Kinoteātri “Balle” pērnā gada oktobrī nopirka kinoteātru tīkls “Cinamon Holding”. Jaunie saimnieki atbalsta daudzveidīgu saturu un sola Liepājā arī alternatīvu kino piedāvājumu. “To veidos gan ar mūziku saistītie filmu un koncertu seansi, gan arī kvalitatīvas mākslas filmas,” stāsta kinoteātra “Balle” vadītājs Roberts Nille, taču piebilst, ka piedāvājumu pamatā tomēr nosaka skatītāju interese.

Atbalsta daudzveidību

Mūsdienās toni kino jomā un kinoteātru piedāvājumā nosaka Holivudas kinoprodukcija – gan laba, gan ne tik ļoti. Tā tas ir ikvienā plašai publikai paredzētā kinoteātrī Latvijā, arī “Ballē” Liepājā. Galvaspilsētā gan ir specializēti kinoteātri, kuros rāda arī alternatīvu kino, Eiropas filmas u.c. Populāras ir kļuvušas arī operu tiešraides no pasaulslaveniem opernamiem, koncerti u.tml.

Liepājā centrālo vietu kino nozares piedāvājumā ieņem kinoteātris “Balle”, kura saturā dominē plaša patēriņa un plašai auditorijai adresēti kinoražojumi, reizēm – labas un izcilas Holivudas filmas. “Kino “Balle”, tāpat kā jebkura cita Latvijas kinoteātra, repertuārs tiek atlasīts no filmām, ko Latvijas tirgū piedāvā filmu izplatīšanas kompānijas,” norāda kinoteātra vadītājs Roberts Nille. “”Cinamon Holding” ir pārņēmis kino “Balle” salīdzinoši nesen, tāpēc patlaban vēl vērtējam, kam priekšroku dod Liepājas auditorija un vai tā atšķiras no galvaspilsētas skatītāju izvēles. Attiecīgi rādām Rīgas “Cinamon” līdzīgu repertuāru un sniedzam iespēju Liepājas auditorijai redzēt populārāko kino.”

Taču tagad, kopš “Ballei” ir jauni īpašnieki, kinoteātris domā arī par skatītājiem gardēžiem un iecerējis piedāvāt alternatīvu saturu. “Mēs atbalstām daudzveidīgu saturu. Tieši tāpēc gan kino “Balle”, gan pārējā “Cinamon” kinoteātru tīklā šogad attīstīsim alternatīvu satura piedāvājumu,” R. Nille stāstījumu turpina. “To veidos gan ar mūziku saistītie filmu un koncertu seansi, gan arī kvalitatīvas mākslas filmas, kas izpelnījušās pasaules kritiķu un kinofestivālu novērtējumu.”

Pirmais mēģinājums parādīt īpaša satura kino bija jau pērn decembra sākumā, kad bija paredzēts demonstrēt kritiķu atzīto filmu “One more time with feeling” par mūziķi Niku Keivu. “Nika Keiva filmas seansu tehnisku iemeslu dēļ diemžēl nācās atcelt pēdējā brīdī,” atvainodamies saka kinoteātra vadītājs. “Pildām solījumu un esam darījuši visu, lai filmu tomēr varētu parādīt Liepājas auditorijai. Mūsu plāns ir Liepājā attīstīt šo virzienu un regulāri piedāvāt šāda veida seansus, kuros varēs noskatīties kādu īpašu mūzikas koncertu vai ar mūziku saistītu dokumentālu filmu.”

Taču R. Nille arī norāda, ka to, kādas filmas tiek piedāvātas kinoteātra repertuārā un cik ilgi tās tiek rādītās, ietekmē un pat nosaka tieši skatītāji. “Tāpēc aicinām liepājniekus būt aktīviem un ļaut mums pēc iespējas skaidrāk noprast savu gaumi un vēlmes,” aicina “Balles” vadītājs un teic, ka kinoteātra mērķis ir rosināt liepājnieku interesi par kino un aicināt biežāk izvēlēties noskatīties jaunākās filmas tieši kinoteātrī. “Ideālais skatītājs varētu būt tāds, kas gaidītu filmu dodas noskatīties uz kinoteātri pēc iespējas ātrāk pēc tās iznākšanas.”

