Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ideju, iedvesmas un apbrīnas krātuve

Ideju, iedvesmas un apbrīnas krātuve
Foto: Egons Zīverts
29.04.2016 16:20

Nora Driķe

Nu jau būs divi gadi, kopš Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle balstās uz jaunajiem deviņu metru dziļumā injicētiem pamatiem – uz 468 injicētajiem, krusteniski ieurbtajiem metāla armatūras un cementa pāļiem. Mazās, baltās ģipša markas, kas pārbaudes nolūkos piestiprinātas virs kolonnu un velvju vecajām, tagad aizpildītajām plaisām un citviet, stāv, kā uzliktas, nepārrautas. Tas nozīmē – katedrāles pamatus nostiprināt ir izdevies, tie vairs nešķobās, un to sēšanās, kas austrumu pusē jau kļuva draudīga, ir apturēta, un pagrabos vairs ūdens nekrājas.

Nostiprināt pamatus un uzklāt jaunu jumtu bija visnepieciešamākais, un tas ir izdarīts. ”Varam būt gandarīti,” saka katedrāles atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa. Viņa ir šī fonda vienīgā algotā darbiniece, kurai Svētās Trīsvienības katedrāle ir gan neizsmeļama ideju, iedvesmas un apbrīnas krātuve, gan arī ārkārtīgi plašs uzdevumu lauks. Lai baznīcu restaurētu visā tās košumā un, galvenais, pārtrauktu tās drupšanu, idejas un iedvesmas vajag bezgala daudz, jo arī darāmā ir bez gala, ko turpretī nevar teikt par līdzekļiem.

Jauna liela darba priekšā

Nākamais grandiozais darbs, kam katedrāles draudze, baznīcas aprūpētāji gatavojas, ir fasāžu un torņa fasāžu, logu, durvju, portālu un to greznojumu restaurācija. Sadarbībā ar Liepājas pašvaldību tiek plānots, ka šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda varētu iegūt vienu miljonu eiro, bet baznīcas līdzfinansējums būtu 400 tūkstoši eiro. Atjaunošanas fondā līdz šim uzkrāti 150 tūkstoši. Pārējā nauda vēl jāsagādā. Baznīcai tie, protams, ir ziedojumi. Pagaidām vēl pašvaldība finansiālu atbalstu šim projektam nav paredzējusi, politisku, morālu un praktisku gan, jo šī projekta iesniedzējs būs Liepājas dome – apstiprina domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. K. Liepa rēķinās, ka reāli ārsienu atjaunošana varētu sākties nākamajā gadā, jo valdības noteikumi projektu konkursam vēl ir tikai izstrādes stadijā Kultūras ministrijā. Tā kā tas būs ierobežotas atlases projektu konkurss, tad ir augsta ticamība, ka ERAF līdzfinansējumu valsts nozīmes kultūras pieminekļa glābšanai svarīgajiem darbiem izdosies saņemt. ”Esmu pārliecināts, ka mēs to izdarīsim,” apliecina G. Ansiņš. Par to draudze ir noslēgusi nodomu protokolu ar Liepājas pašvaldību un vēl citām tuvējām četrām jūras piekrastes pašvaldībām, ar kurām plānots konkursā startēt kopīgi. Liepājas pašvaldība tajā būtu vadošais partneris.

Katedrāles ārsienu atjaunošana ir nākamais svarīgākais darbs ēkas labad – darbus plāno un veic prioritārā secībā, pēc nozīmīguma dievnama glābšanai. ”Nevajag apbruņotu aci, lai redzētu, ka tas darbs ir akūts. Apmetums drūp, logu restaurācija ir ārkārtīgi nepieciešama,” stāsta un rāda Kristīne, vadot apkārt katedrālei. Tehniskais projekts ir saskaņots Būvvaldē un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā jau 2014. gada decembrī, tā autoru grupa ir SIA “A.I.G.” un SIA “Pastorāts”.

Cements uz smilšakmens

Svētās Trīsvienības baznīcu liepājnieki uzbūvēja 1758. gadā. Tā izskatījās kontrastaini: fasādi greznoja dzeltenie Holandes ķieģelīši, stūrus iezīmēja Gotlandes smilšakmens pilastri, kas bija nokrāsoti tumši pelēki, gandrīz melni. Tornis, lai arī slējās augstu virs vienstāva pilsētas namiņu salmu vai kārniņu jumtiem, bija uzcelts tikai līdz pulksteņa stāvam.

