Lai arī pašlaik skaidri nav
zināms, kuri no deju kolektīviem un mūzikas ansambļiem dosies uz XI Latvijas
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, liela daļa uzrunāto apvienību ir cerības
pilna tajos viesoties. Galējie rezultāti varētu būt zināmi 20. maijā.

Aicina pirmo reizi

Šogad būs jaunievedums – pirmo reizi uz Dziesmu un deju svētkiem
rīkotāji aicina arī vokāli instrumentālos ansambļus. Salīdzinot ar citiem
kolektīviem, konkurence vietējā līmeņa skatēs ir skaitliski mazāka, bet arī
paredzēto uzaicināto mūzikas apvienību skaits nav tik liels.

“Šis ir pirmais gads, kad kā galveno balvu piedāvā iespēju
piedalīties skolēnu Dziesmu un deju svētkos. Pirms tam skatēs piešķīra pirmās,
otrās, trešās pakāpes. Bet tagad tām papildus ir arī iespēja sevi parādīt
lielākai publikai,” pastāsta Nīcas jauniešu vokāli instrumentālā ansambļa
“The Spirit” vadītājs Andris Ločmelis. “Pieļauju, ka interešu
izglītība tā lika darīt, lai piesaistītu vairāk jauniešu. Ja runājam par
skatēm, tad viens ir diploms vai kāda kapeika, bet pavisam kas cits – arī
iespēja tikt uz Dziesmu un deju svētkiem.”

Vokāli instrumentālie ansambļi kopā ar folkloras kopām četras dienas,
sākot no 8. jūlija, uzstāsies sarīkojumā “Svētki Vērmanes dārzā”, kur
apmeklētājiem būs pieejamas radošās darbnīcas, skolu teātri.

“Esam saņēmuši otro pakāpi, bet nezinām, vai tiksim spēlēt
Vērmanes dārzā,” saka A. Ločmelis. “Žūrija braukā pa visiem
Latvijas reģioniem. No tiem paši apkopos rezultātus un izvēlēsies
labākos.”

Novērtē pozitīvi

Gaidot nākamās skates, kolektīvs nestāv gluži dīkā. Jau tagad ansamblis
aktīvi spēlē dažādos koncertos. “Ja arī tomēr tur nebrauksim, tad spēlēsim
tālāk tepat,” saka A. Ločmelis.

Pirms kāda laika Liepājā notika vokāli instrumentālo ansambļu skate,
kur “The Spirit” mērojās spēkiem ar vēl četrām apvienībām.
“Kritika bija samērā pozitīva. Ņemot vērā, ka profesionālajā ziņā katru
gadu augam, tad to sīkumu nebija daudz. Jā, bija nianses, ko varēja par vokālu
pateikt. Bet skaņdarbi bija labi izvēlēti – publikai un žūrijai ļoti
patika,” atminas ansambļa vadītājs. Skatē “The Spirit” spēlēja
grupas “Astro’n’out” dziesmu “Apaļa pasaule”.

Ansambļa vadītājs atzinīgi vērtē dalībnieku uzstāšanās sparu:
“Galvenais, ka ir vēlme darboties pēc skolas.” Problēma ar sastāvu
varētu rasties pēc tam, kad vairākas “The Spirit” dalībnieces šogad
pabeigs 12. klasi. “Tas ir skolas ansamblis, un tāpēc, beidzot skolu,
vairs nevaram uzstāties grupā,” norāda A. Ločmelis. Risinājums varētu būt
ansambļa piesaistīšana Nīcas Jauniešu centram.

Valda liela konkurence

No Dzērves pamatskolas Dziesmu un deju svētkos, iespējams, varētu
viesoties 5.–9. klašu deju kolektīvs – pieļauj tā vadītāja Daina Jaunzeme.
“Nezinām, cik kolektīvus horeogrāfi gribēs redzēt uz laukuma, tāpēc
precīzi pateikt varēs tikai maijā,” viņa saka.

