Internets jau ļoti daudziem kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu, bet bibliotēkās tas jau ir vairāk nekā nepieciešamība. Spēja atrast nepieciešamo informāciju mūsdienu straujajā laika ritumā ir topošās informācijas sabiedrības nepieciešamība, kas nav īstenojama bez labām tehnoloģijām, tāpēc “Kultūras Pulss” devās noskaidrot, kā ar internetu un citiem elektroniskajiem pakalpojumiem sadraudzējusies Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka.

Vecās bibliotēkas kartītes aizmirstas

Bibliotēkas automatizācija, ieviešot elektroniskos pakalpojumus, ir izmainījusi bibliotēkas pakalpojumu formu, piemēram, darbinieces vairs jūsu pieprasīto literatūru nemeklē no rokrakstā rakstītām katalogu kartītēm, bet tikai elektroniskā formā. Tas, protams, mainījis ne tikai bibliotekāru ikdienas darbu, bet ir nenoliedzami ērtāk arī lasītājiem, jo bibliotēkas galvenais uzdevums vienmēr ir bijis uzlabot lietotāju apkalpošanu un piedāvāt arvien jaunus pakalpojumus, kuru apguve un izmantošana aizņem maz laika.

“Par Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas elektroniskajiem pakalpojumiem var sākt runāt kopš 1998.gada februāra, kad bibliotēka uzsāka automatizētu visa bibliotekārā darba procesu bibliotēkas integrētajā informācijas sistēmā “ALISE” (Advanced Library Information Service) un vienlaikus veidot divas datu bāzes: elektronisko katalogu un Liepājas analītiku,” pastāsta bibliotēkas datorprogrammas administratore Marlēna Kapitonova. “Elektroniskajā katalogā tiek ievadīti visi bibliotēkā ienākošie izdevumi – piereģistrēti laikrakstu, žurnālu numuri, kā arī tiek veidots izdevuma bibliogrāfiskais apraksts par grāmatu, sniedzot lietotājam par izdevumu plašu un dziļu informāciju –  nosaukumu, autorus, izdošanas gadu, lappušu skaitu un citus parametrus, kas vēlāk ļauj ātrāk sameklēt vajadzīgo izdevumu un pārliecināties par tā atbilstību meklētajam. Vienlaikus tiek veikta bibliotēkā jau esošo iespieddarbu elektroniska apstrāde jeb rekataloģizācija,” viņa turpina. Nu jau katalogā ir informācija par vairāk nekā 137 tūkstošiem iespieddarbu.

Visas bibliotēkas vienā tīklā

Domājot par lasītāju ērtībām un iekļaušanos “Gaismas tīklā”, elektroniskajā katalogā, ko nu jau faktiski var saukt par pilsētas un rajona kopkatalogu, ir ziņas arī par rajona bibliotēku krājumiem. “Lietotājiem redzams, kur tieši meklētā grāmata atrodas – Liepājas, Medzes vai Pāvilostas bibliotēkā,” paskaidro M.Kapitonova. Kopumā kopkatalogā, bez centrālās bibliotēkas un tās 6 filiālēm, pamazām tiek iekļautas ziņas par krājumu no 14 rajonu bibliotēkām – Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta, Bunkas, Dunikas pagasta Sikšņu, Durbes novada Durbes un Tadaiķu, Grobiņas pilsētas, Kalētu, Kalvenes, Lažas pagasta Apriķu, Medzes, Sakas novada Pāvilostas, Priekules pilsētas un Vaiņodes bibliotēkas. Kopkatalogā pamazām tiek iekļautas arī Liepājas 8.vidusskolas bibliotēkas krājuma ziņas. “Pagaidām 8.vidusskola ir vienīgā Liepājas skolu bibliotēka, kas pievienojusies pilsētas un rajona bibliotēku kopkatalogam, taču iespējams, ka drīzumā skolu bibliotēku skaits kopkatalogā varētu palielināties,” cerīgi saka datorspeciāliste. Tas būs ne tikai ērti bibliotēku lasītājiem, bet arī bibliotekāriem, jo nākotnē plānots attīstīt automatizētu literatūras izsniegšanu un saņemšanu. “Jau šobrīd Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas abonementā un fonotēkā ir šāda sistēma, kas ļauj sekot līdzi arī grāmatu izsniegšanas termiņiem un parādnieku sarakstiem,” stāsta M.Kapitonova.

Var lasīt vecos avīžrakstus

Liepājas analītikas datu bāzi savukārt veido nu jau vairāk nekā 105 tūkstoši novadpētniecības materiālu no laikrakstiem “Kurzemes Vārds”, “Kursas Laiks” un arī agrāk izdotajiem Liepājas laikrakstiem, kā arī Latvijas nacionālajiem laikrakstiem, ja tur lasāma informācija par Liepāju. Bāzē atrodami analītiski raksti par Liepāju un rajonu, kā arī bibliogrāfiskā informācija no grāmatām un citiem informācijas nesējiem par Liepājas pilsētu un rajonu. “Liepājas analītikā ir vērtīgi analītiski apraksti par izciliem liepājniekiem (M.P.Berči, K.Ukstiņu) un viņu devumu pilsētai, nozīmīgiem arhitektūras pieminekļiem, ielām, vēstures notikumiem – caru Nikolaja II un Pētera I viesošanos Liepājā, par Pirmo un Otro pasaules karu un citiem, tāpat par sasniegumiem sportā, Liepājas uzņēmējdarbību, mākslas un kultūras dzīvi,” iepazīstina M.Kapitonova. Kā ļoti svarīgu pakalpojumu lasītāju ērtībām speciāliste piemin arī to, ka ar 2002.gadu aprakstiem no laikraksta “Kurzemes Vārds” un ar 2005.gadu rakstiem no “Kursas Laika” tiek pievienota interneta saite ar pilno tekstu uz avīžu mājaslapām, kas ļauj lietotājiem vajadzīgo rakstu lasīt datorā vai izdrukāt, nevis kopēt no laikrakstiem.

Draugos visu dienu sēdēt neļauj

“Visvairāk pieprasītais bibliotēkas elektroniskais pakalpojums, protams, ir internets, jo globālajā tīmeklī atrodami visu nozaru temati un jaunāko notikumu apskati,” saka M.Kapitonova. Interneta pakalpojumi centrālajā bibliotēkā ir pieejami jau no 2000.gada, bet filiālēs – no 2005. gada. Internets bibliotēkā reģistrētiem lietotājiem Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas ietvaros bez maksas ir vienu stundu, ja to izmanto informācijas iegūšanai, bet e-pastu un populāro portālu www.draugiem.lv bez maksas atļauts izmantot tikai 30 minūtes. “Nereģistrētiem lietotājiem internets gan centrālajā bibliotēkā, gan filiālēs maksā 50 santīmu stundā,” piebilst M.Kapitonova.

Tikmēr viena no galvenajām automatizācijas gaitā piedāvātajām iespējām bibliotēkā ir daudzveidīgā informācijas meklēšana, atlasīšana un izdrukāšana pēc daudziem kritērijiem. Tie ir, piemēram, grāmatas autors, nosaukums, izdošanas gads, avota nosaukums, temats un citi. “Meklēšana katalogā ir pietiekami vienkārša, taču katram lasītājam nepieciešamo atbalstu un konsultāciju varēs sniegt arī bibliotekārs,” paskaidro M.Kapitonova, iedrošinot lūgt palīdzību. Atlasītos ierakstus var sakārtot pēc autora, nosaukuma, izdošanas gada un izdrukāt, turklāt tā kā katalogs ir pieejams nepārtraukti un arī ārpus bibliotēkas, lasītāji var apmeklēt interneta adresi http://katalogs.liepajasczb.lv/alise/, atrast sev nepieciešamās ziņas un nākt uz bibliotēku ar jau sameklētu un izdrukātu informāciju.

Datu bāzu netrūkst

Viņa stāsta, ka referātiem vai plašākiem pētījumiem par Latvijas un pasaules norisēm, lasītājiem bez maksas, turklāt tāpat kā Liepājas CZB veidotie elektroniskie resursi, arī ārpus bibliotēkas, tiek piedāvāta Nacionālās bibliogrāfijas analītisko aprakstu datu bāze no visiem Latvijas periodiskajiem izdevumiem, ko veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts (www.lnb.lv). “Dažādu zinātnisko darbu rakstīšanai noder arī internetā esošās tiešsaistes datu bāzes, ko saviem lasītājiem abonē un bez maksas piedāvā Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka. Šobrīd tās ir EBSCO (dažādu nozaru pilntekstu un bibliogrāfiska datu bāze angļu valodā); Latvijas normatīvo aktu datu bāze “NAIS” un latviska uzziņu un tulkošanas sistēma internetā “Letonika”, kas gan pieejama tieši Valtera bibliotēkā. “Vairākas reizes gadā notiek dažādu datu bāzu izmēģinājumi, kas ir bezmaksas vismaz sākumā. Piemēram, no decembra visās bibliotēkās var iepazīties ar Lietišķās informācijas dienesta normatīvo datu bāzi, kas līdzīgi kā “NAIS” piedāvā dažādus normatīvos dokumentus,” pastāsta M.Kapitonova.

