Šogad aprit 25 gadi, kopš
1989. gada 23. augustā vairāk nekā 2 miljoni Igaunijas, Latvijas
un Lietuvas iedzīvotāji sadevās rokās 600 km garumā, lai,
piedaloties “Baltijas ceļā”, izsapņotu kopīgu sapni par
brīvību. Trīs tautu vienotības spēks lika pasaulei mūs
sadzirdēt un palikt atmiņā kā unikālai, baltiešu dziesmotās
revolūcijas liecībai.

Durbenieki sadosies rokās

Mēs esam atpakaļ Eiropā gan
garīgi, gan politiski, mūsu ikdienas dzīve un mūsu ekonomikas ir
strauji attīstījušās, pat par spīti šā brīža grūtībām.
Šim ceļam ir ne tikai simboliska un vēsturiska vērtība.
“Baltijas ceļš iezīmēja arī turpmākās Baltijas valstu
sadarbības uzsākšanu, kas turpinās vēl līdz šim brīdim.

Vēsturiskās akcijas
divdesmitgadē, 2009. gadā “Baltijas ceļ” tika iekļauts
UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā
reģistrā. Šodien pirms ceturtdaļgadsimta izveidotā dzīvā
cilvēku ķēde tiek uzskatīta par miermīlīgāko demonstrāciju
pasaulē ar ārkārtīgi ietekmīgu vēstījumu pasaules sabiedrībai.

Īpaši šī notikuma atcerei
izveidotajā notikumu kalendārā ir konferences, semināri, skolēnu
forums, koncerti, piemiņas ugunskuri un citi pasākumi visā
Latvijā, tiek izdota pastmarka, drukāti izdevumi. Nacionālie
bruņotie spēki, atzīmējot “Baltijas ceļa” jubileju,
organizē velobraucienu pa vēsturisko “Baltijas ceļa”
maršrutu Latvijas robežās. Ikviens interneta lietotājs Latvijā,
Lietuvā, Igaunijā vai citur pasaulē ir aicināts iestāties
virtuālajā “Baltijas ceļā” vietnē www.thebalticway.eu,
kā arī ikviens ir aicināts dalīties ar savām atmiņām par šo
pasaules vēsturē nozīmīgo notikumu projektā “”Baltijas
ceļa” stāsti”, lai apkopotu cilvēku atmiņu stāstus,
lai tie, neatkarīgi no atrašanās vietas, kļūtu pieejami arī
nākamajām paaudzēm gan virtuālajā vidē, gan muzeju un
bibliotēku kolekcijās.

Liepājas puses iedzīvotājiem
23. augusta vakarā no pulksten 19 līdz 19.30 ir iespēja
pievienoties netālās Durbes pilsētas organizētā stilizētā
“Baltijas ceļa” izveidē Rīgas–Liepājas šosejas malā
gar Durbes teritoriju izveidojot cilvēku ķēdi “Raibā muiža
– Durbe – Lieģi”. Pasākuma noformēšanai dalībnieki ir
aicināti līdzi ņemt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas karodziņus,
pašu izgatavotus vai veikalā iegādātus lukturīšus.

Izstāde
un latvisks koncerts

22.
augustā pulksten 17 Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja
okupāciju režīmos” (K. Ukstiņa ielā 7/9) arī notiks
pasākums, kas veltīts “Baltijas ceļa” atcerei.

Bijušajā
Tautas frontes Liepājas nodaļas mītnē paredzēts atklāt Latvijas
Valsts arhīva un Latvijas Tautas frontes muzeja speciālistu veidoto
ceļojošo izstādi “Tautas vienotība ceļā uz neatkarību”
un dalīties atmiņās par “Baltijas ceļā” pieredzēto un
piedzīvoto.

Izstāde
atspoguļo Latvijas Tautas frontes veikumu ceļā uz neatkarību. Tā
veidota kā vēsturiska retrospekcija, parādot Latvijas Tautas
frontes darbību un tās organizētās norises. Fotoliecībās un
dokumentos parādīta gan Liepājā dibinātā Latvijas cilvēktiesību
aizstāvēšanas grupas “Helsinki-86” darbība, gan 1989.
gada Baltijas valstu akcija “Baltijas ceļš”, Latvijas
Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšana 1990. gada 4.
maijā, 1991. gada janvāra barikādes un augusta pučs. Īpašu
akcentu izstādei piešķir Pētera Jaunzema fotogrāfijas, kurās
redzami liepājnieki akcijā “Baltijas ceļš” 1989. gada
23. augustā netālu no Bauskas.

Pēc
izstādes svinīgās atklāšanas pulksten 18 muzeja pagalmā
koncertēs postfolka grupa “Zari”, kuras skanīgo bāzi
veido sintezatori, akordeons, akustiskā ģitāra, pūšamie
instrumenti un perkusijas. Paši grupas pārstāvji apgalvo, ka
“visskaidrāk latviešu kultūras un pasaules uztveri atspoguļo
tautasdziesmas un, savienojot seno melodiju ar mūsdienu ritmiem un
izjūtu vibrācijām, rodas jauna, mūsdienīga tautasdziesma ar
nezūdošu sakni tajā”.

Ar
dzīvo uguni noslēgumā

Savukārt
jau ceturto gadu pēc kārtas “Baltijas ceļa” atceres
nedēļās notiks festivāls “Via Baltica”. Šogad gan
Liepājā, gan Kuldīgā koncertos būs klausāmas izcilu Latvijas
mūziķu sagatavotās kamermūzikas programmas, īpaši akcentējot
Latvijas, Baltijas valstu un Skandināvu muzikālo mantojumu.
Latvijas teritorijā tapusī baroka laika mūzika būs klausāma
festivāla atklāšanā 14. augustā senās mūzikas grupas
“Collegioum Musicum Riga” un diriģenta Māra Kupča
sniegumā. Laikmetīgākas noskaņas Andra Vecumnieka, Kristapa
Pētersona, Valta Pūces, Jura Ābola, Pētera Plakida, Pētera Vaska
un citu autoru darbos būs saklausāmas trio “ART-i-SHOCK”
koncertā 20. augustā un vokālās grupas Putni sagatavotajā
programmā par pulksteņa un laika tecējuma tēmu Kuldīgā 23.
augustā.

Festivāls
noslēgsies Liepājas pludmalē pie pieminekļa bojā gājušajiem
zvejniekiem un jūrniekiem ar starptautisku akciju “Senā uguns
nakts”. Kopš
1992. gada, kad šo tradīciju aizsāka Somijas Turku apriņķa
Kultūras padome, ugunskuri katru gadu tiek aizdegti augusta pēdējās
sestdienas vakarā. Šai vakarā sakurto ugunskuru ķēde pāri
Somijas līcim un Ālandu salām ir aizstiepusies arī uz Zviedriju.
Ugunskuri tiek kurti arī atsevišķās Lietuvas, Polijas, Vācijas
un Dānijas piekrastēs, Igaunijā arī pie iekšzemes ūdeņiem.

Liepājā,
veroties iekurtajā ugunskurā, “Mirage
Octet”
izpildījumā būs iespēja klausīties latviešu un skandināvu
tautu mūzikā Gunāra Rozenberga aranžējumos, kas ir viens no
interesantākajiem un savdabīgākajiem Rozenberga aranžētāja
darbiem.