Sabojāta tualete, izdauzīts stikls pieturai, no dobēm izceltas puķes diemžēl ir Liepājas ikdiena. Policija saskata divus risinājumus – vairāk videonovērošanas kameru un mazāk vienaldzīgu sabiedrību.

Vienmēr atrod, ko salauzt

“Ļoti sāpīgi, ka tikko uzbūvēts, bet jau sabojāts. Un, protams, tie ir arī materiālie zaudējumi. Tie nav milzīgi, tomēr apmeklētāju skaitītāju nevar tūlīt pat nopirkt veikalā un uzlikt vietā, ir jāpasūta, jāuzstāda, un tas viss prasa laiku,” stāsta A. Vitāls.

“Tā notiek ne tikai Beberliņos, bet visā pilsētā. Centra pludmalē demolē tualetes, salauž soliņus. Reizēm liekas – nu, kā to vispār var salauzt?! Bet var.”

Vai var taisīt tā, lai nav tik viegli salaužams? Īsti jau nevar, jo reizēm vandaļu spēks ir apbrīnojami liels, saka būvvaldes vadītājs.

“Protams, projektējot šādus objektus, jau tiek domāts, ka tie atradīsies publiskā vidē. Tomēr vienmēr atrodas kaut kas, ko salauž, aiznes, nozog. Visticamāk, to dara diennakts tumšajā laikā, kad tuvumā nav citu cilvēku,” viņš atzīmē.

Ap to pašu laiku, ieradušies uz koptreniņu ūdenskrātuves pretējā pusē, peldētāji atklāja, ka pārģērbšanās būdiņai atlauzti četri sānu dēļi.

“Ņemot vērā, ka Beberliņu ziemeļu galā kā oficiāla ir apstiprināta ziemas peldvieta, kurā pulcējas Liepājas roņotāji, biedrība “VeloRonis” ar Komunālās pārvaldes atbalstu bija sagādājusi vienu no iepriekš pludmalē novietotajām ģērbtuvēm.

Tā kā to ik pavasari vest prom un rudenī atpakaļ nav iespējams, ģērbtuvi lieto arī vasaras sezonā. Esam to nokrāsojuši un uzturam kārtībā,” stāsta “VeloRoņa” vadītāja Inga Krivcova.

Viņa aicina pludmales apmeklētājus saudzīgi izturēties pret inventāru un aizrādīt vai ziņot policijai, ja redz ļaunprātīgas rīcības.

Liepājas Komunālā pārvalde informē Valsts policiju (VP) par zādzībām, postījumiem, vandalisma aktiem, stāsta pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Pēc vairākus gadus gūtās bēdīgās pieredzes kopš pērnvasaras pludmales stacionārās tualetes naktīs tiek slēgtas. Iedzīvotāji par to ir pikti, taču citas izejas nav.

“Tas ļauj ierobežot postījumus – šajā gadā nav nodarīti būtiski materiālie zaudējumi,”

uzsver A. Štāls.

Visbiežāk lauž soliņus, apgāž atkritumu urnas, bojā informatīvos uzrakstus un norādes, salauž pārģērbšanās kabīņu dēļus.

Novērošanas kameras pludmalē ir visai sensitīvs jautājums no datu aizsardzības viedokļa, norāda Liepājas pašvaldības policijas (LPP) priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš.

Pludmalē nav racionāli rakt kāpās stabus un izvietot ierīces, kuras ļoti ātri sabojātu smiltis un vējš, turklāt daudz cilvēku pie jūras ir tikai vasaras mēnešos. “Būtu jādomā par to, lai tualetes nebūtu tik viegli salaužamas,” viņš uzskata.

Beberliņos ir videokamera, un pēc postījumiem tiks uzlikta vēl viena, norāda A. Vitāls.

Vai patruļas biežāk nobrauc garām vietām, kur biežāk plosās vandaļi? “Mums visa pilsēta ir maršruts, kas jāapseko,” atbild LPP priekšnieks Uldis Novickis.

“Jautājums, cik tajā brīdī ir mašīnas uz līnijas. Ko tur liegties, šobrīd mums ir kadru trūkums.

