Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vadītāja Ilga Erba uzsver, ka šis gads reģiona bibliotēku attīstībā būs nozīmīgs − gada vidū būs jāizveido jauns sadarbības modelis ar astoņiem novadiem, jāturpina attīstīt modernās tehnoloģijas un sakārtot bibliotēku telpas. Sarežģītā ekonomiskā situācija atnesusi jaunas problēmas arī bibliotēkās − jāpiedāvā sociālā palīdzība apmeklētājiem un jāsargājas no zagļiem.

I.Erba norāda, ka cilvēki aizvien biežāk nāk uz bibliotēkām,  izmantojot iespēju bez maksas piekļūt pie interneta, arī jaunākās preses un meklējot sev nepieciešamo literatūru mācībām. “Šā gada pirmajos trīs mēnešos mūsu bibliotēkā un tās filiālēs lasītāju apmeklējums palielinājies gandrīz divas reizes. Būtībā iznāk, ka esam palikuši gandrīz vienīgā brīvpieejas vieta, kur cilvēks var uzzināt sev aktuālo un izmantot piedāvātās iespējas, lai virzītu savu dzīvi pozitīvā virzienā,” saka I.Erba. Kāds meklē darbu, kāds kārto maksājumus, cits nolēmis apgūt kaut ko jaunu un meklē literatūru, vēl kāds sazinās ar bērniem ārzemēs un tā tālāk. Ļoti būtiski lasītājiem ir, ka viņi var bez maksas izmantot dažādas datu bāzes, atzinīgus vārdus bibliotēka saņem par savu plašo novadpētniecības datu bāzi. Interesants jaunums ir iespēja bibliotēkās noskatīties latviešu filmas.

Lai pienācīgi apkalpotu savus lasītājus un palīdzētu viņiem atrast nepieciešamo informāciju, bibliotekāri pērn ļoti daudz mācījušies, iesaistoties Melindas un Bila Geitsu fonda atbalstītajā projektā. Esam jau raksījuši, ka Liepājā ir reģionālais mācību centrs Liepājas un Saldus rajona bibliotekāriem, un tā vadītāja Gita Švarce pavēsta, ka mācības turpinās arī šogad. ”Cilvēki aizvien biežāk nāk uz bibliotēku, lai veiktu maksājumus internetā, kur nav nekādas komisijas maksas, jo tas ir vēl viens veids, kā ietaupīt,” skaidro I.Erba. Tāpēc bibliotekāriem jāpārzina tehnoloģijas un jāpalīdz tās apgūt arī lasītājiem.

I.Erba priecājas, ka grāmatu iepirkums šogad nav tā izdevumu sadaļa, kurā nākas taupīt − kopumā piešķirti 21 tūkstotis latu. ”Protams, paaugstinātās PVN likmes dēļ grāmatu cenas atkal cēlušās, un tas nozīmē, ka iepirkumu varēsim saglabāt pagājušā gada līmenī,” komentē direktore, uzsverot, ka regulāri iepirkumi ir ļoti nozīmīgi, lai uzlabotu bibliotēkas fondu kvalitāti. Lai nopirktu tiešām to, kas nepieciešams lasītājiem, iecerēts pat aptaujāt esošos un potenciālos bibliotēkas apmeklētājus. Nozīmīgi, ka bibliotēka šogad joprojām tiks pie aptuveni 300 grāmatām, kuras kā obligātais eksemplārs no izdevniecībām nokļūs tieši pie liepājniekiem, jo bibliotēkas auditorijas lielāko daļu veido jaunieši vecumā ap 20 gadiem, tātad studenti, kas aizvien biežāk izvēlas arī kādu no pilsētas bibliotēkām.

Tā kā bibliotēkas apmeklētāju vidū ir ļoti daudz bērnu un jauniešu, bibliotekāri saskārušies arī ar datoratkarības problēmu. ”Pieaugot apmeklētāju skaitam, bibliotekāram ir aizvien sarežģītāk izkontrolēt bērnu darbošanos internetā, tāpēc nozīmīga ir sistēma, ko pērn uzstādījām jaunajā e-lasītavā un ceram šogad sagādāt arī mūsu filiālēm, − tā ļauj katram apmeklētājam datoru lietot noteiktu laiku un, kad atvēlētais laiks beidzies, ekrāns vienkārši izdziest,” saka I.Erba. Viņa pieļauj, ka aizrautīgie e-lasītavas apmeklētāji būs jāpieskata rūpīgāk, rosinot arī vecākus uzņemties daļu atbildības.