Tikai 1866. gadā torni pabeidza tādā skatā, kāds tas ir tagad. Tad arī dzeltenos ķieģelīšus apmeta ar cementu, ar to arī apzieda ēkas dekoratīvās detaļas, kuras kaltas no Gotlandes smilšakmens. “Tajā laikā cements bija ļoti moderns materiāls, tomēr tas varbūt nebija labākais, ko darīt, jo mūri vairs nespēja dabīgi elpot, notiek kaut kādi atgrūšanās procesi. Apmetumi laika gaitā ir bijuši dažādi, gan krāsoti, gan nekrāsoti, gan arī cementa sastāvs ir mainījies,” Kristīne Liepa rāda. “Smilšakmens pēc struktūras ir mīksts akmens. Izdrupumu vietas piepildītas ar cementu, bet tas ilgi neturas.” Savukārt citviet, kur apmetums nokritis, atsedzas ķieģeļu mūri, un daudzviet var redzēt, kā laikazobs izēdis tajos robus. Vietām pat vesela ķieģeļa apjomā. No torņa karnīzēm krīt apmetums. Lai mazinātu draudus, ka krītošās daļas var sabojāt jumtu vai uzkrist kādam cilvēkam, ap karnīzēm jau kopš 2007. gada ir aplikti zaļi aizsargtīkli. “Tie savu uzdevumu vairs nepilda, ir saplēsti.” Lai no bojājumiem pasargātu jauno skārda jumtu, uz tā ir uzlikts aizsargklājs vairāku metru platumā. “Fasāde gabaliem krīt katru dienu.” Tie ir piemēri, kas rāda, ka fasāžu un torņa remonts nav atliekams. 

No Gotlandes akmens kalti ne tikai pilastri, bet arī dzegas, logu apmales, portāli un slavenās skulptūras “Mīlestība” un “Ticība”, un logu un portālu greznojumi – eņģelīši ar rožu groziņiem un pilsētas ģerbonis virs galvenās ieejas. Daudzviet virs logiem eņģelīšu sejas jau ir pazudušas, nokritušas. Restaurācijā ārsienu dekoratīvajām detaļām paredzēts izmantot gan smilšakmeni, gan arī mākslīgo akmens masu.

Fasāžu atjaunošanas projekts paredz, ka ārsienas klās krāsots, gaiši dzeltenīgs apmetums, bet Gotlandes smilšakmens daļas saglabās tā dabiskajā tonī, vairs nekrāsojot. “Dzeltenais ķieģelītis un kontrastējošais melnais smilšakmens bija piemērots baroka laikam. Tagad baznīcas būtība ir mainījusies – baznīca ir atvērta cilvēkiem, un atvērtību saprotam ar gaišām krāsām. Ja smilšakmeni krāsotu atkal tumšu, tad, tornim ejot uz augšu, būtu vairāk melnā. Un tāda jau baznīca ar torni, kāds tas ir tagad, nekad nav bijusi.

Baznīcas pamatiem sēžoties, tika bojātas ne tikai kolonnas, bet deformējās logu rāmji un rūtis bira ārā. “Rūtis būtu tūlīt jālabo. Logi ir unikāli – ārējiem ir metāla rāmji, var redzēt, ka cauri krāsojumam spiežas rūsa. Ļoti ceram, ka izdosies veikt fasādes pilnu restaurāciju, logus ieskaitot,” saka Kristīne.

Abas lielās skulptūras “Ticība” un “Mīlestība” izsenis rotājušas pašu galveno baznīcas ieeju. Kopš 90. gadiem “Mīlestība”, lai to glābtu, ir ienesta torņa telpā, tās bojāšanās ir apturēta, veicot konservāciju. “Ticība” aizvien vēl ir ārpusē, pie durvīm, bet tagad tā ir jau sliktākā stāvoklī nekā “Mīlestība”. Arī šie mākslas darbi ir iekļauti restaurācijas plānos. “Pēc restaurācijas “Mīlestība” – sievietes figūra ar diviem bērniņiem, viens uz vienas rokas, otrs pie otras rokas – noteikti atgriezīsies savā vietā. Redzēsim, kā mēs iekļausimies izdevumos,” pavisam nedaudz bažījas katedrāles atjaunošanas fonda vadītāja. “Aicinām ziedotājus atsaukties. Arī tuvākajos mēnešos intensīvi uzrunāsim iespējamos ziedotājus. Ja trūkstošo naudu neizdosies savākt, tad, iespējams, austrumu fasādi, kas mazāk redzama, neatjaunosim.”  