Ja būtu vairāk darbinieku, būtu vairāk patruļu. Ir arī jāapkalpo izsaukumi, un tad kāda vieta netiek apsekota divas vai trīs stundas. Ja tur nekas nav noticis, ļoti labi. Ja ir, nu, tad jākonstatē fakts.”

No debesīm kāds runā

Ārpus pludmales postīšana biežāk notiek sabiedriskā transporta pieturvietu paviljonos, kuriem izdauza stiklus un apķēpā. “Grafiti tīrīšana vai aizkrāsošana atsevišķos rajonos ir bezjēdzīgs process,” pauž A. Štāls.

“Ir vietas, kur mācību gada laikā pieturās grafiti būtu jātīra ik dienas. Pieturvietu paviljonu bojājumu novēršanai izlietoti vairāki simti eiro gadā.”

No pilsētas dobēm izzagti apmēram 50–60 vasaras puķu dēstu, visvairāk pievāktas balzamīnes Jūrmalas parka Akmens dobē – 12 gabali. No piramīdas Radio ielā nozagtas piecas begonijas.

Un tie esot minimāli postījumi, salīdzinot ar citām vasarām. “Iepriekš kāre pēc pašvaldības samaksātajiem apstādījumu košumiem bijusi lielāka,” norāda A. Štāls.

“Šogad vasaras puķes ātri zaudēja labu izskatu. Iznestas no siltumnīcas āra aukstumā, kļuva nesmukas.” Zaudējumi līdz jūlija beigām – ap 200 eiro.

Trīs dobju postītājus noķēra, jo puķu zagšana bija skaidri redzama novērošanas kamerās, atlika tikai nosūtīt policistus.

Tāpat lieliska ir iespēja ieslēgt mikrofonu un likt pārtraukt pārkāpumu vai to pat neuzsākt. Piemēram, bērnu laukumā jauniešiem tīk rāpties uz inventāra, kas nav viņiem paredzēts, un tad var pateikt, lai tā nedara.

“Galvenais mērķis nav sodīt, bet novērst pārkāpumu. Ja kāds nezina, ka bērnu laukumā nedrīkst smēķēt, viņam to mikrofonā pasaka, un cilvēks uzreiz cigareti nodzēš, nav jēgas sūtīt ekipāžu,” pastāsta K. Vārpiņš.

Viņa paziņas teikuši, ka bijuši pārsteigti par to, ka no debesīm kāds runā. Pie katras kameras mikrofona diemžēl nav, bet parka rajonā ir.

Videonovērošanas kameru skaits Liepājā ir nepietiekams, norāda U. Novickis.

“Darbinieks videonovērošanas centrā var piefiksēt, ka, iespējams, veidojas kāds kautiņš vai postīšanas kāre, bet cilvēks iziet no vienas ielas citā un pazūd. Mēs nezinām, kurp viņš tālāk aizgāja.

Ja būtu vairāk videonovērošanas, pārkāpējus varētu kontrolēt daudz labāk.”

To pašu uzsver VP Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš.

“Šobrīd ar videonovērošanu ir nosegta Vecliepājas puse. Jaunliepājas pusē kameru gandrīz nav. Jau vairākus gadus esam runājuši ar pašvaldību, ka būtu nepieciešams uzstādīt, bet viss atduras pret finansējumu. Ja izstrādā ielu pārbūves projektu, tas posms jau tiek noklāts ar kamerām.

Ir daudzas zīmīgas vietas, kur būtu nepieciešamas kameras, – Krūmu un Ventspils ielu krustojumi ar Ziemeļu ielu, kur cilvēku ir ļoti daudz, dzīvojamais rajons ir liels. Arī Karosta ir bez videonovērošanas, kameras ir vien pie veikaliem un privātiem objektiem,” viņš norāda.

Pilsētā pašlaik ir vairāk nekā simt videonovērošanas kameru,

pastāsta Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

Iepirkumu stadijā ir datu pārraides sistēmu un kameru uzstādīšana vēl vairākās vietās, neskaitot tās, kuras pēc rekonstrukcijas izvietos Raiņa un O. Kalpaka ielā.

Jaunās novērošanas kameras šogad uzstādīs vairākās vietās gan centrā, tostarp Jūrmalas parkā, gan Ziemeļu priekšpilsētā, Ezerkrastā un Karostā.

“Iespēju robežās, cik budžetā ir finansējums, cenšamies uzlikt, tikai kameru uzlikšana ir vismazākais darbs un ieguldījums. Ir jāpievelk optiskie tīkli, ir jābūt elektrības pieslēgumiem,” viņš norāda.

Der viss, kas palīdz atklāt noziegumu

Ne tikai kameru ir par maz, būtu jāattīsta tehnoloģiju sniegtās iespējas, uzsver K. Vārpiņš. Izmantojot analītikas programmas, vajag mazāk cilvēku, kas vēro kameras.

“Dažādus riskus spēj atpazīt mākslīgais intelekts un ziņot, ka veidojas problēma, kam jāpievērš uzmanība. Piemēram, kaut kur pamesta soma, mazums, kas tur ir iekšā, vai kāds luksofors nestrādā.

Ja videonovērošanai būtu klāt analītika, tad, piemēram, pēc dārglietu veikala aplaupīšanas Rīgā būtu bijis iespējams izsekot noziedznieka pārvietošanos – no visām kamerām kopā saliktu filmiņu, kas rādītu, kur šī mašīna braukusi un palikusi,” viņš stāsta.

Liepājā šis sapnis varētu īstenoties tad, kad tam dabūs finansējumu. LPP jau iepriekš pieteikusi projektus, bet līdzekļus nedabūja. Vajadzības ir specifiskas, tāpēc iespējas nav plašas. Pašvaldībai šādu finansējumu ir grūti atrast.

I. Ukstiņš piesauc piemērus no valstīm ar augstu terorisma līmeni, piemēram, Turcijā katrā krustojumā ir videokameras un ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīst sejas un analizē.

Taču Eiropas Savienībā seju atpazīšana nav pieļaujama personas datu aizsardzības dēļ. “Sistēmas ir, to uzstādīšana nemaksā dārgi, bet nevaram to darīt,” viņš saka.

Ja nodarīts kaitējums mantai, lieta nonāk VP pārziņā. I. Ukstiņš norāda, ka noķert vandaļus nav viegli, ja nav atstātas nekādas bioloģiskās pēdas – asinis, izsmēķi, siekalas.

Ja ir pēdas, var izdarīt DNS ekspertīzi. Tā gan ir ilgi jāgaida, apmēram gadu. Tāpēc skatās bojājuma apmēru un, ja zaudējumi ir mazi, tad ekspertīzi veikt nav lietderīgi.

Bieži vien kriminālprocesu neuzsāk vai izbeidz, ja cietušais ar vainīgo vienojas par zaudējuma apmēru un atlīdzināšanu.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļu priekšpilsētā aizturēja divas meitenes, kuras zīmēja grafiti uz mājas sienas. Vecākiem būs jāvienojas ar mājas apsaimniekotāju par zaudējumu atlīdzināšanu.

“Viena daļa vandaļu ārdās reibumā. Kad izguļ dzērumu, nāk apskaidrība, un viņš domā, kāpēc gan to darījis,”

saka I. Ukstiņš. 

Pēc viņa pieredzes, ir cilvēki, kuri ziņo, uzreiz sniedz informāciju, videoierakstus, kuros redzami bojātāji. Gan novērošanas kameras, gan liecinieki ļoti atvieglo policijas darbu. Pat tad, ja nav nofilmēts pārkāpums, ierakstos redzami tie, kas tur gājuši garām, un šo informāciju var analizēt.

“Jebkurš videomateriāls policijai noder, izmantojams ir jebkas, kas palīdz atklāt noziegumu,”

uzsver I. Ukstiņš.

Ir arī gadījumi, kad cilvēki vienaldzīgi, ja notikušais viņus neskar vai iesaiste sagādā neērtības. Stāsta, ka viņiem neesot videoierakstu, lai gan redzams, ka ir kameras. Tas ir privātīpašums, un cilvēks var darīt, kā grib.

K. Vārpiņš atgādina iedzīvotājiem, ka mobilajā lietotnē “Liepājas pilsēta” ir speciāla sadaļa saziņai ar LPP, no kurienes informāciju saņem dežūrdaļā un var nekavējoties rīkoties: “Ne vienmēr var zvanīt paša ziņotāja drošības dēļ, bet aplikācijai nekādu skaņas signālu nav.

