2007.gads Liepājas kultūras darbiniekiem bijis ļoti ražens, un, kas jo īpaši svarīgi, Latvijā veikti vairāki nozīmīgi valsts mēroga pētījumi (Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums “Kultūras pakalpojumu pieejamība reģionos” un Latvijā pirmais pētījums, kas analizē kāda tautsaimniecības sektora, šajā gadījumā kultūras ekonomisko nozīmi un ietekmi uz valsts ekonomiku), kas cēluši kultūras jomā strādājošo pašapziņu, kā arī izvirzījuši augstus mērķus turpmākajam darbam un argumentus kultūras nozares izaugsmei, jo kliedē līdz šim plašākā sabiedrībā kultivēto uzskatu, ka kultūra ir tikai patērējoša nozare.

Vairāk domāsim par jauniešiem

Tāpēc Liepājas Kultūras pārvaldei un nozarei kopumā 2008.gads būs izaicinājumu gads:

– Nākamā gada otrajā pusē liepājnieku vērtējumam iecerēts nodot Liepājas Kultūrpolitikas stratēģiju 2008.–2014. gadam. Stratēģijas izstrādi Liepājas Kultūras pārvalde sadarbībā ar nozares konsultatīvajām kolēģijām, kas iekļauj ap pussimtu Liepājas kultūras nozares speciālistu – valsts, pašvaldības, nevalstiskā un privātā sektora pārstāvjus – uzsākusi jau šā gada rudenī.

– Taču pats lielākais nākamā gada izaicinājums Kultūras pārvaldei, ikvienam kultūras nozares darbiniekam, arī pilsētas iedzīvotājiem un daudziem saistītajās nozarēs, piemēram, tūrismā strādājošajiem, ir Liepājas pieteikuma sagatavošana līdzdalībai konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršanu 2014.gadā.

– Ar jaunu tradīciju ieviešanu, nacionāla mēroga pasākumu piesaistīšanu Liepājai, kā arī esošo tradīciju kvalitātes stiprināšanu esam centušies līdzsvarot kultūras pakalpojumu piedāvājumu visa gada garumā. Līdzās tādiem augstvērtīgiem kultūras dzīves notikumiem kā Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls, džeza mūzikas festivāls “Aile Jazz”, Liepājas ērģeļmūzikas festivāls, Dzejas dienas, mākslinieku plenērs “Liepājas marīna”, Liepājas mākslinieku rudens izstāde un citi, Liepājā būs jūtamas arī vairāku Latvijas mēroga pasākumu atbalsis. Augustā Liepājā skanēs garīgās mūzikas festivāla koncerti, septembra nogalē varēsim skatīt filmas no kinoforuma “Arsenāls” klāsta, bet oktobrī jau otro gadu Krievijas labāko profesionālo teātru izrādes festivāla  “Zelta maska” ietvaros. Oktobrī pēc Kultūras pārvaldes aicinājuma Liepājā savas viesizrādes plānojis arī Latvijas Nacionālās operas balets, Liepājā iecerēts organizēt arī Literatūras gada balvas pasniegšanu, starptautisku literatūras tulkotāju semināru u.c.

– Kopumā plānojot nākamā gada pasākumus, kā galveno mērķi esam izvirzījuši neiet vēl vairāk plašumā, bet censties pēc lielākas kvalitātes. Tāpēc, līdzīgi kā šajā gadā, pastiprinātu uzmanību pievērsīsim kultūras iestāžu un arī kultūras sektorā strādājošo profesionālās izaugsmes veicināšanai – ar virkni mācību semināru palīdzību centīsimies pilnveidot kultūrā strādājošo speciālistu kvalifikāciju, īpaši viņu izpratni par darbu ar dažādām auditorijām, reklāmu un sabiedriskajām attiecībām, kā arī kultūras pārvaldību.

– Rūpīgāk plānosim arī aktivitātes jauniešu auditorijai un ģimenēm ar bērniem, piedāvājot pēc iespējas lielākas iespējas ne tikai patērēt, bet arī iesaistīties.

– 2007.gadā būtiski palielinājies pašvaldības līdzfinansējums kultūras projektu iniciatīvām, kas veicina dažādu kultūras nozaru attīstību un jaunrades procesus, kā arī kultūras norišu daudzveidību un kvalitāti Liepājā.

Būs jaunas grāmatas un jaunas telpas

Ar Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu 2007.gadā izdotas vairākas grāmatas. Nākamajā gadā tiek plānots līdzfinansējums Olafa Gūtmaņa “Rakstu” 3.sējumam, A.Kļaviņa grāmatai – pētījumam “Liepājas māksla gadsimtu vējos. Glezniecība”, divu Liepājas dzejnieču dzejas krājumu izdošanai, kā arī Lienes Rūces dzejas grāmatiņai no sērijas “Jauns un talantīgs”, tāpat sadarbībā ar laikrakstu “Kurzemes Vārds” tiks sagatavots otrais Liepājas literātu krājums “Ar sakņu sajūtu vējā”, izdota Roana Varķa triloģijas “Mūži kā zvaigznes krīt Kurzemē” 2.daļa, uzsākti sagatavošanās darbi grāmatas veidošanai par Liepājas arhitektūru u.c.

2007.gadā ar pārvaldes atbalstu izdotajiem albumiem, nākamajā gadā vēlamies pievienot Agra Engelmaņa kamermūzikas darbu ierakstu un Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas ērģeļu ierakstu.