Pēc fasādes sekos iekšdarbi

Baznīcas iekārta ir tādā stāvoklī, ka to var lietot, taču pēc fasādes atjaunošanas noteikti sekos iekšdarbi. Līdz ar pamatu sēšanos ir stipri bojāta grīda. Gar austrumu un rietumu sienām, jau stiprinot pamatus, ir noņemti nost koka paneļi un malējie soli, bet trupējušo dēļu vietā, kurus bija skārusi sēne – brants –, grīda izklāta ar kvarcotām, karsētām smiltīm un Latvijas ražotāja “Lode” sarkanajiem ķieģeļiem. Noņemtie soli ir restaurējami, tie pašlaik glabāšanā novietoti Jūras spēku telpās. Ar paneļu klāšanu draudze nesteigsies, jo no ārsienas aizvien vēl izspiežas sāļi, “Sienām droši vien būs jāļauj vēl gadus divus vēdināties, kamēr mitrums pilnībā pazudīs.” Taču remontējama ir arī visa vecā dēļu grīda, restaurējami ir soli, krāsojamas iekštelpu sienas. 

Kamēr gaida lielo Eiropas naudu, tikmēr baznīcas atjaunošanā tiek veikti arī citi, finansiāli mazāki darbi. Par Kultūras pieminekļu glābšanas programmas līdzekļiem no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas budžeta un par Kultūrkapitāla fonda piešķirto naudu restaurē dienvidu ieejas vējtveri, tas pēc pāris nedēļām būs gatavs, un tā detaļas atgriezīsies savā vietā.

Arī ērģelēm šogad tiks veikts neliels remonts hauptverka daļā – atjaunos pulpetes: “Zem plēšām ir vējlādes, pie tām ir tādi kā ādas maisiņi, tāds kā gaisa rezervuārs, kas ļauj mehānikai brīvi staigāt, bet nelaiž cauri gaisu. Pulpetes ir katram reģistram. Šie maisiņi ir jāpārlīmē, tie ir no ļoti plānas ādas. Šie darbi būs iespējami, pateicoties Saeimas deputātam Valdim Skujiņam, kurš izmantoja savas priekšrocības, un tā no valsts budžeta šim darbam izdevās piesaistīt 12 375 eiro.” Pērn remontēts hauptverka mehānisms, pirms tam restaurēts ērģeļu spēles galds, barkermašīna, bijuši citi atjaunošanas darbi. Aprēķināts, ka unikālo ērģeļu pilnai restaurācijai būtu nepieciešami vismaz divi miljoni eiro. Pagaidām šādas naudas nav.

Kristīne pati pēc izglītības ir datordizainere, tagad gan vada Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondu, gan pati raksta projektus, gan pārskatus par paveiktajiem darbiem. Fondā viņu savulaik uzaicinājis strādāt draudzes mācītājs Pēteris Kalks, un nu šajā darbā aizritējuši jau vairāki gadi, pa vidu vēl Kristīne paspējusi arī doties jaunākā bērniņa kopšanas atvaļinājumā, tikmēr viņu aizstājusi Ilze Vitāle.

Pēc tā, kā Kristīne stāsta par dievnamu un tā vēsturi, jaušams – viņa ir arī laba gide. Šogad Kristīne atsākusi darbu arī draudzes Svētdienas skolā. “Tas vairāk ir sirds aicinājums. Protams, arī darbs fondā, to nevar atraut. Ir daudz lietu, ko apgūsti, vienkārši strādājot. Sākot strādāt, es pat līdz galam neaptvēru, ko tas viss nozīmē un kā tas viss būs. Bet, ja paskatāmies kaut vai piecu gadu griezumā – ir izdarīts daudz. Arī, vācot naudu pamatu restaurācijai, šķita neticami, vai izdosies savākt vairāk nekā 600 tūkstošus latu? Bet nu – Dievam ir savs plāns.”  

Uzziņai

Svētās Trīsvienības katedrāle – Liepājas lepnums un simbols jau trešo gadsimtu

Būvēta no 1742. līdz 1758. gadam, bet tad tornim vēl trūka divu augšējo stāvu, kokā grieztā iekārta vēl nebija apzeltīta un krāsota.

1866. gadā uzmūrēts torņa trešais stāvs un no metāla konstrukcijām samontēts ceturtais stāvs, baznīca apmesta un nokrāsota.

Katedrāle ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un Liepājā bagātākais aizsargājamais objekts ar 30 valsts nozīmes mākslas objektiem un priekšmetiem, gan kustamiem, gan nekustamiem, arī pasaulē lielākās mehāniskās nepārbūvētās ērģeles, to prospekts un lukta jeb ērģeļu balkons.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz