Kā informēja Valsts robežsardzes preses pārstāve Jevgēnija Pozņaka, šis Gruzijas pilsonis iepriekš bija pieprasījis patvērumu Latvijā, bet tagad viņš mēģināja no Latvijas izceļot ar vieglo automašīnu “Opel”, kuru vadīja Latvijas pilsonis.

Robežsargi veica abu personu dokumentu pārbaudi, kuras laikā Gruzijas pilsonis uzrādīja patvērumu meklētāja personas dokumentu, bet, veicot viņa personīgo mantu apskati, robežsargi atrada arī Latvijas pilsoņa pasi. Pārbaudot minēto dokumentu, tika noskaidrots, ka pase ar šādu numuru ir izsniegta kādam Latvijas pilsonim, taču tagad pasē bija nomainīts personas kods un fotogrāfija, kas atbilst patvēruma meklētāja izskatam.

Gruzijas pilsonis tika aizturēts, bet par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 275.panta 1.daļas par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu.

Kā skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, konkrētā pase 2003.gadā izsniegta kādam Latvijas pilsonim. Tā ir iepriekšējā parauga pase – ar skenēto fotogrāfiju. “Atšķirībā no jaunā parauga pasēm, kur visi personas dati tiek iestrādāti speciālos polikarbonāta lapas slāņos, šīs pases ir vieglāk viltot, jo to aizsardzības mehānismi pie mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām pakāpeniski noveco,” atzina Rjabcevs.

Viltošanai izmantotā pase nav bijusi iekļauta nederīgo dokumentu reģistrā, un tās turētājs nav ziņojis par pases nozaudēšanu vai nozagšanu. Tas nozīmē, ka vai nu pases turētājs pats nemaz nezina, ka viņa pase ir pazudusi un tikusi izmantota nelikumīgām darbībām, vai arī pases datu izmainīšana veikta ar paša pases turētāja ziņu, skaidroja PMLP pārstāvis.

Viņš piebilda, ka nereti personas naudas dēļ pašas piekrīt pārdot savu pasi un apņemas noteiktu laiku neziņot par pases nozušanu, lai to neiekļautu nederīgo dokumentu reģistrā.