Ziemassvētkos mākslinieks Kristaps Štobis savai sievai Elīnai teica: “Nevajag mums mājās nekādu egli!” Šoziem Liepājas svētku rotājumus vējš tā pluinījis, ka vai ik vakaru un ik rītu vajadzējis kaut ko remontēt un atjaunot.

Brāzmās cilvēkiem, kuri lika rotājumus pie laternu stabiem, vajadzējis drošības labad pieāķēties pie tiem ar karabīnēm. Maza eglīte tomēr mājās bija – rotāta ar spilvena dūnu spalviņām. Kristapa Štobja darbi ir redzami katram liepājniekam lielākajā daļā svētku pēdējos četrus gadus pilsētas ielās. Pēc darbiem par viņu katrs var spriest pats.

Dara, ko vēlējies

Iepazīstoties Kristaps uzreiz saka: “Esmu Liepājas patriots. Mīlu Liepāju. Esmu braukājis šur tur, bet vienmēr ātri velk atpakaļ. Citās pilsētās neesmu dzīvojis.” Dzimis, audzis un skolojies Liepājā, ar profesiju – vides dizainers – pelna maizi jau gadus desmit, un tas ir tieši tas, ko vēlējies darīt, jau mazs puika būdams.

“Visā, ko daru, ieķeros ar nagiem. Cik vien sevi atceros, zīmēšana man bija numur viens. Mani vecvecāki bija radoši cilvēki, taču diplomētu mākslinieku radurakstos nav. Visu, kas man ir tagad, jau biju izdomājis pamatskolā, savu ceļu gāju pilnīgi apzināti. Šajā ziņā esmu ļoti laimīgs cilvēks. Zināju, ka man vajag savu darbnīciņu, biroju, nodarboties ar to, ko mīlu, radīt, zīmēt. Neplānojot viss ir noticis pats no sevis. Tas ļoti priecē tagad, kad tuvojas brieduma gadi,” stāsta Kristaps. “Dzīvoju Jaunliepājā, pār tiltu gāju kājām uz skolu un skatījos ar respektu un ieinteresētību, kā pilsētā tika izliktas dekorācijas, bija sapnītis, ka es arī kādreiz kaut ko tādu varētu. Pianisma zvaigžņu festivālam tagad 20 gadu – spilgti atceros, manuprāt, Ainars Alžāns bija taisījis milzīgus klavieru taustiņus, Rožu laukumā tie bija izlikti,” viņš atceras.

Stiprais izaicinājums

Dažādos vides reklāmas darbos Kristaps ir jau no Liepājas Mākslas vidusskolas mācību gadiem, taču nākamajā dienā pēc izlaiduma viņu gaidīja liels izaicinājums – viņš bija apņēmies izstrādāt un realizēt dizaina projektu naktsklubam “Big 7”. “Mani ieveda tukšā telpā ar plikām pelēkām sienām: “Mums šeit jābūt naktsklubam!” Man atbilde “Nē!” nepatīk. Teicu: “Jā, protams, varu!” Tikai pēc tam domāju, vai varu. Tas gads virpulī aizgāja. Rīgā, Lietuvā, skatījāmies pieredzi. Tā bija stipra skola. Ar gaismas kompānijas “Pro 1″ speciālistiem kopā strādāju, skaņa, gaisma, striptīzs, savdabīgas tās prasības. No kurienes jānāk iekšā apmeklētājam, lai citi justos labi, kā tiek pasniegti dzērieni, kur būs bārs, kāpēc tur, cik augsta būs lete, vai būs ērti vai ne, kur būs ventilācija. Neskatoties uz smukuma lietām, pamatā ir ergonomika un tamlīdzīgas lietas. Pēc objekta pieņemšanas uzslava no Būvvaldes Vecliepājas arhitektes Guntas Šnipkes man bija liels pagodinājums. Tā bija bagāta pieredze. Pēc tam tik stipra izaicinājuma man vairs nav bijis. Tas man ļoti patika.”

Tagad Kristapa maizes darba lielākā  daļa ir vizuālās reklāmas ražošana. “Dizainers.LV” izpilda vizuālās reklāmas pakalpojumus uzņēmumiem “Lattelecom”, “Cido grupa”, “Vega 1”, “Čili pica”, “RD Electronics”, “Top!” veikalu tīklam un citiem uzņēmumiem Latvijā. Viņš atzīst – šie darbi dod profesionālo pieslīpēšanos, tiem vajag meistara mākas. “Ļoti ciena meistarus, jo tādu nav daudz,” saka dizainers, tomēr atzīst, ka šajā darbā vairāk ražošanas, mazāk radošuma.

Pēc “Big 7” dzīves skolas Kristaps devās studēt uz Liepājas akadēmiju. Vienlaikus strādāja, pasūtījumi bija visu laiku. “Visu pats darīju. Cik nopelnīju, tik bija. Varbūt tā bija tāda sevis pierādīšana. Liepājas mācībspēki Aldis Kļaviņš, Andris Millers, Jānis Slaidiņš, Herberts Erbs neatpaliek no mācībspēkiem Rīgā. Liepājā studēt ir daudz lētāk, tuvāk. Paliku šeit.”

