Lai kā Latvijas īsā vasara mudināt mudina laiskoties, rakstniekiem un dzejniekiem jāatrod vieta arī darbam. Jo tūlīt pēc vasaras nāk rudens, kas iezīmē literātu ražas laiku – Dzejas dienas.

Par literātu vasaru, kas iemin taciņu uz Dzejas dienām, saruna ar Rakstnieku savienības Liepājas biroja vadītāju Sandru Vensko.

“Kas ir Dzejas dienas? Tās savā ziņā ir tāda kā prove, kas palīdz apzināt, cik sacerēt, klausīties, lasīt ir elitāri vai sadzīviski. Tāpat allaž aktuāls paliek jautājums: kuru var saukt par Liepājas dzejnieku un kā viņš iekļaujas pārējo Latvijas autoru vidū. Un kas ir septembris? Tā ir viena krāsaina buķete Latvijā, kurā mēs visi tā skaisti kopā esam – katrs savas lietas turētājs ieliek savu nosacīto ziedu, lai buķete iznāk slāņaina un bieza.”

Sandra Vensko

– Cik laika atpūtai un cik laika radošam darbam paliek literātiem, kad apkārt viss zied, zeļ un rit īsā Latvijas vasara?

– Nenoliedzami, arī rakstniekiem un dzejniekiem gribētos laiskoties, taču aktīvākie un radošākie gan strādā, gan piedalās dažādos pasākumos. Kā, piemēram, mūsējie piedalās dziesminieku saietā Lielkrūzēs, tāpat arī mūspusē, Ziemupē, būs tikšanās, kurā skanēs gan dzeja, gan dziesma. Mūslaiku literārā vidē šobrīd ir tendence sapulcēties kopā domubiedriem, kuri dzied un runā dzeju. Tāpat vēl aizvien literātiem aktuāli izdot savus darbus. Dažiem jau grāmatas gatavas, kā, piemēram, Guntai Šnipkei, kuras darbu ļoti labi novērtējis Jānis Rokpelnis, tāpat zinu, ka Janai Eglei top prozas darbs. Tātad literāts nevar nolikt sānis manuskriptu, jo katru dienu ir jāstrādā. Man pašai būs dzejoļi latviešu dzejnieku kopkrājumā “Garā pupa”. Literatūrā pastāv divi varianti: vai nu tu pats raksti, vai kaut ko literāru organizē. Man prieks, ka Liepājas autori tā kārtīgi iegājuši Latvijas apritē.

– Neapturami tuvojas Raiņa dzimšanas mēnesis septembris, kad notiek Dzejas dienas.

– Šoruden Liepājas Dzejas dienu vadmotīvam izvēlētas Olafa Gūtmaņa  dzejas rindas “Mēs balti. Kas mūs nomazgājis tādus?” Tāpēc, ka šogad Liepājā notiks Kurzemes Dzejas dienas, kas sakrīt ar Baltu vienotības dienu.  Man visu laiku šķita, ka, lai nu ko, bet mūsu Olafu Gūtmani jau visi pazīst. Bet jāatzīst, ka tomēr esam tālu no Rīgas, tālu no Latgales, Latvijas vienā malā. Varu teikt, ka Olafa Gūtmaņa dzejas teksti vienmēr bijuši pateicīgi, lai apjaustu to, kas  raksturīgs Lejaskurzemei un Liepājai. 

–  Ik rudentiņ’ mainās Dzejas dienu atklāšanas sarīkojuma vieta. Pagājušā gadā dzejas maratons aizsākās tradicionāli – laukumā pie Mirdzas Ķempes pieminekļa…

– Šogad atklāšana paredzēta tāda klusāka, intīma, vairāk vērsta uz to auditoriju, kas raksta un kas pazīst dzeju. Un notiks 8. septembrī  kafejnīcā “Darbnīca”. Tajā piedalīsies jaunā autore Madara Gruntmane, un tā būs tāda kā viņas atgriešanās ar saviem darbiem savā dzimtajā pilsētā.

– Vai tik intīma vieta varēs uzņemt visus piedalīties gribētājus?

– Dzejas pazinējiem ir jāizaug. Mēs literātu un lasītāju audzināšanā strādājam kopā ar augstskolu, mums aug spēcīga un spējīga Liepājas Universitātes Rakstniecības studiju maģistrantu grupa. Nu esam panākuši, ka mums ir jauniešu auditorija, kas klausās. Jo visā pasaulē dzejas klausītāju auditorija nav skaitliski liela un masveidīga. Šogad Dzejas dienas startē ar pasākumiem, kas vērsti uz jauniešu auditoriju. Jau nākamajā dienā pēc atklāšanas sāksies dažādi pasākumi un sarīkojumi, kuros savīsies vairākas mākslas – jo būs ne tikai tikšanās un lasījumi, būs videoinstalācijas, būs mūzika. Daina Vanaga rīko pasākumu “Sirds uz perona”, kurš pulcē jaunos cilvēkus ne tikai no mūsu pilsētas, ne tikai no visas Latvijas, bet ieguvis jau starptautisku raksturu. Notiks “Nakts dzejas velobrauciens”, kas faktiski ir nakts dzejas jaunais variants. Šogad vispār daudz tādu novitāšu. Tāpat notiks  dzejas slams, kas arī vairs nav nekas nepazīstams, jo bija jau pagājušajā gadā.

– Dzejas dienu apmeklētāji parasti vēlas uzzināt, kādi viesi gaidāmi.

 – Vairākas dienas notiks Ineses Zanderes tāds kā desants, viņai būs autorvakars “Dzejas atmiņā” Hikes zālē, viņa piedalīsies  tradicionālajā Liepājas Universitātes seminārā “Autors. Teksts. Lasītājs”, kā arī lasīs savu bērnu dzeju. Zanderes pasākumus, kas notiks ļoti dažādās vietās,  kuplinās un papildinās dziesminiece Maija Kalniņa. Būs Rutas Štelmaheres autorvakars. Ruta ir Latvijā pazīstama dzejniece, vairākkārt bijusi Liepājā. Man prieks, ka pasākumos, kurus rīko Centrālā zinātniskā bibliotēka, izvēlēti tie autori, kas  mums pazīstami, kurus klausās. Starp viesiem būs jaunais dzejnieks Toms Treibergs. Ciemos brauc arī Eduards Aivars, viņš Liepājā svinēs savu jubileju un grāmatas atvēršanas svētkus. Sākot no “Sirds uz perona”, kas ir tāds interaktīvs pasākumus, iezīmējušās pirmās starptautiskā dzejas festivāla iezīmes. Liepājas Universitātē būs tikšanās un diskusija ar domātāju un mākslinieku Bernāru Sordē par tēmu “Kā aizstāvēt un kopīgiem spēkiem rekonstruēt Eiropu?” Bernārs Sordē Liepājā viesojies jau vairākkārt. Dzejas dienās pirmizrādi piedzīvos Latvijas un Francijas mākslinieku kopprojekts – intelektuālā meditācija “Da.zA-2”.

– Pagājušā gadā iesākās tāds interesants pieteikums – “Dzejas vertikāle”, kur liriskas notis izskanēja dievnamu torņos…

–  … šogad “Dzejas vertikāle” notiks Svētās Trīsvienības katedrāles tornī, kur arī noritēs tikšanās ar Eduardu Aivaru un kur dzeja savīsies ar videoinstalācijām, otra vertikāle būs man –  “Sandra Vensko un draugi”, kura arī iecerēta kā performance.

– Vēl viena iezīme, kas iziet Latvijas mērogā, ir rakstnieka Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” pasniegšana.

–  Balvu “Krasta ļaudis” pasniedz jau sesto gadu, tā ieguvusi Latvijas mēroga atpazīstamību. Šogad piedalās visi Latvijas lielākie grāmatu apgādi, pieteiktas 12 grāmatas, pasniegšanas ceremonija notiks 17. septembrī.

Dzejas dienas Liepājā

– notiks no 8. līdz 24. septembrim.

– Rīkotāji – Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas birojs, Centrālā Zinātniskā bibliotēka, Liepājas Universitāte, Liepājas Kultūras pārvalde.

Baltu dienā kurzemnieki izies caur sidraba birzi

Liepājā šogad svinēs Kurzemes Dzejas dienu. Tā notiks 24. septembrī un pulcēs radošos kurzemniekus – cilvēkus, kuri raksta dzeju, prozu, dzied un komponē dziesmas ar pašu radītajiem tekstiem. Dzejas dienas moto veido Olafa Gūtmaņa dzejas rindas – “Caur Kurzemi kā caur sidraba birzi…”, tā noslēgs šī gada Dzejas dienu pasākumu ciklu Liepājā un iezīmēs Olafa Gūtmaņa atceres gada aizsākumu.

Kurzemes Dzejas dienas organizatores – Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas biroja vadītāja Sandra Vensko un Liepājas Universitātes asociētā  profesore  Zanda Gūtmane mazliet pavēra iecerēto notikumu priekškaru:

– Dzejas lasītāji aicināti uz pasākumiem vairākās Liepājas vietās. Liepājas muzejā notiks Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta grāmatas “Kurzemes rakstnieku silueti” un Kurzemes autoru grāmatu ceļojošās izstādes “Bibliobuss” atklāšana. “Bibliobusā” vienkopus varēs aplūkot Kurzemē izdotās jaunākās grāmatas un klausīties autorlasījumus. Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā būs radošās rakstīšanas meistardarbnīcas, kuras vadīs literātes Jana Egle un Guna Roze. Savukārt pēcpusdienā būs iespējams klausīties autoru dzejas lasījumos,  kas vienlaikus notiks vairākās pilsētas vietās – Liepājas muzejā, “Pop/Rok skolā”, Tējas istabā. Šo lasījumu vienojošā tēma – jūra.

Kurzemes dzejas dienas laikā Liepājā notiek arī starptautiskais Latvijas un Lietuvas sadarbības pasākums – Baltu vienības diena, tāpēc dzejniekiem būs iespēja apmeklēt arī Baltu dienas amatnieku tirgu Promenādē un baudīt plašu kultūras programmu, kurā paredzētas gan deju kolektīvu un folkloras kopu uzstāšanās, gan filmu demonstrācijas. Kurzemes Dzejas dienas dalībnieki aicināti piedalīties Liepājas Universitātes rīkotajos “Baltu lasījumos”, kuros uzmanība tiks pievērsta latviešu un lietuviešu dzejas tulkošanas jautājumiem.

Dzejas dienas vakarā koncertzālē “Lielais dzintars” varēs klausīties Olafa Gūtmaņa dzejas lasījumus un skatīties tautisko tērpu parādi, bet noslēgumā Liepājas Promenādē tiks iezīmēta nākamās Kurzemes Dzejas dienas norise Ventspilī.

Kurzemes Dzejas dienu organizē Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas birojs, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte un Kurzemes Humanitārais institūts, atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde sadarbībā ar kultūras iestādēm un organizācijām Liepājā un Lejaskurzemē.