Savukārt zvanam no cilvēkam drošas vietas ir tāda priekšrocība, ka ziņotājs var pakoriģēt policijas darbiniekus, pastāstot, kurp pārkāpējs dodas.”

Kopiena var palīdzēt likumsargiem

Sandra Feldmane, Čiekurkalna attīstības biedrības locekle

Rīgā, Čiekurkalnā, jau desmit gadus darbojas iedzīvotāju biedrība. Jau pašā sākumā izveidojām drošības grupas.

Viena no tām bija WhatsApp grupa “Čiekurkalna Modris”, kurā pievienojām cilvēkus, kuri vēlējās būt informatīvajā laukā par to, kas apkaimē notiek.

Ja esmu liecinieks, varu informēt citus, ja kaut kas notiek, varu lūgt padomu, ko man tagad darīt. 

Otra lieta – mūsu kopiena satikās ar pašvaldības policiju. Visa Liepāja to, protams, nevar, bet pa šūnām var – aiziet ciemos vai uzaicināt pie sevis.

Mēs kopā ar policiju izrunājām, kuras ir bīstamākās vietas, ar domu, ka tur viņi sāks patrulēt, ja nebija to sapratuši līdz šim.

Vēl arī, zvanot pašvaldības policijai, mēs piesakāmies, ka esam no Čiekurkalna biedrības un pie mums pašlaik notiek tas un tas. Viņi uzreiz uz to skatās citādi. Nevis piezvanīja viens no sešsimt tūkstošiem iedzīvotāju, bet mums jau ir attiecības ar pašvaldības policiju.

Šobrīd apkaimē ir jauns objekts – skvērs, un par to ir sūdzības. Palūdzām pašvaldības policijai uz laiku uzlikt mobilo kameru. Ja mēs redzam, ka tur šobrīd kaut kas notiek, ziņojam, un viņi uzreiz to fiksē kamerā.

Vēl ir jautājums, kāda ir vide, – vai tā ir sakopta un labiekārtota vai tomēr ne pārāk. Vēl pirms desmit gadiem par Čiekurkalnu klīda diezgan daudz mītu un noteikti bija arī daļa patiesības, ka šeit nebija īsti droši.

Jo vairāk apkaimi sakopj, jo vairāk parādās mākslas darbi vidē, jo cilvēku agresija mazinās, nav vēlmes postīt.

Ja vide ir nolaista vai blakus kaut kas ir sabojāts, tad psiholoģiski cilvēkam tieši tajā vietā gribas kaut ko nodarīt.

Iedzīvotāji kopumā neuzticas kārtībsargiem. Liekas, ja es ziņošu, tad mani vazās pa policiju. Bet otra lieta – viņiem pat nav apziņas, ka viņi paši var palīdzēt policijai novērst pārkāpumus.

Uzticēšanās pilnas attiecības ir jāveido abpusēji. Mums tas ir izdevies. Mēs nevaram vairs atļauties būt vienaldzīgi, jo nav tā, ka pilnīgi visu var nosegt policija vai kāds dienests. Tas nenotiek vienā dienā, bet tāds ir virziens.

Uzziņai

Liepājas Komunālajai pārvaldei nodarītie zaudējumi

• Kopējā pieprasītā apdrošināšanas atlīdzību summa 2024. gadā – 9801,94 eiro.
• Līdz šā gada jūlija beigām no apdrošinātāja prasīti 1434,52 eiro.
• Izmaksātā atlīdzības summa 2024. gadā – 5855,48 eiro, līdz šā gada jūlija beigām – 952,81 eiro.
• Pašrisks, kas netiek atlīdzināts, ir 15%.

Dienvidkurzemes iecirknī uzsāktie kriminālprocesi

Par huligānismu:

2022. g. – 1,
2023. g. – 5,
2024. g. – 4,
2025. g. līdz 31.07. – 3.

Par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu:

2022. g. – 95,
2023. g. – 80,
2024. g. – 64,
2025. g. līdz 31.07. – 46.

Avots: VP

Ko darīt, ja esi liecinieks vandalismam

– Publiskā vietā, citu cilvēku klātbūtnē aizrādi huligānam, ka viņa rīcība nav pieņemama.

