Kazdangas pūtēju orķestris Liepājas rajonā palicis vienīgais
“Ceturtā vieta 15 orķestru starpā – nav slikts rezultāts, vai ne?” sarunas laikā retoriski vaicā Kazdangas pūtēju orķestra vadītājs Guntis Simanovičs. Ar šādu rezultātu skatē viņa vadītais kolektīvs ieguva ne tikai ceļazīmi uz Dziesmu un deju svētkiem, bet arī izcīnīja tiesības piedalīties lielajos dziesmu karos. Tāpēc tagad intesīvi notiek mēģinājumi, lai turētu kanti. Taču vīri par to nebēdā. Jo darbošanās pūtēju orķestrī ir hobijs, kas sagādā prieku.

Ziedu laiki – padomju laiki

Kazdangas pūtēju orķestra vecākais Geņus Vaidakovs zina stāstīt, ka tā pirmsākumi meklējami tālajos pagājušā gadsimta 30.gados, kad Aizputē nodibināts neliels orķestris, kas ar pārtraukumiem darbojies līdz 1944.gadam. Pēc kara Aizputes apkārtnē nodibināti vairāki orķestri. Tie darbojušies Aizputes Patērētāju biedrības, vēlāk Aizputes rūpkombināta un Aizputes kūdras fabrikas paspārnē. Pa orķestrim bijis arī Apriķos, Cīravā un Kazdangā. Taču tie visi bijuši nelieli kolektīvi, kas spēlēja sadzīves mūziku valsts svētkos, zaļumballēs, kāzās un bērēs, tāpēc to darbošanās bija epizodiska.

Pārmaiņas sākušās 1963.gadā, kad Aizputes Patērētāju biedrības orķestri sācis vadīt jaunais Aizputes Mūzikas skolas direktors Guntis Škensbergs, kurš organizējis regulāru koncertdarbību, kādēļ bijis nepieciešams orķestra sastāvu papildināt ar spēcīgākiem mūziķiem. Tie atrasti mazajos orķestros, piesaistot arī piecus līdz astoņus dalībniekus no Kazdangas. Tad koporķestrī bijuši 45 dalībnieki. Bet 1971.gadā oficiāli nodibināts pūtēju orķestris “Aizpute” .

Aizpute atsakās no orķestra

Diemžēl,mainoties orķestri atbalstošo uzņēmumu vadītājiem, orķestrim sākušās grūtības – atteica telpas mēģinājumiem, pārtrauca finansiālo atbalstu. Lai orķestris neizjuktu pavisam, 1976.gadā Aizputes pilsētas Izpildkomiteja uzdevusi Kultūras namam pārņemt orķestri, taču jaunie saimnieki orķestrim pievērsuši maz uzmanības. Tādēļ vairākkārt nomainījušies diriģenti, sarucis dalībnieku skaits, līdz 1985.gadā Aizputes Kultūras nams no pūtēju orķestra atteicies pavisam.

Kolektīvu izglābis Kazdangas ciema Ļeņina kolhoza priekšsēdētājs Edmunds Sausais, kurš tūdaļ pārņēmis orķestri savā paspārnē. Un kopš tā brīža kolektīvs darbojas Kazdangā.

Sākotnēji orķestris nosaukts par “Valatu”. Kolhozs algojis diriģentu un orķestra dalībniekus regulāri vedis uz mēģinājumiem no Aizputes. Tāpat orķestrim dots autobuss, lai tas varētu nokļūt uz pasākumiem, kur tiek aicināts.

Orķestris sekmīgi darbojies arī tā saucamajos juku laikos, kad 1991.gadā tā vadību pārņēmis Māris Rudzītis. “Tas notika, pateicoties Kazdangas Pagasta padomes priekšsēdētāja Kārļa Rudīša un kultūras darba organizētājas Zentas Verzes interesei un gādībai,” norāda G.Vaidakovs.

Jaunie tērpi – arī gruntīgiem vīriem

Tagadējais Kazdangas pūtēju orķestris ir uz pusi mazāks nekā savos ziedu laikos. “Taču tāpēc ne sliktāks,” uzsver G.Simanovičs, kurš orķestra grožus pārņēmis 2003.gadā. Par to liecina šogad skatē izcīnītā 4.vieta 15 orķestru konkurencē, kas vīrus stimulēja turpmākam darbam.