To, ka 1.–4. klašu kolektīvam tikt uz deju laukuma Rīgā varētu būt
mazākas izredzes, vadītāja skaidro ar lielo konkurenci šajā vecumposmā.
“Skatoties pēc kopējā punktu skaita visā Latvijā, esam parēķinājuši, ka lielie varētu tikt. Par mazajiem gan tik droši nevaram teikt,
bet, protams, ceram, ka arī viņi tiks,” pastāsta skolas deju kolektīvu
vadītāja.

Lai neiestātos rutīna, pēdējā laikā dejotāji ar kustībām zīmē arī citu
skaņdarbu notis, nevis tikai Dziesmu un deju svētku noteiktās trīs dejas.
Drīzumā kolektīvi viesosies Aizputē un Pāvilostā, lai parādītu savu māku.

Paši mazākie dejotāji, iespējams, nav tik lielā sajūsmā kā gados
vecākie kolektīvi, ņemot vērā, ka visas Latvijas pasākums viņiem ir kaut kas
jauns. “Laukos bērni ir mazliet nobijušies. Daži nav bijuši tik tālu prom
no mājām, un tas viss ir pavisam jauns un neiepazīts. Protams, tas jau arī kā
kuram,” spriež D. Jaunzeme. “Daļa no lielajiem, kas jau ir dejojuši iepriekšējos svētkos, zina, kas tie
īsti ir, un daudz mērķtiecīgāk iet uz savu nosprausto mērķi.”

Tiek pie jauniem tērpiem

Gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, Dzērves pamatskolas deju
kolektīvi ir tikuši pie jauniem tautas tērpiem, par ko parūpējās pašvaldība.
Tos dejotāji jau uzlaikoja atlases skatēs. Trūkst vien vainadziņu meitenēm, tie
drīzumā varētu būt gatavi.

Lielajā deju laukumā sastaptās grūtības un līdz svētkiem ieguldītais
darbs ir tā vērts – ir pārliecināta D. Jaunzeme: “Bērnam ir jāizjūt, kā
tas ir, kad visi tie tūkstoši ir kopā uz viena laukuma, dejo ritmā, veido
kopējo rakstu. Izjust brīdi, kad katrs no bērniem ir svarīgs.”

Kolektīvu vadītāja jau ir runājusi ar vecākiem par iespējamību, ka
svētku laikā Rīgu varētu piemeklēt kārtīgs vasaras karstuma vilnis. “To,
cik daudz ūdens pudeļu jāņem līdzi, domāsim, kad zināsim rezultātus,” saka
D. Jaunzeme. Savu kolektīvu bērniem viņa ir rādījusi fotogrāfijas no citu
gadu svētkiem. Kādā no attēliem bija iemūžināts skats, kur mazos dziedātājus
atdzesināja ugunsdzēsēji. “Tas bērniem uzreiz bija papildu stimuls,”
smejas kolektīvu vadītāja.

“Ir pavasaris, meitenēm kakli sāp, nervi čupā un skolotāja rājas.
Tā ka viss notiek, kā vajag,” jokojas Krotes Kronvalda Ata folkloras kopa
“Traistēni” vadītāja Līga Strēle. “Mums pietiekami skaidri
pateica, ka tiksim uz Dziesmu un deju svētkiem, ja vien tālāk skatēs nebūs
dikti greizi. Atkarīgs ir tas, vai tiksim individuālajos koncertos, vai
dziedāsim solo.”

Folkloras kopas kolektīvā dzied vairākas dalībnieces, kas dažādos
vokālajos konkursos ir plūkušas galvenos laurus. “Ja nebūtu uztraukuma,
tad nebūtu jēgas strādāt vienā tādā angļu mierā. Vienmēr var gribēt labāk,
citādāk,” ir pārliecināta L. Strēle.

Labāk dejo novadnieki

“Liepājā, tāpat kā citur Latvijā, līmenis ir dažāds. Visi ir gatavojušies
rūpīgi, bet kļūdiņu bija daudz,” uz Liepājas deju apriņķa skolēnu deju
kolektīvu skati atskatās tās žūrijas locekle, Dziesmu un deju svētku
mākslinieciskā vadītāja Inga Pulmane.

