Piejūras slimnīcai būs jāmaksā 20 tūkstošu latu morālā kaitējuma atlīdzība kādai mātei saistībā ar viņas dēla nāvi šajā ārstniecības iestādē 2007.gadā, aģentūra BNS uzzināja Augstākajā tiesā (AT).

AT preses sekretāre Baiba Kataja informēja, ka stājies spēkā spriedums, ar kuru par labu prasītājai piedzīta 20 000 latu morālā kaitējuma atlīdzība. AT Senāta Civillietu departaments atteicies ierosināt lietā kasācijas tiesvedību.

Prasītāja ar prasību tiesā vērsās 2009.gadā. Viņa norādīja, ka viņas dēls, tobrīd 21 gadu vecs, ārstējies Piejūras slimnīcā no 2006.gada 1.decembra līdz 2007.gada 18.janvārim. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas dēlam pēc trim dienām kļuvis slikti, un viņš atkal nonācis slimnīcā, kur ārstējies no 2007.gada 21. līdz 26.janvārim, kad viņš slimnīcā miris ar abpusēju pneimoniju.

Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbnespējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI) konstatēja rupjus medicīniskās aprūpes un lietvedības pārkāpumus. Par šo negadījumu tika sākts kriminālprocess par ārstniecības personu profesionālo pienākumu nepildīšanu.

Kriminālprocesā konstatēts, ka ārstējošā ārste pieļāvusi ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, taču pirmstiesas izmeklēšana izbeigta, jo persona, pret kuru tika ierosināts kriminālprocess, mirusi.

Pēc prasītājas uzskata, ja ārstu konsīlijs būtu noteicis pareizo diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku, izvērtējot ne tikai pacienta psihiskās veselības stāvokli, bet arī viņa somatisko stāvokli, viņas dēls nebūtu miris.

Ar MADEKKI un Ekspertu komisijas izdarītajiem secinājumiem apstiprināts, ka, savlaicīgi izvērtējot pacienta somatisko stāvokli, iznākums varētu nebūt letāls. Dēla nāve radījusi prasītājai garīgās ciešanas, nodarot morālo kaitējumu. Prasītāja lūdza tiesu piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību 170 000 latu.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Kurzemes apgabaltiesa 2009.gada 9.decembrī prasību noraidīja.

Izskatot lietu saistībā ar prasītājas apelācijas sūdzību, AT Civillietu tiesu palāta prasību apmierināja daļēji un piedzina no valsts Piejūras slimnīcas par labu prasītājai atlīdzību par morālo kaitējumu 20 000 latu. Pārējā daļā tiesa prasību noraidīja.

Apelācijas instances tiesa secināja, ka lietā ir konstatēts, ka slimnīcas personāla rīcība, nenosakot diagnozi un savlaicīgi nesākot ārstēšanu, ir tiešā cēloniskā sakarā ar pacienta nāvi.

Nosakot atlīdzības apmēru par nodarīto morālo kaitējumu, Civillietu tiesu palāta secināja, ka konkrētajā gadījumā prasītājai nodarīts viens no iespējami smagākajiem aizskārumiem, jo gājis bojā viņas dēls un tas noticis atbildētājas neattaisnojamas, ilgstošas prettiesiskas bezdarbības dēļ, nepildot Ārstniecības likumā noteiktos pienākumus.

BNS