Eiropas Savienības Ministru padome kopš astoņdesmito gadu vidus ik gadu kādai no Eiropas pilsētām uz vienu gadu piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Kopš Eiropas paplašināšanās, to piešķir vienlaikus divām pilsētām, kuras atlases kārtām gatavojas pārī. Par 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu konkursa kārtībā šā gada nogalē tiks izvēlēta viena pilsēta Latvijā un viena Zviedrijā.

Šis tituls netiek piešķirts par pilsētas pagātnes nopelniem, bet gan par programmu jeb nākotnes redzējumu ~ 5 gadu periodam un tās kulmināciju 2014.gadā, kuru pilsēta veidojusi sadarbībā ar tās iedzīvotājiem un piedāvājusi starptautiskai konkursa komisijai. Protams, programmai jābūt īpašai – speciāli izstrādātai, akcentējot attiecīgās pilsētas īpatnības un pierādot savas radošās spējas. Šajā sakarībā pilsētas kultūras mantojums un pastāvīgā kultūras dzīve ir priekšrocības.

Pašlaik gatavību startēt pilsētu sacensībā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanu ir izteikušas vairākas Latvijas pilsētas – Liepāja, Rīga un Cēsis.

Liepājas izredzes un priekšrocības gaidāmajā konkursā aicinājām vērtēt vairākus sabiedrības pārstāvjus.

Silva Golde, Liepājas Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece:

– Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta! Tā ir drosmīga ambīcija, kuru pat neaizsniedzot, ieguvums būtu tikai pozitīvs. Augsti mērķi iedvesmo, sekmē panākumus, izcilību un ceļ pašapziņu. Uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu pretendē arī Cēsis. Kāpēc gan lai tā nebūtu Liepāja ar savu spilgto, bagāto kultūras zīmi un jau saredzamiem nākotnes izaicinājumiem!?

Hermīne Popellere, Austrijas vēstniece Latvijā:

– 2009.gadā trešā lielākā Austrijas pilsēta un Augšaustrijas provinces galvaspilsēta Linca (Linz) būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Linca plašāk zināma kā industriāla, lielākoties ar metālapstrādes nozari saistīta pilsēta un tikai pēdējā laikā to izjūtam kā kultūras, modernās mākslas un izglītības pilsētu. Liepājas līdzdalība sacensībā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2014.gadā noteikti pārveidos pilsētu un padarīs kultūru par vēl nozīmīgāku liepājnieku ikdienas dzīves sastāvdaļu, vairojot liepājnieku dzīves kvalitāti un arī investoru dzīves kvalitāti, kuri liepājā meklē ne tikai labas biznesa iespējas, bet arī  kultūras vērtības.

Anna Radzobe, Latvijas Universitātes studente, Liepājas skartā:

– Uzskatu, ka Liepājai noteikti jācenšas kandidēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, jo konkursā Liepāja var parādīt gan senākas, gan mūsdienu kultūras vērtības. Gan 2014.gadā, gan gaidot šo gadu, Liepājā iespējams sarīkot vēl vairāk kultūras pasākumu, kas piesaistītu jauniešus no visas Latvijas un arī no citām Eiropas valstīm.

Daniels Pavļuts, Vadzinību konsultants, kultūras menedžmenta eksperts:

– Viens no būtiskākajiem motīviem, lai pilsēta tiktu izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir tas, cik ļoti šis projekts pilsētā ir gaidīts. Pilsētas gatavojas ļoti rūpīgi un ļoti savlaicīgi – visi spēki tiek saliedēti šim mērķim (gandrīz kā gatavojoties olimpiādei). Par Eiropas kultūras galvaspilsētām vēsturiski ir kļuvušas daudzas pilsētas, kas nav ne lielākās un ne izteiktākās kultūras metropoles savā valstī – Korka, Lille, Stavangera, Sibiu, Liverpūle un citas. Atšķirīgi gan ir lēmuši mūsu kaimiņi Lietuva un Igaunija, par Eiropas kultūras galvaspilsētu virzot tikai galvaspilsētas Viļņu un Tallinu. Liepājas iespējas Latvijas kontekstā vērtēju kā augstas – ja izdotos mobilizēt Liepājas bagātīgā kultūras mantojuma, kultūras tradīciju, liepājnieku radošuma, darbaspēju un savas pilsētas mīlestības sniegtās priekšrocības.

Ineta Stadgale, dzejniece:

– Es Liepāju vienmēr esmu jutusi kā kultūras galvaspilsētu. Un mani draugi, kas atbrauc ciemos, vienmēr man ir piebalsojuši. Un ne jau tāpēc, ka Liepājā ir simtpadsmit muzeju un koncertzāļu, bet pilsētas īpašās mākslinieciskās un radošās auras dēļ, kas iedvesmo dzīvošanai, strādāšanai, radīšanai, baudīšanai, svinēšanai.

Velta Burmeistere, SIA “Burmeistare un Co” direktore:

– Liepāja nav sliktāka par citām Latvijas pilsētām, kas startēs šajā konkursā. Izskatot Liepājas kandidatūru, tiks vērtēts ne tikai kultūras jomā padarītais, bet arī liepājnieku nākotnes vīzijas. Rūpējoties par pilsētas ekonomisko izaugsmi, nedrīkst aizmirst par kultūru, šajā dinamiskajā laikā nedrīkst pieļaut, ka izjūtam kultūras deficītu. Līdzdalība pilsētu sacensībā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu ļaus nostiprināt kultūru kā prioritāti pilsētas attīstības plānos.

Karls Bjoršmarks, kultūras un informācijas centra “K@2” vadītājs:

– Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta?! Nezinītim tas noteikti izklausās pārāk ambiciozi, taču, iedziļinoties šīs idejas vēsturiskajā attīstībā un mērķos, ir skaidrs, ka pēdējo divdesmit gadu laikā Eiropa ir sākusi meklēt savas odziņas ārpus valstu galvaspilsētām un Liepājai šis konkurss iespējams nāk īstajā laikā.

2014.gadā kāda no Latvijas pilsētām pilnīgi noteikti kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Ja tā nebūs Rīga, tad kura Latvijas pilsēta vēl?! Salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, kas iepriekš saņēmušas Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, Liepāja pēc iedzīvotāju skaita nav liela pilsēta, taču iespējams, tieši tas ir Liepājas trumpis. Ja Zviedrijā par Eiropas kultūras galvaspilsētu neizvirzīs Gēteborgu, tad visas citas sacensību dalībnieces (Jāvle, Kalmaras apgabals, Ūmeo un Lunda) iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzvērtīgas Liepājai (120000 – 150000 iedzīvotāju).