Vēlētos redzēt Eiropas vai veco kino

Tam, ka kinoteātris “Balle” ķēries klāt plānotam alternatīvam saturam, atzinīgus vārdus izsaka kino gardēži. Viena no laba kino baudītājiem ir Liepājas Universitātes maģistrantūras studiju programmas “Rakstniecības studijas” 2. kursa studente Ieva Dzerkale. Viņa labprāt dodas uz “Balli”, lai noskatītos ne tikai augstvērtīgas filmas, bet dažkārt arī citus interesantus kino jaunumus. Ieva norāda, ka kinoteātrī ir samērā īss filmu izrādīšanas laiks – “kamēr izdomā, filma jau izņemta no repertuāra”. Tāpat viņa iesaka repertuāru vairāk izplānot, jo bieži vien interesanti filmu seansi notiek darba dienās pa dienu, turklāt tikai dažas reizes. “Cilvēkiem, kuri strādā, nav iespējams apmeklēt šos seansus,” norāda I. Dzerkale. Ieva uzslavē, ka liepājniekiem uz jaunāko kino nav jāgaida, aktuālās filmas rāda ļoti savlaicīgi.

Pēdējā filma, ko Ieva noskatījusies kinoteātrī “Balle”, bijusi latviešu komēdija “Svingeri”. To gan vēlējusies redzēt vairāk tādēļ, ka Liepājas teātra dramaturģe un universitātes pasniedzēja Rasa Bugavičute-Pēce ir scenārija autore. “Šoreiz bija interesanti, jo bija iespējams tikties ar režisoru un radošo grupu. Liepājā bieži tas nenotiek,” uzsver studente. “Pirms tam skatījos filmu “Gaisma okeānā”, režisors – Dereks Sianfranss. Fantastiskas dabas ainavas, izcili aktierdarbi un intriģējošs stāsts. Diemžēl nokavēju un nepaspēju noskatīties pasaulslavenā modes dizainera Toma Forda trilleri “Nakts dzīvnieki” un “Melānijas hroniku”. Šīs abas pieprasa skatīšanos uz lielā ekrāna.”

No piedāvājuma, kas ir ārpus ierastā izklaidējošā repertuāra, par interesantu un vērtīgu pasākumu I. Dzerkale sauc arī Manhetenas starptautiskā īsfilmu festivāla “Manhattan Short Film Festival” 2016. gada programmas skati kinoteātrī “Balle”. Jāpiebilst, ka tāds Liepājā noticis jau vairākus gadus. Ieva novērtē gan pirms seansa sarīkoto nelielo tikšanos ar festivāla organizētāju Latvijā, režisoru Staņislavu Tokalovu, gan iespēju nobalsot par labāko filmu un labāko galvenās lomas atveidotāju, tādējādi ļaujot ietekmēt vispasaules balsojuma rezultātu. Savukārt studiju procesā nozīmīga bijusi lietuviešu dokumentālā filma “Vēju zeme” par Lietuvas piejūras latviešu, pēdējo kursenieku dzimtas stāstiem. Arī šī seansa sakarībā Ieva novērtē to, ka notikums neaprobežojas tikai ar kinoseansu, bet to papildina diskusija, saruna – šoreiz tā bijusi iespēja uzklausīt pētnieku un filmas varoņu komentārus.

“Izmantotu iespēju, ja kinoteātra repertuārā būtu Eiropas kino, vecās filmas. No aktuālajām repertuāra filmām parasti vēlos redzēt tikai vienu, divas. Pārējās nešķiet interesantas,” kino skatītāja rezumē savu viedokli.