Šogad arī nomainīti formastērpi. Ar Kazdangas pašvaldības un Liepājas rajona Kultūras nodaļas gādību uzšūti 26 jauni tērpi, atbilstoši katra orķestra dalībnieka augumam. Iepriekšējie tērpi bija saņemti 1999.gadā no Šveices kā humānā palīdzība. “Vienīgā vaina – tie tērpi bija tādi paknapi. Bet mums orķestrī netrūkst gruntīgu vīru. Es jau arī tam Šveices formastērpam žaketi ciet aiztaisīt nevarēju,” nosmej G.Simanovičs. Tiesa, no skata šveiciešu tērpi bijuši efektīgi, cilvēkiem paticis, tāpēc jaunie tērpi šūdināti pēc tāda paša parauga. Tikai akselbantes noņemtas no iepriekšējām formām.

Savukārt paši tērpi šūdināti Liepājā, un to paveicis SIA “Kvinta” meistars Haralds Brakmanis. “Termiņi nebija lieli. Tāpēc Haralds ir grūtu darbu paveicis, par ko viņam mūsu paldies,” piebilda G.Simanovičs.

Brauc pa visu Latviju

Kazdangas pūtēju orķestra instrumenti sāk skanēt katru pirmdienu jaunā Kultūras centra telpās. Vīri slavē arī šīs pašvaldības atbalstu. Nekad nav atteikts transports, mēģinājumu telpa, ir iegādāti arī vairāki instrumenti – divas eifonijas, tenora saksofons un mazās bungas.

Bet Aizputes pilsētas attieksmē pret saviem pūtējiem nekas neesot mainījies kopš 1985.gada. “Orķestrī gandrīz visi esam aizputnieki. Kaimiņpilsētas mūs aicina ciemos, piemēram, nesen bijām Grobiņā. Tagad tuvojas Aizputes pilsētas svētki, bet nedzirdam ne pušplēsta vārda par to, ka varbūt vajadzētu mums piedāvāt uzspēlēt tajos. Šāda attieksme rada izbrīnu un neizpratni,” secina G.Simanovičs.

Tomēr orķestrim darba netrūkstot. Pērn bijušas 16 uzstāšanās dažādās Latvijas vietās, šogad – jau astoņas. Vistālākais brauciens bijis uz Saulkrastiem, kur pūtēji aicināti piedalīties kādas firmas spartakiādes gājienā. “Tas nozīmē, ka mūs tomēr pazīst,” secina G.Simanovičs. Viņus regulāri aicinot arī Kuldīgas zemessargi. Orķestranti nekad neatsaka uzspēlēt savā pagastā. Piemēram, divreiz gadā viņi iepriecina Rokaižu pansionāta iemītniekus, kuri paši uz koncertiem aizbraukt nevar.

“Mēs jau šeit esam palikuši vienīgie. Priekules pūtējiem arī vairs nav vajadzīgais cilvēku skaits. Septiņi no viņiem brauc uz mēģinājumiem pie mums, lai piedalīos Dziesmu svētkos. Taču priecē tas, ka pārstāvam dažādas paaudzes,” piebilda G.Simanovičs. Pašlaik Kazdangas pūtēju orķestrī muzicē četri skolas vecuma puikas. Aktīvi muzicē arī vecākie orķestra dalībnieki Gunārs Brikmanis un Aivars Lauva. Un jaunu dalībnieku klātbūtne dod cerības, ka orķestrim ir nākotne.

PASTĀSTS IZ ORĶESTRANTU DZĪVES

Guntis Simanovičs: “Uzstājāmies Vērgalē Liepājas rajona deju svētkos. Līdz ko iznācām uz laukuma, lai muzicētu, debesis pēkšņi apmācās, sākās negaiss ar pamatīgām lietus šaltīm. Skatītāji pajuka kur kurais. Taču mums vismaz dziesma jāpabeidz. Tāpēc stāvam izmirkuši lietū un un tik pūšam. Tad saklausīju, ka izmainās skaņa lielajiem instrumentiem, kam taure pavērsta uz augšu. Tūba sāk izdot pavisam citas skaņas – buļ, buļ, buļ! Dziesma tika nospēlēta, orķestrantiem ik pa laikam gāžot ārā ūdeni no taurēm tā kā no spaiņiem. Bet savu darbu izpildījām.”

Viktors Ulberts,

Kazdangas pūtēju orķestris Grobiņas pilsētas svētkos sagādāja svinīgu gaisotni.

Guntis Simanovičs ir gandarīts par pūtēju orķestra panākumiem.

Geņus Vaidakovs labprāt savu brīvo laiku atvēl muzicēšanai orķestrī.