņotas laupīšanas, smagus miesas bojājumus, kuru dēļ iestājusies cietušā nāve, u.c., par kuriem paredzētais sods ir brīvības atņemšana virs 10 gadiem. Visā Kurzemē 2008. gadā to bijis 133, 2009. gadā – 119. Liepājas iecirkņa teritorijā sevišķi smagu noziegumu bijis par 18 mazāk nekā 2008. gadā.

Kas attiecas uz noziedzības blīvumu, tad valstī vidējais noziegumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju 2009. gadā bijis 241. Kurzemes reģionā – 142. Liepājas iecirkņa teritorijā – 100.

Pēc noziegumu struktūras dominē visu veidu zādzības. 2008. gadā Kurzemes reģionā to bijis 1739, pērn – 2249. “Tas arī bija gaidāms, ņemot vērā to, ka valstī palielinās bezdarbs un cilvēkiem sašaurinās iztikas avoti. Zādzību skaits Kurzemē lielāks ir visur, izņemot Kuldīgas iecirkni, kur zādzības palikušas 2008. gada līmenī,”  skaidroja A. Vaiteiks. Tāpēc šogad policija pastiprināti veiks preventīvus pasākumus, lai mazinātu zādzību skaitu. Jo no visu kopējo noziegumu daudzuma zādzības ir 52,5 procenti.

Policijai bijušas bažas, ka varētu palielināties laupīšanu skaits. Taču tas nav noticis. “Daļēji tas ir arī policijas nopelns, jo tika noteiktas vietas, kur laupīšanas notika visbiežāk, un policija tās pastiprināti kontrolēja. Un ir rezultāti. 2008. gadā bija 87 laupīšanas, 2009. gadā – 69,” norādīja policijas priekšnieks. Liepājā laupīšanu skaits sarucis vēl vairāk – no 42 laupīšanām 2008. gadā līdz 25 šādiem noziegumiem pērn. “Tas ir apmēram divas laupīšanas mēnesī, kas Liepājai tomēr ir neliels skaits,” uzskata A. Vaiteiks.

Noziedznieki kļūst mobilāki

Aizvien biežāk noziedznieki savas tumšās lietas pastrādā tālāk no savām dzīvesvietām. Piemēram, no pilsētas izbrauc uz laukiem, izpēta, kur īpašumu mazāk apsargā, un pēc tam apzog. “Cilvēks var atbraukt šurp, piemēram, no Daugavpils, kā mēs to saucam – viesizrādēs. Pēc nozieguma izdarīšanas iesēžas autobusā un pēc brīža jau ir citā Latvijas malā. Viņu meklēšanu gan tas apgrūtina,”  atzina A. Vaiteiks.

Arī Latvijas pievienošanās Šengenas zonai vietējiem policistiem radījusi zināmas galvassāpes. Pierobežā notika vairāku bankomātu zādzības, kas gan ir atklātas. Taču izrādījies, ka tās pastrādājuši veikli zeļļi no kaimiņvalsts. Pagaidām juridiski neatklāta ir traktora zādzība no Embūtes pagasta. A. Vaiteiks skaidro, ka tas saistīts juridiskām niansēm, kas skar policiju pārrobežu sadarbību. “Mēs esam izsekojuši tiktāl, ka redzējām vietu, kur nozagtais traktors atradās. Diemžēl nevarējām pierādīt sakarību starp vainīgo personu un šo notikumu,” apgalvoja A. Vaiteiks.

Pirmstiesas izmeklēšana turpinās arī pēdējo mēnešu skaļākajās lietās, kad nakts laikā tika nozagti vairāki seifi no “Top!”  veikaliem, kā arī Jaungada naktī no veikala “Maxima” seifa Klaipēdas ielā izzagti vairāki desmiti tūkstoši latu. A. Vaiteiks sacīja, ka pagaidām varot pastāstīt tikai to, ka policijai ir materiāls, ar ko strādāt, un ir noskaidrotas aizdomās turamās personas. Taču saistības starp šiem abiem noziegumiem neesot.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”