Līdz šim – lēkmjveidīgi

Laba kino baudītāju pulkā ir arī aktieris, rakstnieks Ēriks Vilsons ar ģimeni. No “Kultūras Pulsa” uzzinājis, ka kinoteātris “Balle” iecerējis piedāvāt arī alternatīvo saturu, viņš iesaucas: “Cik labi, ka nebūs tikai “Zāģis 15″!” Aktieris būtu priecīgs par regulāru un plānotu piedāvājumu ar labu kino saturu, līdz šim tas esot bijis lēkmjveidīgi. “Es jau saprotu, ka visu nosaka maks un globalizācija, kurai mēs visi esam pakļauti,” saka Ē. Vilsons. “Es labprāt eju uz “Balli”, jo tas man liekas ļoti jauks kinoteātris, tikai tā produkcija, ko, lai izdzīvotu, viņi ir spiesti vest, ir diezgan tāda…” Viņš uzskata, ka tā tomēr ir izdabāšana un naudas pelnīšana. Taču arī piemetina, ka retajās reizēs, kad pie mums ir iespēja noskatīties kinobalvas “Oskars” ceremonijā vai Kannu kinofestivālā atzītu kino, “tad žēl skatīties, cik daudz to cilvēku ir”. Ēriks min, ka uz kinoteātri labprāt iet teātra cilvēki, kuri mīl kino. Tomēr situācija, kad laba kino uz lielā ekrāna ir maz, spiež meklēt alternatīvas un filmas skatīties datorā, piemēram, viņa ģimene labas kinofilmas skatās vietnē “Netflix” vai citās, tiesa, arī tajās pašu jaunāko kino neatrast.

Aktieris ir gandarīts, ka kinoteātrī “Balle” vēl aizvien rāda latviešu jaunās filmas. “Tas ir brīnišķīgi, ka tāda tradīcija palikusi. Varētu vēlēties, kaut būtu vairāk,” viņš teic un iesaka meklēt jaunāko un labāko veikumu arī vācu, franču, itāļu un citu valstu kino piedāvājumā.

Uzziņai

Tuvākie kinoteātra “Balle” alternatīvā satura seansi:

26. janvārī – dokumentālā filma par Niku Keivu “One more time with feeling”;

31. janvārī – dokumentālā filma par Deividu Boviju “David Bowie Is”;

14. februārī – Maikla Bublē koncerts.

Ko sagaidāt no kino?

Zinta Nākuma: Man patīk detektīvfilmas. Tās skatos mājās, pie televizora. Dažas reizes esmu bijusi kinoteātrī. Man patīk, ja filma liek padomāt un vienlaikus arī izklaidē. Vārdu sakot, – lai kino novērš domas no ikdienas.

Sanita Riškus: Skatos ģimenes un piedzīvojumu filmas. Tajās ir sižets, dažādas dzīves pieredzes, var pasmaidīt, atpūsties. Mācos par juristi un varbūt tādēļ mani neaizrauj fantastikas žanrs. Detektīvus skatos, bet reti. Man patīk kvalitatīvs kino un ieklausos cilvēku atsauksmēs. Ne vienmēr, bet daļa filmu sniedz iepriecinājumu, jaunu informāciju.

Baiba Matule: Izvēlos romantiskas komēdijas ar labām beigām. Man patīk gan pasmieties, gan zināt, ka beigās viss būs labi. Skatoties kino, vēroju aktieru meistarību un sekoju sižetam. Reizēm šķiet, ka viss ir un būs paredzams, bet, ja filma beidzas slikti, tad domāju: “Vai tas tiešām viss? Laba turpinājuma nebūs?”. Kino skatos mājās, uz kinoteātri eju reti.

Aleksandrs Skvarcovs: Man vislabāk patīk nevis filmas, bet televīzijas seriāli melodrāmas žanrā. Tur ir stāsti par cilvēkiem, viņu dzīvēm un varu gūt dažādu cilvēku dzīves pieredzi. Tiek rādītas dažādas dzīves situācijas, to risinājumi. Seriālus uztveru kā dzīves skolu.

Arvīds Ķeris: Mani aizrauj gan spriedzes un piedzīvojumu, gan jautras, izklaidējošas filmas. Galvenais, lai interesanti var pavadīt laiku un uzlabojas garastāvoklis. Kaut kādā mērā no filmām var arī gūt dzīves pieredzi, kaut ko saprast, iemācīties.