Kā labās rokas likums vai kā sarkanais signāls luksoforā – tikpat skaidri ir automātiski bez domāšanas sekot kārtībai, ka, izdarot kreiso pagriezienu, ir jāpalaiž garām pretimbraucošais transportlīdzeklis. Trešdien Liepājā bija divi šādi negadījumi, vienā cieta cilvēks.

Neilgi pirms pulksten 18 vīrietis stūrēja automašīnu ”Škoda” pa Flotes ielu (virzienā no O. Kalpaka ielas uz Krūmu ielu) un, veicot nogriešanās manevru pa kreisi, ignorēja pretī braucošā mopēda vadītāja priekšrocības, kas šādā gadījumā paredzētas ceļu satiksmes noteikumos.

Sadursmē cieta mopēda vadītājs, tiesa, viņš ārstēsies mājās, ne slimnīcā.

Pirms pulksten 19 vīrietis, vadot automašīnu ”VW T-Cross” pa K. Uliha ielu virzienā no Vītolu ielas uz Kr. Barona ielu, krustojumā ar Peldu ielu veica kreiso pagriezienu, nepalaižot garām pretī braucošo transportlīdzekli ”VW Golf”, informēja Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova. Par laimi, cietuši tikai dzelži, uzsākts administratīvā pārkāpuma process.

”Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti vairāki simti ceļu satiksmes negadījumu, kas saistīti ar kreisā pagrieziena veikšanu. Kopumā tā ir aptuveni trešā daļa no visiem tiem negadījumiem, kuros cietuši cilvēki,”

skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka lai aktualizētu problēmu, LTAB īsteno informatīvu kampaņu ”Ceļš nav spēle! Kļūdas nepiedod…”.

Normatīvie akti, kas reglamentē ceļu satiksmi, nosaka, ka Latvijā nav aizliegts izdarīt apdzīšanas manevru ceļu krustojumos, ja vien konkrētās vietās to nenosaka īpaši aizliegumi, piemēram, regulējams krustojums, gājēju pāreja vai nepārtrauktā joslas sadalošā līnija.

Šāda kārtība ir īpaši bīstama situācijās, kad kāds no satiksmes dalībniekiem vēlas veikt kreiso pagriezienu, bet aiz tā braucošais jau uzsācis vai vēlas uzsākt apdzīšanas manevru.

LTAB sabiedrisko attiecību konsultants Gints Lagzdiņš informē, ka apdrošinātāju līdzšinējā pieredze rāda, ka transportlīdzekļu vadītāji pārsvarā maldīgi uzskata, ka par negadījuma izraisīšanu ir atbildīgs tas, kurš ir veicis apdzīšanas manevru.

Visbiežāk par šādiem negadījumiem atbildība jāuzņemas tieši kreisā pagrieziena veicējam, atsevišķos gadījumos – abiem: ”Pamatā saskaramies ar situācijām, kad priekšā braucošais vadītājs, ieslēdzot kreiso pagrieziena rādītāju, atpakaļskata spoguļos nepārliecinās par to, ka kāds no aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājiem jau ir uzsācis apdzīšanu.

Satiksmes dalībniekiem jāsaprot, ka šādā situācijā pat savlaicīgi ieslēgts pagrieziena rādītājs nav priekšnoteikums uzskatīt, ka vadītājam ir priekšroka manevra veikšanai,” skaidro J.Abāšins,

papildinot, ka ir arī situācijas, kad aizmugurē braucošie ir nepacietīgi un pārgalvīgi, veicot riskantu apdzīšanas manevru vietā, kur tas nav atļauts vai nepietiekami izvērtējot apstākļus un pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu.

Lai noskaidrotu autovadītāju izpratni par kreisā pagrieziena veikšanu un tā bīstamību, LTAB septembra izskaņā veica aptauju, kurā piedalījās 430 transportlīdzekļu vadītāji. 77,7% respondentu norādīja, ka autovadītāji ļoti bieži nerāda pagrieziena rādītājus vai arī to dara ļoti novēloti, turklāt visbiežāk to nedara velosipēdisti un skrejriteņu vadītāji (46,3%), autobraucēji (33,7%) un motociklisti un skūteru vadītāji (20%).