2006.gads Liepājas roka dzīvē noslēdzās ar Ivo Fomina solo albuma “Palikt vienam” iznākšanu. Dziesma no šī diska “Viņa raud” iekrita sirdī jau pirmajā radioviļņos saklausītajā reizē. Kopš pagājušajā gadā pašķīrās Ivo un ģitārista T.Kleina duets, Liepājas muzikālajā vidē nebeidzās minējumi, kas nu būs ar šiem savā jomā izcilajiem mūziķiem. Laiks arī šajā reizē ir pierādījis – viss, kas notiek, notiek uz labu.

Ivo radīja pats savu grupu, kuras sastāvā ir vienkārši teicami mūziķi, šovasar viņš pamanījās kopā paspēlēt ar A.Virgu, kurš savukārt bija paņēmis atvaļinājumu “Līvos”. Bet Tomass šobrīd ļoti nopietni darbojas savā jaunajā projektā “Cacao”. Ivo ar grupu vēl šogad prezentēs jaunu singlu no albuma, kuru paredzēts izdot nākošā gada sākumā. Bet A.Virga šoruden aptaujās ar labiem panākumiem piedalās ar dziesmu “Ja Tu mīli”. Pirmajā mirklī liekas dīvains šīs dziesmas radošais tandēms, tās autors ir A.Duboks (“A-Eiropa”) un tā ir arī viena no dziesmām A.Duboka filmai “Tur, kur beidzas jūra”. Bet dziesmas videoversija ir pārliecinoša – Ainara roks ir roks arī citā vidē. Šī dziesma Ainara izpildījumā uzvarēja LNT šovā “Cīņas klubs” it kā bezcerīgā situācijā duelī ar saldi popsīgo “Putnu balli”. Jā, starp citu, “Cīņas klubā” laurus plūca vēl viena, manuprāt, šā gada izcila dziesma – “Dzīve bez apstājas” – liepājnieka Igo un Kuldīgas komandas “R.A.P.” kopizpildījumā.

Nedrīkst nepieminēt – pagājušā gada nogale bija arī grupas “Tumsa” gaišais laiks. Lielā Latvijas koncertturnejā par godu grupas 15.gadu dzimšanas dienai, kuru vainagoja “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas” iegūšana 2007.gada martā par iepriekšējā gada labāko radio hitu “Un pirms mēs aizmigām”. Vēl grupai “Tumsa” iznāca CD formātā izlase “Putni”, kas jau diezgan sen tika izdota kasetēs. Pašlaik, kā liecina pieejamā publiskā informācija un nepārbaudītas baumas, grupa strādā, veidojot jaunu albumu, kuram jāiznāk 2008.gadā.

Ainars Pūpols – Liepājas blūza ģitārists – šajās dienās izdod savu albumu, par kuru dzirdēts, ka tas ir pirmais blūza stilā latviešu valodā vispār. Ierakstos Ainars ir savācis labu komandu. Šā gada Tijas Auziņas lolotajā festivālā “Bildes” Ainars Pūpols piedalās ar savu komandu, pieaicinot mūziķus no citām valstīm – savus draugus –, ar kuriem kopā spēlēts Eiropas blūza klubos. Vispār – Ainars Pūpols ir jāskata dzīvajā izpildījumā. Ir vērts pasekot līdzi Liepājas klubu muzikālajiem piedāvājumiem, lai nepalaistu garām šīs liepājnieciskās blūza grupas šovu.

Tie, kuri 80-to gadu sākumā gāja uz dejām mečos vai ieklīda Mūzikas vidusskolas pasākumos, noteikti ir nofiksējuši dažu, tikai tam laikam Liepājai raksturīgu dziesmu izskanēšanu Latvijas radiostaciju viļņos. Tās ir M.Šterna “Mr.Cool”, J.Gūžas “Svešā Linda” u.c.. Izskaidrojums vienkāršs – Jānis Narkēvics, to gadu bijušais grupas “Neptūns” solists, kopā ar citiem domubiedriem, liepājniekiem, ir izdevis dziesmu izlasi “Visu vai neko”, kurā apkopotas daudzas to gadu ballīšu, ja tā var teikt – underground dziesmas. Šajā diskā vienu dziesmu ir iedziedājis latviešu estrādes mūzikas leģenda, liepājnieks Zdzislavs Romanovskis. Daudz komponētajam O.Gūtmaņa dzejolim “Ja gribi Liepāju izspēlēt” mūziku pierakstījis saldenieks U.Fridriksons, dziesmu nodēvējot – “Ja gribi Latviju izspēlēt”.

Šlāgermūzika man ir Bermudu trīsstūris. Latvijas šlāgermūzikas apritē liepājnieki parādās ļoti maz. Manuprāt, jau kuro gadu šajā lauciņā modē ir kovboja cepures un country stils latviskā manierē. 90-tajos gados Igo klubiņā “u.t.t.” gandrīz katru vakaru dziedāja Linita – tā pati, kura šobrīd ir topā šajā jomā kopā ar grupu “Klaidonis”. Reiz kādu vakaru, pa TV kanāliem klaiņodams, apstājos kādā šlāgermūzikas aptaujas raidījumā un ieraudzīju, ka tās augšgalā ir liepājniece Igeta Gaiķe. Tā ka, manuprāt, sanāk, ka divas spicākās šlāgermūzikas zvaigznes arī ir mūsējās.