– Sava drošība ir pirmajā vietā. Ja iejaukties ir riskanti, paliec drošā vietā un zvani Valsts policijai pa tālruni 112 vai Liepājas pašvaldības policijas dežūrdaļai pa tālruni 63420269. Apraksti pārkāpēja pazīmes, pastāsti, kurp viņš dodas.

– Ja sarunāties nav droši, ziņo mobilajā lietotnē “Liepājas pilsēta”. Atver sadaļu “Vairāk”, tad – “Saziņa ar pašvaldības policiju”. Ja iespējams, pievieno foto, atzīmē kartē atrašanās vietu. No lietotnes var arī zvanīt dežūrdaļai.

– Neraksti policijai ārkārtas ziņojumus lietotnes sadaļā “Sūtīt ziņu”! Tos lasa pašvaldības administrācija un tikai darba laikā. 

Es domāju tā: Kā pārmācīt vandaļus?

Ērika Lauberga-Sleže – strādā RTU Liepājas akadēmijā:

– Droši vien, ka vienkārši jāizliek vairāk kameru. Vēl var mēģināt varbūt kaut kā tos cilvēkus publiski kaunināt.

Pati kameras neievēroju, bet esmu pamanījusi, ka, piemēram, “Laumas” rajonā ir vairākas pieturas, kur tiešām regulāri tiek izsisti stikli. Tad vienmēr padomāju, kāpēc nevar ar to problēmu tikt galā?

Varbūt vajag stingrākus sodus, vai jāsāk bērniem jau skolās ieaudzināt, ka tā nedrīkst darīt.

Sanita Ciprus-Tjagnirjadko – strādā salonā “AS optika”:

– Kaut kur vietām vandalisms ir redzēts. Vairāk gan var pamanīt apzīmētās mājas. Īstenībā – es nemaz nesaprotu, kāpēc vandaļus nevar uzreiz noķert.

Šķiet, ka uz katra stūra ir novērošanas kameras, cilvēkiem ir arī savas privātās visur izliktas. Pilsētā īsti neesmu ievērojusi, kur ir kameras, bet savā rajonā gan zinu, kuram kaimiņam ir, kuram nav.

Bet, nu, tā kamera jau laikam var tikai faktu piefiksēt, un ir grūti pēc sejām atrast vaininiekus, bet ticu, ka, ieliekot bildes sociālajos tīklos, kāds noteikti atpazītu, jo Liepāja ir salīdzinoši maza.

Rita – pensionāre:

– Nezinu, vai regulāri kāds kaut ko speciāli dara. Citreiz vienkārši atgadās kāda nelaime.

Atskatoties uz savu bērnību, varu teikt, ka tolaik bērnus mācīja savādāk. Kādreiz bērnam sods bija jāizcieš, stāvot pie skolotāja durvīm. Tad citi skolotāji, ejot garām, varēja nokaunināt. Tagad, ja bērns kaut ko sastrādā, attieksme ir cita.

Visu laiku dzīvojot telefonos, jaunieši nesaņem vajadzīgo informāciju. Par šo jāsāk mācīt jau pat bērnudārzos.

Ulrika – jaunā māmiņa:

– Tā ļoti neesmu pamanījusi kaut kādu vandalismu Liepājā. Nezinu, kā varētu pārmācīt. Iespējams, jāliek lielāks sods. Vienīgais, ka tos vaininiekus jau nevar noķert. Vandaļi jau droši vien arī zina, kur ir kameras.

Man, piemēram, to zināt nav aktuāli, tāpēc arī nezinu. Bet varbūt kameru vajadzētu vairāk, lai vide kopumā paliktu drošāka, jo uztraucos par savu bērnu nākotni.

Svetlana – nestrādā:

– Ir bieži redzēts, ka pilsētā uzdarbojušies vandaļi. Liekas, ka neviens neko ar viņiem nedara. Tā vienkārši jau viņus nepārmācīt, jaunie jau mūsdienās gudri. Veci cilvēki jau ar vandalismu nenodarbosies, tie noteikti ir jaunieši. Viņiem laikam nav, kur savu spēku izlikt, visi grib izrādīties.

Ar bērniem un jauniešiem jāstrādā, jārunā jau laikus gan mājās, gan skolās. Kādreiz jebkurš pieaugušais svešam bērnam varēja aizrādīt. Tagad jau tā vairs nav. Un kā tie jaunie runā pretim! Tā ir visatļautība!