Kopumā šajā gadā esam mainījuši arī lielo kultūras norišu līdzfinansēšanas nosacījumus un kārtību. Lai rosinātu jaunu ideju rašanos un līdzvērtīgus sacensības apstākļus no nākamā gada tādu pilsētai nozīmīgu projektu īstenošanai kā, piemēram, Pianisma zvaigžņu festivālam, mākslas un dzejas dienām, līdzekļi tiks piešķirti konkursa kārtībā. Šāda kārtība arī turpmāk ļaus efektīvāk plānot nākamā gada budžetu, jo projektu idejas  iespējams iesniegt vienreiz gadā. Šā gada nogalē konkursā, kurš tika izsludināts pirmoreiz un kura kopējais līdzfinansējuma apjoms 2008.gadā plānotajiem liela mēroga projektiem ir 90000 latu, tika iesniegti 32 projektu pieteikumi.

Nākamajā gadā viena no lielākajām prioritātēm, protams, būs Dziesmu un deju svētki, kuros piedalīsies 860 liepājnieku no 33 kolektīviem – 14 koriem, 7 deju kolektīviem, vienas vokālās grupas, 5 Tautas lietišķās mākslas studijām, 4 folkloras kopām un 2 mazākumtautību kultūras kolektīviem.

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka šogad svinēja savu 230.jubileju, un prieks, ka tagad bibliotēka kļuvusi par Liepājas reģiona galveno bibliotēku un, pateicoties Bila un Melindas Geitsu finansējumam, arī par reģionālo apmācību centru. Tas nozīmē jaunus izaicinājumus un daudz plašāku darba lauku. Nākamgad rudenī jaunajā Olimpiskajā hallē sāks darboties Jaunliepājas bibliotēka. Pateicoties pašvaldības atbalstam, nākamajā gadā tiks paaugstināta darba alga bibliotekārajiem darbiniekiem.

Labas tradīcijas turpināsies

Liepājas muzejs šajā gadā strādājis ļoti aktīvi, bet nākamgad plānojam izdot Liepājas muzeja zinātnisko rakstu krājumu, un esmu pārliecināta, ka tā kļūs par tradīciju. Tāpat kā šogad, arī 2008.gadā ar Kultūras pārvaldes finansiālu atbalstu notiks Rudens izstāde un tiks prēmēti trīs labāko darbu autori.

Viens no nozīmīgākajiem 2007.gada teātra dzīves notikumiem neapšaubāmi ir Liepājas teātra sasniegumi – “Spēlmaņu nakts” balvas Egonam Dombrovskim un izrādei “Sniegbaltītes skola”. Arī nākamajā gadā skatītājus sagaida daudzi patīkami pārsteigumi, un atliek tikai novēlēt mīlēt savu teātri un čakli apmeklēt izrādes.

Nozīmīgu vietu Liepājas kultūras dzīves veidošanā ieņem Liepājas Simfoniskais orķestris, kura mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis iedibinājis un kā skaistu tradīciju 2008.gada martā piedāvās jau 16.starptautisko pianisma zvaigžņu festivālu. Īpašu jauno klausītāju atzinību izpelnījušies Jēkaba Ozoliņa organizētie koncerti skolu jauniešiem, kas ir ļoti nozīmīgs ieguldījums jaunās klausītāju auditorijas audzināšanā. Arī nākamajā gadā orķestris klausītājiem plānojis sarūpēt daudz interesantu programmu, un viena no tām – koncertu cikls “Pasaules zvaigznes Liepājā”.

Nākamā gada aprīlī jau trešo reizi liepājniekus ar ļoti augstvērtīgu izpildījumu lutinās pašmāju un ārvalstu džeza mūzikas zvaigznes festivālā “Aile Jazz – 08”.

Koncertsezona būs garāka

Vasarā aktīva koncertdzīve notika arī koncertestrādē “Pūt vējiņi!”, kas liepājniekus vasaras vakaros pulcēja uz interesantiem rokmūzikas, popmūzikas koncertiem, kino seansiem un arī pēc ilgiem laikiem arī uz klasiskās mūzikas koncertiem, kurus piedāvāja jaunizveidotais Liepājas kamerorķestris. Koncertu sezonu noteikti pagarinās arī šogad aizsāktā tradīcija – Rudens mūzikas mēnesis.

Bet Liepājas leļļu teātris šogad aizsāka jaunu tradīciju – Ielu teātru festivālu, kas plānots arī nākamajā gadā.

Kā ierasts, ar interesantiem projektiem pārsteidz arī Karostas kultūras un informācijas centrs K@2 , kas saņēmis Kultūras ministrijas Gada balvu kultūrā “Trīs brāļi” nominācijā “Kultūra valsts izaugsmei” .

Tautas mākslas un kultūras centrā šogad pirmo reizi notika arī amatierteātru festivāls “Te un nekur citur!”, un nākamgad tas jau iegūs starptautisku skanējumu. Nākamajā gadā arī turpināsies liepājnieku, īpaši pašu mazāko, iecienītās folkloras un tradīciju skolu nodarbības un  gadskārtu ieražu sarīkojumi folkloras centrā “Namīns”.

Liepājnieki var būt lepni, jo mūsu kultūras iestādes un kolektīvi piedāvā ļoti daudz aizraujošu iespēju, lai nesēdētu mājās pie televizora un sūrotos par grūto dzīvi – vai ik dienas notiek koncerti, izrādes, izstādes, grāmatu plauktos parādās arvien jauni Liepājas autoru darbi! Jāprot tikai to novērtēt un spēt apmeklēt!

Lelde Vīksna,
Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja