Koncertzāles “Lielais dzintars” otrais stāvs ir piepildīts ar jaunām un drosmīgām idejām, precīzāk, ar to īstenojumiem – profesionālās izglītības kompetences centra “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” mākslas un dizaina jomas audzēkņu kvalifikācijas darbiem. Šī gada kvalifikācijas darbu tēma ir “Nospiedums” – laika nospiedums pagātnē, tagadnē, nākotnē. Un audzēkņu interpretācijas par to apskatāmas diplomdarbu izstādē “Lielajā dzintarā” līdz 4. jūlijam. “Kultūras Pulss” tuvāk iepazinās ar dažiem no tiem.

…

“Pats esmu no Jūrmalciema, un bija ideja no jūras izskalotām atlūzām izveidot vides objektu,” stāsta koka izstrādājumu dizaina programmas audzēknis VALTERS KRĒTAINIS, taču beigās realizējis pavisam ko citu – funkcionālu palīgierīci “Soli pa solim” bērniem ar kustību traucējumiem. Ierīce ir radīta konkrētam bērnam – draudzenes septiņus gadus vecajam brālītim Kristiānam Daniēlam Siliņam, kurš sirgst ar bērnu cerebrālo trieku. Un tā pēc prezentācijas arī tiks nodota zēnam lietošanā.

“Parasti viņš atradās gultā, ratiņos vai kādam uz rokām. Piedāvāju iespēju, kādā veidā viņš varētu pārvietoties vertikāli vai arī vismaz stāvētu vertikālā pozīcijā,” atminas Valters. “Ar laiku piemeklēju viņam ērtākos un stingrākos stiprinājumus, lai viņš noturētos. Izkopu arī pašas ierīces formu.” Šā brīža konstrukcija derēšot vēl diviem trim gadiem, jo, kur nepieciešams, detaļas ir iespējams padarīt platākas un garākas.

Valters izstrādes procesā konsultējies ar fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, saņēmis ļoti lielu atbalstu no zēna ģimenes. “Ikdienā ar puiku arī pavadīju laiku, braucu pie viņa ciemos uz skoliņu, kurā viņš mācās. Mēģināju viņu iepazīt, vēroju, kādas kustības viņš var veikt un kas viņam ir iespējams,” Valters stāsta, kas palīdzējis nonākt līdz gala risinājumam.

Puika, ticis pie ierīces, uzreiz zinājis, kas darāms, kā ir jāatsperas ar ceļiem. Prieks un smaids Kristiāna Daniēla sejā ir augstākais novērtējums, uzskata Valters, tādēļ tas, ko teiks kvalifikācijas darbu vērtēšanas komisija, neesot pat svarīgi. “Gandarījums ir liels,” viņš atzīst, arī tādēļ, ka izgatavotā ierīce ir unikāla visā pasaulē. “Ieliku postu feisbukā un jau esmu saņēmis pirmos pasūtījumus,” atklāj Valters. Taču vispirms esot jāpabeidz skola, lai domātu par ražošanas uzsākšanu. Zinot, cik daudz bērniem spētu palīdzēt, jaunietis sveci zem pūra neturēs. Palīgierīce veidota no finiera, formas veidotas uz CNC frēzmašīnas, izmantots arī sertificēts mīkstinājuma materiāls. Kopējās izmaksas par nepieciešamajiem materiāliem esot ap simts eiro.

…

Apģērba dizaina programmas audzēkne LĀSMA ANDERSONE stāsta, ka savai tērpu kolekcijai “KREI:TA” par pamatu ņēmusi klasisko vīriešu kreklu, no kā tālāk attīstījusi sievišķīgas kreklkleitas. Kā nojaušams, kolekcijas nosaukums atvasināts no vārdiem “krekls” un “kleita”, bet punkti skaidro pogu aizdares.

Lai kleitas būtu vieglas un sievišķīgas, jaunā dizainere izvēlējusies poliesteru un krepu – ierastajai kokvilnai, no kā tiek darināti vīriešu krekli, pretēju materiālu. “Man personīgi ļoti patīk rezultāts, arī valkātājai kleita izskatās ļoti labi,” Lāsma neslēpj – ir liels prieks un lepnums par paveikto. Un savus tērpus viņa labprāt valkātu arī pati. Radošo procesu – no skices izstrādes, pie kā ķērusies decembrī, līdz reālam tērpam – viņa vērtē kā interesantu. “Šis laiks bija ļoti vērtīgs, daudz ko iemācījos,” atzīst jauniete. Taču ar to viss nebeidzas. Lāsmas sievišķīgās kleitas pamanījusi fotogrāfe Emīlija Bogdānova, un saņemts uzaicinājums sadarboties fotosesijās.

“Kleita, manuprāt, ir sievietes identitātes simbols un ir iecienīts apģērbs, jo tad sieviete jūtas harmonijā ar sevi, taču kleitai ir jābūt arī praktiskai, lai to vilktu ikdienā, tāpēc arī izveidoju kreklkleitas,” stāsta jaunā dizainere. Arī viņai pašai ļoti patīkot nēsāt svārkus un kleitas gan ziemā, gan vasarā. “Protams, ir brīži, kad bikses noder, tomēr kleitā jūtos pacilāti, sievišķīgi un priecīgi.”

…

Reklāmas dizaina audzēknis TOMS DREIBLATS izstrādājis grafiskā dizaina identitāti longborda dēļu un inventāra tirdzniecības zīmolam “RIPO”. Logotipa koncepts veidots, apvienojot zīmola pirmo burtu – R ar stilizētu dēļa formu, kā arī pozu, kādā brauc longborda nobraucienos. Toms pats pārstāv dēļotāju kultūru, tādēļ idejas, ko un kā veidot, raisījušās viegli. “Protams, bija vienkāršāk strādāt, zinot, kāda ir vide, esot tajā iekšā,” apstiprina jaunietis un pastāsta, ka viss ceturtā kursa otrais pusgads pagājis, reāli izstrādājot identitāti, līdz tam apgūta teorija.

Par saviem plāniem Toms bija informējis arī “RIPO”. “Braucu viņu rīkotajās sacensībās, kas notiek pa visu Latviju, esam pazīstami, labi draugi. Ieminējos, ka gribu ko tādu darīt, un viņi teica – ļoti labi, jā,” atminas LMMDV audzēknis, īpaši jau tādēļ, ka jauna identitātes radīšana izmaksā dārgi. Toms, protams, ķēries pie darba, neprasot un nedomājot par atlīdzību. Kāds ir ieguvums pašam? “Cik pabeigt skolu,” viņš smaidot atbild. “Tas bija vairāk paša izaugsmei, prasmēm. Varbūt tikšu ievērots un uzradīsies klienti tālākiem projektiem.” Vaicāts, vai saņēmis ieteikumus, rekomendācijas no malas, Toms teic, ka “kaut kas bijis”, taču tas neesot traucējis vai ierobežojis izpausties pašam.

Līdz šim zīmolam “RIPO” sava vizuālā identitāte jau bija. Taču tā pārstāvji ir gatavi kaut kam jaunam, atklāj Toms Dreiblats, un tiekot solīts, ka radītais nepalikšot neizmantots.

…

Šogad Interjera dizaina programmas audzēkņi sadarbībā ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi izstrādāja Liepājas Centra sākumskolas interjera vīziju. Redzējums, kādai vajadzētu izskatīties mācību iestādes bibliotēkai un 1. stāvam, bija arī JUTAI RUKUTAI. Viņa risinājumu veidoja, iedvesmojoties no baltās un krāsainās gaismas. Dominējošie akcenti – tonēta stikla plaknes, kuras telpās veido gaismas nospiedumus.

J. Rukuta atzīst, ka uzdevums neesot bijis viegls, jo idejas radušās dažādas, un grūtākais bijis panākt iedomātos efektus. To, kuru skolas daļu izstrādāt, audzēkņi izvēlējušies paši. Uzzinot objektu, devušies to skatīt, veikt tajā mērījumus un secināt galvenās problēmas un kādu vidi vēlētos radīt skolēniem. Juta, piemēram, savā darbā bibliotēku, kas šobrīd atrodas 3. stāvā un mazā telpā, pārcēlusi uz pirmo, kur atrodas aktu zāle.

To, vai Centra sākumskolas vadība ir iepazinusies ar pašas un pārējo kursabiedru galarezultātiem, Juta nemācēja teikt. “Īsti nezinu, bet es būtu pārsteigta, ja kaut kas no mūsu veidotā tomēr tiktu realizēts dzīvē. Iespējams, tiks izmantotas kādas detaļas,” spriež jauniete, jo zināms, ka izstrādātos darbus Izglītības pārvalde izmantos kā pētījumu, plānojot skolas jaunbūves un esošās skolas pārplānošanu, attīstību. Interjera dizaina projektos galvenais uzsvars bijis interjera dizaina mākslinieciskā kvalitāte un esošo telpu funkcionālais plānojums.

…

Ādas izstrādājumu dizaina programmas audzēkne LAURA DRULLE, veidojot savu apavu kolekciju, iedvesmojusies no veco laiku slidām, kad slidzābaks pie asmeņa ticis piesiets. Stāstot par savām kurpēm, Laura teic, ka iznākums ir pilnīgi negaidīts, salīdzinot ar sākumu. Sākotnējā ideja bijusi veidot apavus ar koka zolēm, bet materiāls ir pārāk smags, īpaši, ja vēl to piesūcina ar sveķiem, tāpēc izvēlēts kartons. “Siksniņas ir nomaināmas,” Laura nodemonstrē, cik viegli tās var izvērt cauri zolei, līdz ar to iespējams variēt ar krāsām un modeļiem. Kartons ir piesūcināts ar laku, sniedzot valkātājam sajūtu, ka stingri un stabili stāvi uz zemes, raksturo Laura.

Vaicāta, vai šie apavi ar unikālo kartona zoli, ir arī praktiski nēsājami, Laura atbild apstiprinoši, tikai stipra lietus gadījumā ar tiem doties ārā gan nevajadzētu. “Ja mitrums iesūksies līdz pat vidum, tad žūstot kurpes sāks deformēties,” viņa paskaidro, “bet, ja mitrums iekļuvis tikai dažus milimetrus, tad prātīgi tos var izžāvēt ar fēnu, un viss būs kārtībā.”

Vienas kurpes izgatavošana L. Drullei prasījusi aptuveni nedēļu. Katrs nākamais eksemplārs izdevies arvien labāks, priecājas Laura. Viņa sadarbojusies ar uzņēmuma “Žaime Sandals” īpašnieci Ilzi Žaimi, arī apavu dizaineri Elīnu Dobeli. Vērtējot sava darba iznākumu, LMMDV audzēkne neslēpj, ka labi zina, kur kaut kas nav sanācis, kas padara kurpes ne tik kvalitatīvas, kā gribētos. “Man ir dažādi jautājumi, ko līdz galam vēl neesmu sapratusi. Ja zinātu, kā tos atrisināt, būtu daudz, daudz vieglāk turpināt un, iespējams, radīt savu apavu līniju. Tagad man būtu bail kādam kaut ko pārdot, nezinot, kas var notikt. Es jau iestājos skolā ar domu, ka gribu veidot apavus. Domāju, ka šis nav slikts variants, bet man vēl būtu daudz jāmācās.”

39Skatīt galeriju