Idejas – svētkiem

Liepājas greznošana svētkos aizņem varbūt kādu desmito daļu no visa, ko dara Kristaps, taču tieši tad var realizēt pats savas idejas gan viņš, gan arī citi pilsētas mākslinieki. Viņa sadarbība ar pilsētas galveno mākslinieci Agitu Ansuli, kuru satiek ikviens, kuram jāsaskaņo ar Būvvaldi kāda reklāma, aizsākusies pirms gadiem četriem. Liepājas Universitātes diplomdarbā Kristaps izstrādājis ideju Latvijas 90. gadu jubilejai. “Biju par to aizdedzies. Gribēju Rožu laukumā izvietot tādu kā kinolentes virpuli, kur būtu vecas fotogrāfijas no Brīvības cīņu laikiem un kustīgs karogs. Bet viss vienmēr atduras banālā lietā – nauda. Galvenā māksliniece teica – par traku, varbūt kaut ko piezemētāku.”

Paša sirdij viens no tuvākajiem darbiem ir Zivju tirgus promenādē. Viņa veikums ir Liepājas dzimšanas dienas vējdzirnavas Rožu laukumā, Zivju tirdziņš promenādē, “putenis” un gaismas bumbas pie universitātes, eņģeļi Tirdzniecības kanālā, ziedu vilnis Jūras ielā. “Nemīļo darbu nav. Kad ir izdarīts, vaktējam, dzīvojam līdzi. Viens es to nevarētu izdarīt, man ir komanda. Ik pa brīdim Liepājas māksliniekus aicina izteikt idejas, un tās Būvvaldē profesionāli vērtē. Kāda no tām gūst atbalstu. Neesmu vienīgais Liepājā. Reizēm kooperējamies ar citiem. Kad sevi pierādi, kad ir prakse, tā kļūst par priekšrocību. Ļoti labi, ka bērni visā tajā tiek iesaistīti ar zīmējumiem plakātos, autobusu pieturās. Ja mans zīmējums skolas gados kaut kur tā tiktu izlikts, tas dotu milzīgu stimulu, kad tiec novērtēts.”

Liepājas stils

“Liepājas stils ir oriģinalitāte,” uzskata dizainers. “Ir savs raksturiņš Liepājai. Gaumīgs pamatīgums. Citas pilsētas lielākoties interneta katalogā pasūta sintētiskas zvaigznītes un pārsliņas. Piemēram, egle, kāda šogad bija Palangā, tāda pati bija arī Rīgā pie “Spices”,  Tallinā un vēl citās pilsētās. Ziemassvētki tomēr ir gada galvenie, man tie ir mīļākie svētki. Liepājas rotājumi ir tikai vienā eksemplārā, Liepājai sintētiskā klonēšana nepiestāv. Arī ķīnieši ir uztaisījuši simpātiskas lietas – bet miljonos eksemplāru, un tad tas kļūst banāli, tāda popkultūra. Paldies pilsētas vadībai un Būvvaldei, kas to nepieļauj. Esmu pragmatisks, namsaimniekiem naudas ir tik, cik ir. Gribētos Liepājā vairāk ziedu, smaidīgākus cilvēkus. Katru gadu Lāčplēša ielā pie savām durvīm karinu puķu podus. Tas man izmaksā 15 latu visai vasarai. Puķupodus nezog. Adventes vainagus gan – regulāri.

Jā, gribas kaut kādus neapgūtos laukus. Radošajā darbā pārsteigumu nevar būt par daudz. Gribētos nolikt kādu īpašu objektu kādā īpašā ielā ar stāstu, ka tur ir bijis tas un tas, ka tas mums ir bijis vēsturiski nozīmīgi vai arī būs. Un liepājnieki saņemtu šo ziņu, un teiktu, skat, visu mūžu dzīvoju Liepājā un nezināju, ka mums ir tāda iela. Būtu izaicinājums, noformēt, piemēram, Karostā. Būtu ļoti interesanti.”

Vizītkarte

Kristaps Štobis

– 30 gadu.

– Mākslas bakalaurs.

– Vides dizainā strādā vairāk nekā desmit gadu.

– Pirmā darbavieta: a/s “LPB” (Top! veikalu tīkls), mākslinieka palīgs. Kopš 2002. gada strādā patstāvīgi, izveidojis uzņēmumu “Dizainers.LV”.

– Darbi: izklaides centra “BIG7” interjera un dizaina koncepcija (2002), Liepājas Universitātes centrālās ēkas fasādes gaismojums un krāsojuma dizains (2008), “Pasta nama” (Pasta ielā 4, Liepājā) fasādes gaismojuma un krāsu dizains (2008), Zivju tirgus Liepājas promenādē, projekta izstrāde un realizācija (2010), “Ziedu vilnis” Jūras ielā – projekta izstrāde un realizācija (2011) un citi.

– Ģimene: sieva – Elīna Štobe, stiliste, studijas “Uniq” īpašniece, dēls Kristians (6 gadi).

Nora Driķe,

Egona Zīverta foto

“Ja katrs otrais izliktu pie savas mājas puķupodu, tas būtu fantastiski. Kāpēc tā nav? Jocīgi,” domā vides dizainers Kristaps Štobis.