22.augustā plkst. 17 ikviens liepājnieks un Liepājas viesis
aicināts uz akcijas ”Baltijas ceļš” 25. gadadienai veltīto sarīkojumu.
Atceroties triju Baltijas tautu vienotības paraugstundu, Liepājas muzeja
ekspozīcijā ”Liepāja okupāciju režīmos” K.Ukstiņa ielā 7/9 atklās izstādi ”Tautas
vienotība ceļā uz neatkarību” un uzstāsies postfolkloras grupa ”Zari”, portālu
informēja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve.

Plkst. 17 ikviens aicināts dalīties atmiņās par
pieredzēto un piedzīvoto akcijā ”Baltijas ceļš” un piedalīties izstādes ”Tautas
vienotība ceļā uz neatkarību” atklāšanā. Latvijas Valsts arhīva un Latvijas
Tautas frontes muzeja speciālistu veidotā ceļojošā izstāde foto liecībās un
aprakstos stāsta par Latvijas Tautas frontes darbību un tās organizētajām
norisēm. Savukārt īpašu akcentu izstādei piešķir Pētera Jaunzema fotogrāfijas,
kurās redzami liepājnieki ”Baltijas ceļā” 1989. gada 23. augustā
netālu no Bauskas.

Pēc izstādes atklāšanas plkst. 18 pagalmā senas latviešu
tautas melodijas mūsdienīgos ritmos un skaņās izdziedās Liepājas postfolkloras
grupa ”Zari”. Koncertā skanēs tautasdziesmas ”Teku, teku”, ”Kas grib laba
kumeliņa”, ”Nākat putnu dzinējiņi”, ”Gauži raud saulīte” u.c.

Grupas sastāvā ir pieci mūziķi – Ieva Dreimane (vokāls un
perkusijas), Liene Križevica (vokāls un stabule), Vinsents Krebs (akordeons un
perkusijas), Uldis Meļķis. (ģitāra), Zigmārs Miemis (elektronika).

Grupas ”Zari” dalībnieki pievērsušies postfolkloras žanram,
jo tas prasa niansētu, rūpīgu iedziļināšanos muzikālajā materiālā un rada
lielas jaunrades iespējas. Mūziķi latviešu tautas dziesmās atrod jaunas
dimensijas, raksturīgākas mūsu laikmetam, vienlaikus ļaujot klausītājam uz
mirkli apstāties sajūtu vibrācijās. Apvienības auditorija ir latvieši visā
plašajā pasaulē. Grupa ”Zari” bieži piedalās tautas mūzikai veltītos festivālos
un koncertos.

Kā stāsta apvienības dalībnieki, grupas nosaukums radies,
domājot par zariem kā visaptverošu simbolu: ”Mūsu mūzika ir sazarota un
atzarota, arī paši esam savādāki, neietilpstam rāmjos un nemitīgi meklējam ko
jaunu un interesantu. Indoeiropiešu valodu saime taču bieži tiek attēlota kā
koks, un baltu valodu grupa ir viens no šī koka zariem.”