Liepājas deju apriņķa novadu deju kolektīvus gan žūrija novērtēja daudz
labāk. No reģiona pirmās pakāpes diplomus ieguva 15 kolektīvu, bet Liepājas
pilsētā pie tiem tika vien četri. Turklāt trīs no kolektīviem – pirmsskolas
dejotāji – neatbilda nolikumam un to vērtējumu anulēja. Tobrīd šajos kolektīvos
nav bijis attiecīgais pāru skaits, zina teikt žūrijas pārstāve. Viņi saņēma
diplomu par piedalīšanos.

“Par apriņķi mums bija vairāk labu vārdu. Tur problēma varētu būt
tāda, ka jums pilsētā nav deju kolektīvu virsvadītāja. Likās, ka pietrūkst tāds
semināru darbs, repertuāru precizēšana,” pastāsta I. Pulmane.
“Varbūt pilsētā bērniem ir vairāk citu vilinājumu. Bet galvenokārt viss
tomēr ir atkarīgs no kolektīva vadītāja, kā tas prot ieinteresēt,
motivēt,” par līmeņu atšķirībām Liepājā un apkārtnes novados spriež
mākslinieciskā vadītāja.

Izvēlas vieglākās grupas

Daļa no kolektīviem, iespējams, nav pareizi darījuši, izvēloties
vieglākās kvalitātes grupas. “Vadītāji var izvēlēties pēc repertuāra
grūtības pakāpes. A grupām ir visgrūtāk, B – mazliet vieglāk,” skaidro I.
Pulmane. Mazākajām pagastu skolām rīkotāji piedāvā arī C grupu, kurā ietilpst
vairāku klašu apvienotie deju ansambļi, piemēram, 1.–4. klašu dejotāji.

“C un B grupās ir vislielākā konkurence, jo vadītāji neuzdrīkstas
izvēlēties grūtāku repertuāru. Un jāsaka, ka ar to viņi paši zāģē zaru, uz kura
sēž. Šajās grupās būs liels atbirums. Jau, tikai gatavojoties skatēm, ieteicu
izvēlēties augstākās kvalitātes grupu, jo tur ar mazāku punktu skaitu varētu
garantēt sev vietu “Daugavas” stadionā,” stāsta Dziesmu un deju
svētku mākslinieciskā vadītāja.

No Liepājas un apkārtnes novadu kolektīviem augstākās sarežģītības
pakāpes repertuāru izvēlējās deviņi, kuri visi arī skatēs līdz šim ir ieguvuši
pirmās pakāpes diplomus.

Sajūsmā mirdz acis

Piedaloties vairāku pilsētu, novadu deju skatēs, I. Pulmane ir
novērojusi, ka lielai daļai bērnu doma par Dziesmu un deju svētkiem liek
starot. “Mēs esam ļoti patīkami pārsteigti par dejotāju sajūsmu un vēlmi
piedalīties svētkos. Tāpēc ir dubulti žēl, ka visi uz tiem netiks, jo aizbraukt
ir pelnījuši visi,” pārliecināta I. Pulmane.

“Ja tomēr neizdodas tikt tālāk, atgādinām kolektīvu vadītājiem, ka
nedrīkst par to rāt bērnus, jo tā ir tikai un vienīgi pašu vadītāja vaina, ka
nav pratuši darbiņu kārtīgi izdarīt. Bērni visur ir vienādi – kā Rīgā, tā pašā
mazākajā lauku pagastā,” saka mākslinieciskā vadītāja. Dažubrīd pat
mazajās skoliņās ir atrodami ļoti labi dejotāji, viņa piebilst.

Apmeklēto
Dziesmu un deju svētku nozīme pašu mazāko dzīvē reizumis varētu kļūt lielāka
vien vairākus gadus pēc to notikšanas. “Bērniņš pats to visu kopumu,
skaistumu diez vai spēj tā uzreiz novērtēt. Viņam ir grūti un karsti uz tā
laukuma. Cerams, ka šis piedzīvojums lielai daļai tomēr būs pozitīvs,”
saka I. Pulmane. “Mēs darām visu, lai šie svētki dalībniekiem būtu piedzīvojums
ar dažnedažādiem pārsteigumiem, nevis vienkārši kā lielo svētku kopija. Jā,
viegli nebūs, bet īpaši gan.”