Sabiedrībā bieži izskan viedoklis, ka
jaunākā paaudze nebūt nelasa grāmatas, ka jauniešus neinteresē tajās attēlotās
fantastikas, komēdijas vai pat drāmas žanru ainas. Lai uzzinātu, vai tiešām
situācija ir tik dramatiska, uzrunājām vairāku Liepājas reģiona novadu
bibliotēku bibliotekārus un “Bērnu žūrijas” dalībniekus.

Lasa jau ilgāku laiku

Grobiņas bibliotēkas Bērnu nodaļā satiku trīs pamatskolas skolēnus, no
kuriem katrs “Bērnu žūrijā” piedalās jau aptuveni četrus gadus.

“Man no šā gada grāmatām patika fantastikas žanra grāmata
“Sarkanā kvarca brālība” – tā bija viegli lasāma,” saka Baiba Kvizikeviča.

“Vienu gadu man bija interesants stāsts par žirafi un govi. Žirafe
bija kaut ko noslēpusi, bet beigās nācās teikt taisnību,” pastāsta Miks
Miķelsons. Pašlaik viņš vēlētos izlasīt grāmatas “Grega
dienasgrāmata” sēriju.

Lasīšanas akcijā bērnus iesaistījušas gan ģimenes, gan arī paši
nolēmuši pamēģināt. “Man mājās bieži nav ko darīt, tāpēc lasu,”
pastāsta Rendijs Sermulis.

Baiba labprāt kādu reizi ieskatītos arī Pieaugušo literatūras nodaļā,
kur atrodams pa kādam šausmu žanra daiļdarbam. Līdz šim ne viņa, ne arī zēni to
nav mēģinājuši darīt.

“Kad izlasa visas tās grāmatas, var tikt uz ekskursiju. Vienu gadu
bijām uz boulingu,” saka Baiba. “Citu – uz “Jura staļļiem”,
teātri,” piebilst Miks. Arī citās bibliotēkās kā balva par piedalīšanos
tiek dāvāta ekskursija uz tuvākām un tālākām aktivitātēm. “Šogad bērnus
vedīšu uz Ziemassvētku sarīkojumu Talsu pusē pie Strazdes rūķiem,” stāsta
Krotes bibliotēkas vadītāja Lita Vēkause. “Nacionālā bibliotēka katru gadu
dalībniekiem sūta kādu nelielu dāvaniņu – rokassprādzi, grāmatzīmi. Balviņas –
pat mazs nieciņš – nav mazsvarīgas.”

Iespēju robežās katra bibliotēka domā, kā motivēt savus lasītājus
iesaistīties grāmatu vērtēšanas akcijā. “Veidojam izstādes, konkursus,
ekskursijas,” uzskaita Krotes pagasta bibliotēkas pārstāve.
“Ekskursiju ne jau katru gadu izdodas sarīkot, bet tad mums pavisam
noteikti ir kāds pasākums, kur kopā pasēdēt.”

Gūst daudz noderīga

“Nekad nav par sliktu izlasīt kādu grāmatu,” smaidot saka
Baiba. “Jā, jo var iegūt daudz jaunu zināšanu,” piekrīt Miks. Lai arī
“Bērnu žūrijas” grāmatu klāstā neatrast gluži zinātnisko literatūru,
bet gan vairāk izklaidējošo, no tās esot iespējams daudz iegūt. “Kļūst
vieglāk lasīt. Arī rakstīt domrakstus,” spriež Baiba. Grobiņas bibliotēkā
uzrunātajiem bērniem visiem kā viens patlaban domrakstus nepatīk rakstīt. Taču,
lasot vairāku žanru grāmatas, esot iespējams smelties idejas, kuras var
izmantot latviešu valodas un literatūras stundās. Sarunā ar mums jaunieši novēl
saviem vienaudžiem ķerties klāt pie grāmatu lasīšanas.

“Fantastika bērnus pašlaik īpaši neuzrunā. Pašiem mazākajiem patīk
krāsainas grāmatas, kurās ir daudz bilžu un maz teksta,” ar saviem
novērojumiem dalās Grobiņas bibliotēkas Bērnu nodaļas bibliotekāre Aija
Zolmane. Savukārt L. Vēkause novērojusi, ka sākumskolas bērniem vairāk
patīk tieši humora caurvīti stāstiņi: “Tos izlasījuši, bērni saturu atstāsta
saviem draugiem. Mazākajiem tieši vairāk ir šo stāstu un arī krāšņu
dzejoļu.”

Latvijas Nacionālā bibliotēka “Bērnu, jauniešu un vecāku
žūrijā” iekļāvusi tās grāmatas, kuras konkrētajam vecumposmam ir ne tikai
saprotamas, bet arī saistošas un noderīgas. “Šīs grāmatas, kuras ir
izraudzījusies pieredzējusi žūrija, nekad nelasīs pilnīgi visi. Tās atlasītas,
lai bērniem būtu kāds ieguvums. Protams, ir grāmatas, kuras jālasa noteiktā
vecumā. Ja lasīts par agru, tad tās mēdz arī neuzrunāt ar savu dziļo domu. Bet,
paejot zināmam laikam, grāmata varbūt tomēr uzrunās,” spriež A. Zolmane.

Vēlas paši izvēlēties

Līdzīgi kā Grobiņas jaunieši dažubrīd atsakās no piedalīšanās
“Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā”, tā paša iemesla dēļ to nedara arī
Aizputē. Pilsētas bibliotēka jau kādu laiku nepiedalās akcijā, jo bērniem īsti
neesot atsaucības. “Bērniem nepatīk, ka ir jālasa tieši tas, kas uzdots. Šā
iemesla dēļ jau kādu laiku atturamies no piedalīšanās žūrijā,” skaidro
Aizputes bibliotēkas bibliotekāre Laimdota Kavanska.

Iespējams, ka mazākās bibliotēkās interese par “Bērnu
žūrijas” konkursu ir lielāka, jo ir mazāks lasāmo grāmatu skaits, spriež
L. Kavanska. “Mazākām bibliotēkā ir mazākas iespējas iepirkt
grāmatas. Šajā ziņā dome mūs labi atbalsta, tā ka īsti neciešam. Varbūt, ja
naudas bērnu literatūrai ir maz, tad šāda akcija ir būtiska,” pieļauj
Aizputes bibliotekāre. Viņa zina, ka Aizputes novada Cīravas bibliotēkā
interese par “Bērnu žūriju” ir krietni vien lielāka. “Tur,
iespējams, tas tiešām ir vajadzīgs, bet mums gan ne. Līdz ar to arī
neuzspiežam. Aktīvu lasītāju mums ir daudz, kas paši zina, ko vēlas lasīt.
Tādēļ mums nav vajadzīgs uzspiest kādu konkrētu komplektu, ja katrs vēlas
veidot savu,” pastāsta L. Kavanska.

Bibliotekāre ir novērojusi, ka Aizputē bērnu un jauniešu interese par
lasīšanu kļuvusi daudz lielāka. “Lasa daudz vairāk. Tagad datori vairs nav
priekšplānā, kā tas bija vēl nesen,” saka L. Kavanska.

Lasa arī vecāki

Jau vairākus gadus “Bērnu žūrijā” atsevišķā kategorijā var
piedalīties arī vecāki. “Ir vecāki, kas regulāri lasa. Zinu mammu, kurai
meitiņa vairs nevēlas piedalīties žūrijā, bet mamma pati jau iegājusi azartā un
turpina lasīt,” stāsta Grobiņas bibliotēkas bibliotekāre.

Pretējo gan novērojusi Krotes bibliotēkas vadītāja: “Vecāku
atsaucība nav pārāk liela. Protams, ir tādi, kas piedalās, bet nav tā, ka to
vēlētos darīt visi.” Reizumis gan izdodas vecākus iesaistīt lasīšanā
mazliet netradicionālā veidā – bērniem kalpojot par starpniekiem. “Bērni
ņem grāmatas mammām, omēm, brāļiem, māsām. Viņi ir gluži kā starpnieki un tādā
veidā savējos arī netieši iesaista,” priecājas L. Vēkause.

A. Zolmane pastāsta, ka aktīvākie lasītāji, kuri iesaistās
“Bērnu žūrijā”, Grobiņā meklējami no otrās līdz septītajai klasei.
Līdzīgi ir arī Krotes pagastā, kur čaklākie lasītāji ir sākumskolas audzēkņi.
Abu bibliotēku pārstāves atzīst, ka zināms kritums vērojams jauniešu vidū,
kuriem nereti zūd interese par konkursā piedāvāto jaunāko grāmatu klāstu.
“Jauniešu žūrijā ir zināms kritums, jo bieži bērni saka, ka vienkārši
vēlas paši lasīt, nevis lai viņiem saka priekšā,” uz zināmu tendenci
norāda Grobiņas bibliotekāre.

Iesaistās neliels kodols

“Katru gadu interese ir nemainīga. Kas lasa ikdienā, tas arī
piedalās. Varētu teikt, ka mums ir zināms kodols, kas arī cītīgi piedalās visos
pasākumos,” saka L. Vēkause. Reizēm konkursā izdodas iesaistīt arī
bērnus, kas ikdienā nav čakli lasītāji. “Skolas lielajās sapulcēs mēdzu
aicināt bērnu piedalīties. Un pēc tam kāds arī atnāk paskatīties, pat palasīt.
Draugi arī paņem cits citu pie rokas un ved līdzi,” saka Krotes
bibliotēkas vadītāja.

“Aktīvā kodoliņa” interese par konkursu bijusi jau ilgāku
laiku pirms žūrijas sākuma. “Jau pavasarī, vasarā bērni nāk un prasa, kad
atkal varēs lasīt,” smaidot saka L. Vēkause.

“Bērnu žūrijas” dalībnieki iegūtās grāmatas lasa no vasaras
sākuma līdz pat decembra beigām. Vēlāk par katru grāmatu jāaizpilda
elektroniska anketa. To darīt reizumis palīdz bibliotēku darbinieki, vecāki. Vecākie
bērni to dara jau paši.

Elektroniskā anketu sistēma pastāvot jau otro gadu. “Tā krietni
atvieglo darbu, jo vairs nav jāstrādā ar lielām papīru kaudzēm,” pastāsta
L. Vēkause. Pašiem mazākajiem lasītājiem anketas ir samērā vienkāršas,
taču gados vecākiem bērniem pie anketu aizpildīšanas jau krietni jāpiedomā.
“Šogad bērni vairs nevarēs atbildēt, ka grāmata bijusi interesanta, jo tas
neko neizsaka. Kā to panāks, vēl nezinu,” pastāsta Krotes bibliotēkas
vadītāja.