Atgādinām, ka 31.janvārī ap pulksten 19 Nacionālo bruņoto spēku MP Valsts prezidenta apsardzes dežūrdaļa saņēma zvanu, kurā kāds vīrietis izteica netiešus draudus Rīgā uzspridzināt Saeimas ēku.

Par to Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldē uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 20.  nodaļas “Noziedzīgie nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”.

Kā informē VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse, pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 1971. gadā dzimušais aizdomās turētais, atrodoties savā dzīves vietā, zvanījis uz Valsts prezidenta kanceleju un izteica nepatiesu paziņojumu par sprāgstietaises, konkrēti – bumbas, ievietošanu Saeimas ēkā. Jau pēc 40 minūtēm iespējamais zvanītājs savā dzīves vietā tika aizturēts. 2. februārī vīrietis atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 231¹.panta “Apzināti nepatiess paziņojums par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu, vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu”. Kā drošības līdzeklis piemērots nodošana policijas uzraudzībā.

“Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā ir apkopota pietiekama pierādījumu bāze, kas ļauj nosūtīt krimināllietu Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai,” sacīja J.Knīse.

Kā zināms, šis nav vienīgais gadījums, kad sniegts paziņojums par kādā iestādē ievietotu sprādzienbīstamu priekšmetu vai spridzināšanas draudiem. Lai kāds arī būtu zvana mērķis – “nevainīgs” joks, operatīvo dienestu darba savdabīga novērtēšana vai sakāpinātu negatīvu  emociju izlādēšana – jāapzinās, ka par šādu  rīcību jāuzņemas atbildība un tai var būt nopietnas sekas, brīdina J.Knīse.

Minētais krimināllikuma pants paredz  brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Par soda bardzību lemj tiesa.