Šausminošs skats vakarrīt pavērās tiem stinšu makšķerniekiem, kas bija devušies pēc lomiem uz Liepājas ezera daļu iepretim Atteku salai.

Telefona līnijas vados izmisīgi spārdījās liela sudrabkaija. Pieejot tuvāk, varēja saskatīt, ka vienu no putna slaidajiem spārniem pie vadiem piesaistījusi ar āķiem bagātīgi apkarināta makšķeraukla. Kad notikuma vietā ieradās biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns, viņš tūdaļ sazinājās ar telefonsakaru firmas “Citrus” vīriem, kas apņēmās nelaimē nokļuvušajam putnam palīdzēt. Taču, lai kaiju nolaistu lejā un atbrīvotu no gūsta, vīriem vispirms nācās nogāzt telefona stabu Atteku salā. Kad putns kopā ar vadiem nokrita uz ledus, tam talkā steidzās arī kāds no makšķerniekiem. Taču viņš pauda šaubas, vai kaija spēs patstāvīgi izdzīvot. Tās spārns bija stipri savainots un asiņains. Neraugoties uz to, glābēji nolēma putnu nogādāt pie veterinārā ārsta.

 Vīri centās arī noskaidrot, kādēļ putns sapinies makšķerauklā. Viens no tiem izteica versiju, ka kāds iereibis stinšu ķērājs naktī būs sarīkojis kaiju makšķerēšanu. Tomēr vairākums šādu viedokli noraidīja, izsakot domu, ka, visticamāk, kaija pati nelaimīgi iekritusi šajā slazdā, mēģinot sev sagādāt pārtiku. Tās makšķerauklas ar visu pludiņu vados šeit esot karājušās jau arī agrāk. Tomēr, lai neatkārtotos šādi bēdīgi gadījumi, Ē. Urtāns lūdza atgādināt makšķerniekiem, ka viņiem vairāk jāuzmana savi makšķerēšanas rīki un reizēs, ja tie ieķeras vados vai kokos, jāpacenšas tos no turienes noņemt.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Glābēji pauda šaubas, vai stipri savainotais putns spēs izdzīvot.