Jauns, ekonomiskās situācijas diktēts aspekts bibliotēku darbā ir krājumu drošība. ”Kolēģi no citām bibliotēkām stāsta, ka parādījušies grāmatu zagšanas gadījumi, un tāpēc vajadzētu bibliotēkas aprīkot gan ar elektroniskajiem vārtiem, gan videonovērošanas sistēmu. Arī mums tas būtu nepieciešams, lai pasargātu savu krājumu,” uzsver bibliotēkas direktore. Viņa piebilst, ka bibliotekāri lēnām kļūst arī par sociālajiem darbiniekiem, jo te uzturas gan bezdarbnieki, kam nepieciešams reāls psiholoģiskais atbalsts, gan bezpajumtnieki, kas dažkārt nāk vienkārši pasēdēt un pasildīties bibliotēkā.

Ļoti būtisks darbs šovasar Liepājas Cetrālajai zinātniskajai bibliotēkai būs jāpaveic, lai kā reģiona galvenajai bibliotēkai izveidotu sadarbības tīklu ar visām astoņām rajona jaunajām pašvaldībām – novadiem. ”Tur, kur būs tikai viens novads rajonā, šī situācija būs vienkāršāka, bet mums vēl ir daudz neskaidrību, kā panāksim, lai rajona bibliotēkas tiktu integrētas mūsu struktūrā. Protams, daudz kas būs atkarīgs no pašiem bibliotekāriem un pašvaldību vadītājiem, viņu ieinteresētības un attieksmes,” saka I.Erba. Viņa atzinīgi novērtē, ka pagājušajā gadā 25 rajona bibliotēkas ir izgājušas akreditāciju, un uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis bibliotēku darba stiprināšanā reģionā. Bibliotekāru līmenī tā jau izveidota un funkcionē, un, pateicoties pašreizējai Liepājas rajona Bibliotēku dienesta vadītājai Ilgai Tālbergai, tas varētu būt arī labs pamats sadarbības tīkla izvedei starp jaunajām pašvaldībām.

I.Erba skaidro, ka būtiskākais bibliotēku darbā joprojām ir krājuma kvalitāte un pakalpojumu pieejamība. ”Jāmeklē netradicionāli veidi, kā uzrunāt sabiedrību, un daudz kas ir atkarīgs no tā, cik erudīts un ieinteresēts ir bibliotēkas darbinieks un kā viņš var palīdzēt cilvēkam, kas ir atnācis,” saka direktore.

Kā nozīmīgas šādai sabiedrības uzrunāšanai viņa nosauc Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās programmas bibliotēkām, kas ļāva papildināt krājumu ar jaunām grāmatām. ”Krājumu papildināšanai šogad piešķirts tik maz naudas, ka konkurss bibliotēkām vispār netiks rīkots. Arī populārajam projektam ”Bērnu žūrija” šogad atvēlēti tikai 30 tūkstoši latu, bet domāju, ka žūrijas krustmāte Silvija Tretjakova atradīs risinājumu, lai šis darbs turpinātos,” cer I.Erba. Viņa pievienojas kolēģiem − Kurzemes bibliotēku direktoriem, kas uzsver − šajos apstākļos svarīgākais ir saglabāt bibliotēku sistēmā paveikto, lai nepazaudētu to, kas sasniegts. ”Un lai arī tehnoloģijas tagad spēj paveikt ļoti daudz, grāmatas vērtība tomēr nav zudusi un nezudīs,” apņēmīgi saka I.Erba.

Anda Pūce,

Bibliotēkās ļoti augstu tiek vērtēti tādi Latvijas mēroga projekti kā ”Bērnu žūrija” pamatskolas skolēniem un ”Pirmā tikšanās ar bibliotēku” bērniem, kas vēl paši nelasa. ”Tas ļāva bibliotēkā ievilināt jaunās ģimenes, un nu jau ar lasīšanu saslimuši arī vecāki,” saka bibliotekāres.