Valsts
policija aicina izmantot savas tiesības un nekļūt par atkārtotu vardarbības
upuri, portālam skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā
speciāliste Ilze Jurēvica.

”Pērn tikai 626
vardarbības upuri ģimenēs izmantojuši savas tiesības uz pagaidu aizsardzību
pret vardarbību un lūguši tiesībsargājošām iestādēm nošķirt varmāku,” viņa
skaidro: ”No tiem 72 gadījumos tika pieņemti Valsts policijas lēmumi, kuru
ilgums ir uz laiku līdz astoņām dienām, pārējos 554 gadījumos aizsardzību pret
vardarbīgo ģimenes locekli noteikusi tiesa.”

Un turpina: ”Pērn Valsts policija saņēma vidēji 22 izsaukumus
dienā uz dažādiem ģimenes konfliktiem. Izsaukumu iemesli ir dažādi, taču reizēm
šie konflikti ir saistīti ar vardarbības draudiem, kas nereti arī tiek īstenoti.”

Kā portālam pastāstīja Valsts policijas Kurzemes reģiona
pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse, Liepājā un apkārtnē 2014.gadā pieņemti 9 policijas lēmumi par nošķiršanu, kā arī 12
tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. 2015.gadā pieņemti 4 policijas
lēmumi par nošķiršanu un 25  tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret
vardarbību. Šogad – uz 2016.gada 19.februāri – pieņemti jau 4 policijas
lēmumi par nošķiršanu un 3 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret
vardarbību.

Kopš 2014.gada, kad stājās spēkā normatīvais regulējums, kas
paredz pagaidu aizsardzību pret vardarbību, policistiem ir tiesības pieņemt
tūlītēju lēmumu par varmākas nošķiršanu, skaidro policijā.

Šī norma pieņemta, lai novērstu vardarbības draudus ģimenēs
un nodrošinātu pagaidu aizsardzību pret varmāku, nosakot, ka šai personai nekavējoties
jāatstāj mājoklis.

Policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz
astoņām dienām, taču, ja cietusī persona pēc tam vēlas, lai šo jautājumu
turpina skatīt tiesa, tad ar policijas starpniecību tiek iesniegts pieteikums
tiesai un noteikts policijas lēmums par nošķiršanu uz laiku, kamēr tiesa pieņem
savu lēmumu.

”Tomēr jāpiemin, ka policija lēmumu var pieņemt tikai uz
rakstveida pieteikuma pamata. Ja cietusī persona atsakās rakstīt pieteikumu
policijai, tad nošķiršanu piemērot nevar. Pērn cietušās personas ar šādu
pieteikumu policijai lūgušas palīdzību 72 reizes, vairāk ir tādu, kas pēc
palīdzības vērsušies tiesā – 554,” uzsver I.Jurēvica.

Aicinot iedzīvotājus aktīvāk izmantot savas tiesības uz
aizsardzību, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Dienestu
koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Štrausa skaidro: ”Nereti cietusī
persona apžēlojas par varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz
aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies. Diemžēl, praksē bieži redzam,
ka pēc laika varmāka atkal turpina ietekmēt upuri gan morāli, gan fiziski. Ja
pastāv reāli draudi personas brīvībai, veselībai vai dzīvībai, noteikti ir
jāsauc policija. Nevajag gaidīt, kad notiks atkārtots vardarbības akts.”