Laiku pa laikam Liepāja pārsteidz visu Latviju ar kādu jaunu vārdu popmūzikā. Šogad tas bija Andris Ērglis un grupa “Cacao”. Veiksmes stāsts jau visiem zināms – T.Kleins izveido grupu “Cacao”, par tās solistu top Andris, notiek ieraksti, producenti ievēro talantīgo un jau profesionālo dziedātāju. Tad seko “Eirovīzijas” projekts un “Bonaparti.LV”, R.Paula piedāvājums piedalīties konkursā “Jaunais vilnis”. Pēc tam loģiski – panākumi. No malas izskatās viegli un skaisti. Taču tam pamatā ir bijis daudz darba un mācību.

Liepājas publikai A.Ērgļa vārds nebija svešs – viņš spēlēja Simfoniskajā orķestrī, grupā “Berm” kopā ar mūziķi J.Strazdu, piedalījās kā dziedātājs lielos koncertuzvedumos. Man, tāpat kā daudziem citiem, Andra panākumi liekas kā – “tam tā arī bija jānotiek”.

“Cacao” šogad izdeva savu pirmo disku. Tāds akurāts albums sanācis, kurā ir daudz dažādu knifiņu, kas pierāda, ka mūziķiem nav bijis mērķis par katru cenu izpatikt publikai. Man kā izbijušam basģitāristam –  riktīgs opā pārsteigums bija basa solo 7.dziesmā. Bet albuma lielā dziesma “Ripoja akmens” (J.Strazds, G.Račs) arvien vēl turas visvairāk pārdoto un pieprasītāko topu augšās.

Starp citu, A.Ērglis piedalās Liepājas teātra muzikālajā uzvedumā “Agrā rūsa”. Liepājas teātris ar šo izrādi atkal pierāda visai Latvijai, kur ir šo lietu sākums. Vēl no tiem laikiem, kad Liepājas teātrī strādāja I.Kalniņš, tad nākošā virsotne – uzvedums “Mūzikas skaņas”, tad nepārspētais J.Lūsēna “Kaupēn, man mīļais!”, jau 21.gadsimtā iestudētie R.Paula “Dāmu paradīze” un J.Kulakova “Stikla kalns”, šogad – J.Lūsēna “Agrā rūsa”. “No coments,” kā saka BBC ziņās.

Liepājnieki ir pasākuši savas pilsētas dzimšanas dienu martā svinēt ar vērienu un dažādiem pārsteigumiem, katru reizi parādot, ka Liepāja ir mūzikas pilsēta. Šogad tas bija uzvedums “Liepājas stāsts” – ļoti pretrunīgi vērtēts, apjūsmots un pelts. Bija solīts arī CD ar dziesmām, pat DVD. Vēl nav manīts. Varbūt tas būs nākošajā jubilejā.

Aivars Brīze atkal ir Aivars Brīze – to pierādīja šīs vasaras koncertu sērija ar devīzi “MD Roks”. Aivara pavadošās grupas sastāvs bija iespaidīgs – E.Glotovs, V.Krieviņš, T.Kleins un J.Strazds. Jauniem un ne tik jauniem rokeriem vajadzētu pievērst uzmanību starptautiskajam konkursam “Roka leģions”, kura viens no rīkotājiem ir A.Brīze.

Festivāls “Beach Party” jau ir pats par sevi saprotams pasākums Liepājā. Tas būtu vienkārši fantastisks atpūtas tusiņš, ja mēs mācētu necūkoties jūrmalā.

Intriga saglabājās arī šogad – līdztekus “Beach Party” Liepājas jūrmalā kanālmalā – skarbākā vidē, pie zvejas un karakuģiem – notika “Fontaine Festival”. Īsts roka brīvdomātāju pasākums, kā pēkšņi pārcelts no kāda Amsterdamas roka saieta un nolikts Liepājā līdzīgo vidū. Valodu jūklis kā Bābelē – latviešu, angļu, dāņu, krievu…

Šogad nenotika festivāls “Liepājas dzintars”. Pēc iepriekšējā festivāla, manuprāt, ir grūti kaut ko līdzīgu izveidot. Varbūt tiešām labāk kādu brīdi festivālam atpūsties – vēsture jau ne reizi vien pierādījusi, ka tas spēj atdzimt kā fēnikss no pelniem atkal un atkal.

Liepāja tomēr ir unikāla ar savu ikdienas muzikālo klubu dzīvi. Daudzviet Latvijā, ārpus Rīgas, pilsētas vakaros top kā izmirušas, tikai dažās pāris vietās sestdienas vakaros var atrast klubus vai kafejnīcas, kur skan dzīvā mūzika. Un pat tad tā bieži ir vientuļa sintezatorista piedāvātie Japānā programmētie faili žēlīgā balss pavadījumā. Bet Liepājā – piektdienas un sestdienas vakaros spēj tikai izvēlēties – “Fontaine Palace”, “Pablo”, “Big 7”, “Klondaika” un vēl ne mazums vietu, kur skan dzīvā mūzika. Uz skatuves – gan savējie, gan viesi, gan lielie sastāvi, gan mazākas kompānijas. Viss notiek.

It kā trūkst jaunu vārdu, bet varbūt tā ir iedoma – šodienas mūziķi, kuru vārdi ir lasāmi CD vāciņos, vēl pavisam nesen pa stūriem mācījās Liepājas un pasaules roka klasiku kā tie, kuri tagad to dara Liepājas Latviešu biedrības nama pagrabos.

Edgars Silacērps,
mūziķis