Bibliotēkas piedāvātais elektroniskais pakalpojums ir arī bibliotēkas mājaslapa (www.liepajasczb.lv), kas vērsta uz attālināto lietotāju vajadzībām. Mājaslapā ir lasāma informācija par bibliotēkas aktualitātēm un norisēm, struktūrvienību darbību, vēsturi, pakalpojumiem, var saņemt kontaktinformāciju, kā arī ir saite uz bibliotēkas elektronisko katalogu un novadpētniecības datu bāzi. Te ir arī sadaļa bērniem, kurā ir daudz interneta saišu ar dažādām mācībās noderīgām tēmām, jaunākās bibliotēkā esošās bērnu grāmatas un bērnu bibliotēku interneta adreses.  “Mājaslapa ir katras iestādes vizītkarte, tāpēc ir nepieciešama regulāra tās atjaunošana un uzlabošana. Pašlaik par Valsts kultūrkapitāla projektā piesaistītiem līdzekļiem izstrādājam jaunu bibliotēkas mājaslapu, kurā būs mainīta saskarsme, izveidota angļu un krievu valodas versija, kas ļaus iepazīt bibliotēkas darbību ārzemju kolēģiem vai tūristiem, kā arī ērti pārskatāma dažādu sarīkojumu un notikumu attēlu galerija,” saka M.Kapitonova.

Turpinājumā gaidāmi dažādi jaunumi

“Bibliotēkas informācijas sistēmas “ALISE” izstrādātāji regulāri cenšas radīt lietotājiem arvien jaunus pakalpojumus, un viens no pēdējiem ir izdevumu rezervēšana un pasūtīšana no elektroniskā kataloga. Tas nozīmē, ka arī Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā reģistrētiem lietotājiem ir iespēja rezervēt nepieciešamo grāmatu vai citu izdevumu no elektroniskā kataloga vai iestāties rindā, ja vajadzīgais izdevums ir jau kādam izsniegts,” par pēdējiem jaunumiem pastāsta M.Kapitonova. Pagaidām šāda iespēja ir tikai abonementa krājumam un tie, kas vēlas jauno pakalpojumu izmantot, tiek gaidīti bibliotēkā, kur Abonementa darbinieks katram izveidos lietotāju vārdu un paroli, jo rezervēšana iespējama tikai autorizētiem lietotājiem. “Grāmatām, kas bibliotēkā saņemtas kopš oktobra, tiek pievienotas anotācijas un grāmatu attēli, lai lietotājs pārliecinātos, vai tieši tā ir meklētā viņam zināmā grāmata, jo nereti lietotājam atmiņā palicis grāmatas vizuālais noformējums, nevis autors vai nosaukums,” pamanījušas bibliotekāres.

M.Kapitonova pastāsta, ka elektronisko pakalpojumu pilnveidošana bibliotēkā turpinās un pēdējo gadu laikā ir izstrādāti un realizēti vairāki projekti, kas saistīti ar bibliotēku automatizāciju un elektronisko pakalpojumu attīstīšanu. Tā no 2003.gada projekta “Vecbibliotēkas automatizācija” ietvaros elektroniskajā katalogā tiek ievadīts unikālais Vecbibliotēkas grāmatu fonds, ko veido aptuveni 6000 no 16. – 19.gs. izdoto grāmatu dažādās nozarēs un dažādās valodas. Realizēts arī kopprojekts ar Liepājas muzeju. “Liepājas muzejam no pilsētas bibliotēkas 1940.gados tika nodoti ap 1429 grāmatu eksemplāri, kuru bibliogrāfiskie apraksti ievadīti sistēmā “ALISE”, turklāt, lai lietotājiem ērtāk būtu šos izdevumus skatīt, tie redzami arī bibliotēkas kopkatalogā,” skaidro bibliotēkas datorlietu pārzinātāja.

Viņas kolēģes atzīst, ka jauniešu pieplūdums bibliotēkās pēdējo dažu gadu laikā ir jūtams, kas pierāda, ka bibliotēka kļūst aizvien nepieciešamāka, tā piedāvā arī izglītības iespējas, jo jaunieši var sazināties ar savām mācību iestādēm. Tikmēr ļoti svarīga ir regulāra datortehnikas atjaunošana, lai lasītāji varētu pilnvērtīgi izmantot piedāvātos pakalpojumus. Arī lasītāji pozitīvi izsakās par pieejamām datu bāzēm, kas esot kā glābējs dažādu darbu un pētījumu izstrādē.

Tātad nu jau ar valsts un privāto līdzekļu atbalstu uzsāktais ceļš uz informācijas sabiedrību, publiski piedāvājot vienlīdzīgas iespējas saņemt sev svarīgu informāciju ikvienam Latvijas iedzīvotājam, no mazas taciņas pārvērties ja ne lielceļā, tad gluži caurbraucamā ceļā gan.

Anda Pūce,

Moderna bibliotēka bez labām tehnoloģijām vairs nemaz nav iedomājama.