“Šis laiks ir dīvains. Mazāk iespēju satikties un apskauties,” J. Egle teica. “Es tev dāvāšu vienkāršu dziesmiņu” – ar šādu muzikālo priekšnesumu sākās dziesmu vakars. Vārdi “apskauju tevi ar skatienu, noglāstu tevi ar smaidu” tiešām atkal ļoti aktuāli.

Ceļš uz albumu sācies februārī, kad Janas dēls Jānis Rūcis mēģinājumā kādam pasākumam teicis, ka vajadzētu taču dziesmas ierakstīt “tādā puslīdz normālā veidā, lai var paklausīties”. “Tad nu kāds iečiepstējās, vai nu es, vai Simona, ka Kultūras pārvaldē var iesniegt projektus. Pamēģinājām, naudu neiedeva. Un tad, par prieku un laimi mums visiem, iestājās pandēmija,” ar sev raksturīgo laipno ironiju atklāja Jana, “tika izsludināts vēl viens konkurss, un iedeva.”

Pirmais, ko autore gribot teikt par albumu, – ka tā ir dzeja. “Man brīžiem liekas, ka nepamanīta paliek skaista un jūtīga dzeja. Ja kāds šos vārdus dzied, tad visi zina šo dzejoli,” teica J. Egle. Tieši tāpēc viņai tik ļoti patīk rakstīt dziesmas. Albumā skan Arņa Mincenhofa, Olafa Gūtmaņa, Velgas Kriles, Aspazijas, Jāņa Baltvilka, kura teksts devis albumam nosaukumu, un pašas autores dzeja viņas sacerētajās melodijās. “Olafs Gūtmanis bija viens no maniem pirmajiem un iejūtīgākajiem dzejas skolotājiem,” viņam pateicīga ir Jana.

Dziesmas sacerēt J. Egli iedvesmojuši dziesminieku saieti “Lielkrūzēs”, kurp sākumā aicināta kā dzejniece, bet 2014. gadā tapušas pirmās dziesmas. Kādā naktī pie dziesmu ugunskura Maija Kalniņa nofotografējusi Janu un Jāni, un šis foto, kurā katrs varot iztēloties, ko vēlas, nu ir uz albuma “Ainava ar vientuļu koku” vāciņa.

Albums ierakstīts kultūras nama “Wiktorija” skaņu ierakstu studijā. Tajā piedalās ne tikai Janas tuvie līdzgaitnieki Jānis Rūcis un Simona Rača, skaņu kuplinājuši Kristīne Ērgle ar flautu, Marta Rozentāle ar čellu, Tamāra Paure ar akordeonu, Edgars Jānis Kārkliņš ar saksofonu un Andris Ērglis ar perkusijām.