Iespējamais vainīgais atkal ir devies uz Ukrainu, izmeklēšana ir apstājusies, tādēļ auto izīrētāja nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību. 

Valsts policijā norādīja – avārijas izraisītājam nav bijis lieguma izbraukt no valsts.   

Pagājušā gada 5. novembrī Saldū, autoceļa Rīga–Liepāja 101. kilometrā, notika frontāla sadursme. Tajā gāja bojā kravas busiņa vadītājs.

Otrs transporta līdzekļa vadītājs, vārdā Ulvis, spriežot pēc ierosinātā kriminālprocesa, auto vadījis reibumā, un tiek uzskatīts par aizdomās turēto. Viņš bija atgriezies mājās atvaļinājumā pēc dienesta Ukrainā.

Lai arī kopš sadursmes pagājis jau gads un aizdomās turētā vaina ir teju pierādīta, izmeklēšana Valsts policijā (VP) ir iestrēgusi, jo aizdomās turētais pēc atveseļošanās slimnīcā devies atpakaļ uz karadarbības zonu Ukrainā. Par to ir sašutusi sieviete, kuras uzņēmumā bojāgājušais liktenīgajā dienā noīrēja kravas busiņu.

Apdrošinātāji nesteidz izmaksāt atlīdzību

Transporta izīrētāja norādīja, ka nu jau aizsaulē aizgājušais cilvēks tajā dienā braucis no Liepājas uz Ogri un atpakaļ, ne reizi nepārsniedzot ātrumu. Tā kā lieta nav nonākusi līdz iztiesāšanai, arī apdrošinātāji nesteidzas izmaksāt atlīdzību par avārijā sadragāto busiņu.

“No pieredzes varu pateikt, šajos kriminālprocesos ir grūti apdrošinātājiem saņemt informāciju,” atzina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.

“Ir gadījumi, kad viņiem vienkārši atsaka procesa virzītājs, bet, ja mēs skatāmies šo konkrēto lietu, vismaz no mūsu puses skatoties, neizskatās, ka apdrošinātājs būtu izskatījis visas iespējas saņemt visu nepieciešamo informāciju no policijas.”

Savukārt autobusa izīrētāja atklāja, ka gatava maksāt advokātam, lai “celtu gaismā” šo lietu, jo

izmeklētāja paustais, ka aizdomās turētais no Ukrainas atgriezīsies un “nav jau nemaz tik grūti ar viņu sazināties”, viņai šķiet absurds. 

Sociālajos tīklos Ulvim bija privāts konts, kas nozīmē, ka ar viņu var sazināties tikai tie cilvēki, kurus pati persona vēlas redzēt savā draugu lokā.

Pēc raidījuma “4. studija” uzaicinājuma Ulvja konts “Instagram” platformā pēkšņi pazuda. Šāds cilvēks virtuālajā pasaulē neeksistē, bet viņš ir Ukrainā.

Nebija lieguma pamest valsti

Tikmēr Valsts policijā uzsvēra – avārijas izraisītājam nav bijis lieguma izbraukt no valsts.

“Galvenokārt kriminālprocesos par ceļu satiksmes negadījumiem netiek piemēroti bargākie drošības līdzekļi, tas būtu – apcietinājums,” informēja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova.

“Tas, ka persona neatrodas Latvijā, šajā gadījumā vistiešākajā mērā skar procesa virzību – tādā gadījumā Valsts policija nevar pabeigt izmeklēšanu tajā un nodot to kriminālvajāšanas uzsākšanai, kā rezultātā nav iespējams saukt personu pie atbildības.”

Uz jautājumu, kāpēc šī persona netiek nogādāta Latvijā, lai tiktu saukta pie atbildības, Valsts policijas pārstāve neatbildēja.

Ukraina – vieta, kur aizbēgt?

Guntars Jansons, kurš pats ir piedalījies neskaitāmās misijās karstajos punktos visā pasaulē kā Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, turklāt ir viens no cilvēkiem, kurš organizē palīdzības kravas Ukrainas armijai, pieļāva –

Ukraina patlaban ir lielisks galamērķis tiem, kuri pārkāpuši likumu un par nodarījumu nevēlas saņemt sodu.

“Tas tā varētu būt tikai, ka cilvēks izpērk savu vainu, karojot Ukrainā; tas ir no morālā aspekta, bet no likumīgā, protams, tas nav attaisnojums, un atbildību tas nenoņem,” sprieda Jansons. 

“Te var kā piemēru minēt Franču leģionu, kur kādreiz cilvēki brauca un stājās iekšā. Es domāju, ka kara laikā Ukraina arī – viņi neskatās uz tavu pagātni, iepriekš nodarīto, nemaz neinteresējas par to. Vairāk interesējas par tavām spējām un zināšanām, kas tev ir iegūtas.”

AM: brīvprātīgajiem nav līguma ar armiju

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nevar uzņemties atbildību par katras personas individuālu izvēli, jo viņi nesūta Latvijas karavīrus uz fronti Ukrainā, uzsvēra Aizsardzības ministrijā (AM).

“Par dalību Ukrainas Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā atbildību nes pats brīvprātīgais, kas uzņēmies saistības un atbildību atbalstīt Ukrainu,” norādīja AM Militāri publisko attiecību departamenta direktore Dace Kundrāte.

“Lai nemaldina nosaukumā “brīvprātīgais karavīrs” iekļautais vārds “karavīrs” – šis nav NBS karavīra vai zemessarga statuss, tādējādi nav AM tiešās kompetences jautājums.”

Savukārt visiem profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu NBS, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.

Aizsardzības ministrijā uzsvēra, ka “dalība Ukrainas karā brīvprātīgā karavīra statusā neatbrīvo no saistībām, tostarp kriminālatbildības, ko persona ir veikusi”, taču personas saukšana pie kriminālatbildības, kā arī izceļošanu no valsts, ir iekšlietu sistēmas atbildība, tāpēc Aizsardzības ministrija nevar komentēt šīs lietas faktiskos apstākļus.

Patlaban NBS mobilizācijas pārvaldē, kas veic brīvprātīgo karavīru reģistrēšanu pēc apstiprinājuma saņemšanas no Ukrainas vēstniecības, oficiāli reģistrējušies 12 cilvēki, kuri palīdz Ukrainas valstij.

Ukrainas vēstniecībā neizdevās noskaidrot Ulvja – Latvijas brīvprātīgā karavīra – statusu un attieksmi pret viņa atbildību par notikušo Saldū.

Atgriežoties Latvijā, Ulvim draud cietumsods no trim līdz desmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem.