Kultūras nozarei atvēlētā daļa pilsētas budžetā ir paliela – 13,1 procents no visiem ieņēmumiem. Vairāk nekā sociālajai nozarei un ekonomiskajai darbībai, tūlīt aiz vislielākās – izglītības sadaļas. 

Tomēr Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna skaidro, ka tā ir ilūzija, kas radusies tāpēc, ka pie nozares budžeta tiek pieskaitīta arī koncertzāles būvniecībai paredzētā nauda, tāpēc uzreiz jāpaskaidro, ka tiešajam kultūras darbam no 5,48 miljoniem latu šogad atvēlēts tikai 1,37 miljoni latu.

Samazināts līdz minimumam

“Valsts mērķdotācija koncertzālei šogad ir vairāk nekā 3,5 miljoni latu un 603,9 tūkstoši šim projektam atvēlēti arī no pašvaldības budžeta, kas kopā arī veido 4,11 miljonu latu, kas nozares budžetā ir koncertzāles daļa,” stāsta L. Vīksna. Viņa uzsver, ka nozares daļa pēdējos gados allaž ir viena no lielākajām pilsētas budžeta pīrāgā tieši koncertzāles projekta izmaksu dēļ un rada ilūziju, ka kultūras joma pašvaldībai ir viena no tām, kur tiek tērēts visvairāk naudas. “Samazinājums mums bija tāds pats kā citās nozarēs – atalgojumam šogad tērēsim par 33 procentiem mazāk, kamēr iestāžu uzturēšanas izmaksas ir sarukušas par 10 procentiem,” komentē arī Kultūras pārvaldes budžeta ekonomiste Sandra Laimiņa. Viņa vēl piebilst, ka uzturēšanas izmaksas vairāk samazināt neesot bijis iespējams, jo jau 2009. gadā tas izdarīts, ierobežojot tēriņus līdz minimumam. “Tagad ir runa tikai par izdzīvošanu, un, ja, piemēram, mainīsies gāzes cena un rudenī palielināsies apkures izmaksas, tad būs grūti ar finansēm,” viņa saka.

Vērtējot atsevišķu iestāžu budžetus, vislielākais samazinājums 68 procentu apmērā skāris Liepājas Latviešu biedrības namu vai precīzāk tā apsaimniekoto koncertdārzu “Pūt, vējiņi!” – šeit atlaisti darbinieki un samazināti citi tēriņi. Pārvaldes izdevumi šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, ir gandrīz par 36 procentiem mazāki, un tam seko 31 procenta samazinājums Liepājas Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai. “Patiesībā no visām iestādēm tieši bibliotēkā šobrīd situācija ir visneapskaužamākā, jo darba laiks ir samazināts, bet apmeklētāju skaits palielinājies. Bet esam saņēmuši apsolījumu no deputātiem, ka tad, ja finansiālā situācija uzlabosies, tieši bibliotēkas būs pirmās, kas tiks pie papildu atbalsta,” cerīgi saka L. Vīksna. Viņa vēl piebilst, ka, salīdzinot ar 2009. gadu, par 145 procentiem vairāk naudas tiks Liepājas teātrim, taču jāatgādina, ka vēl pērn teātris saņēma arī valsts mērķdotāciju, kamēr šogad jādzīvo tikai no pašvaldības piešķirtās naudas. “Protams, mums vairs nav jāatvēl nauda Liepājas Simfoniskajam orķestrim, taču Starptautiskajam pianisma zvaigžņu festivālam paredzējām vairāk nekā 8,5 tūkstošus latu,” norāda L. Vīksna.

Daudz nopelnīt nevarēs

15 tūkstošus latu šogad iestādes – muzejs, bibliotēkas un Tautas mākslas un kultūras centrs – paredzējušas nopelnīt pašu spēkiem, taču tie ir tikai plānotie ieņēmumi, kas piepildīsies tikai noteiktos apstākļos. “Nekādu pieprasījumu šogad iestādēm pašām vairāk pelnīt mums nebija tāpēc, ka skatāmies uz lietām reāli un jāņem vērā arī cilvēku pirktspēja. Mēs redzam reālo situāciju un katru mēnesi sekojam līdzi tam, ko iestādes var vai nevar nopelnīt, tādēļ nekādu ilūziju šajā ziņā mums nav,” saka L. Vīksna. Viņa uzsver, ka katra iestāde cenšas darīt šajā ziņā, ko var, un tāpēc nav radušās idejas ne par kādiem jauniem maksas pakalpojumiem, ieejas maksu muzejā vai kaut ko tamlīdzīgu. “Kultūras pasākumu apmeklēšana nav iedzīvotāju prioritāšu sarakstā, tāpēc rotaļāties ar ieejas maksām mēs nevaram,” domā Kultūras pārvaldes vadītāja.

Jautāta, kur redz risinājumu kultūras iestāžu attīstības nodrošināšanai šajos ekonomiskajos apstākļos, L. Vīksna uzsver, ka iespējas piesaistīt papildu finansējumu ir visai nelielas. “Lai piesaistītu naudu no Eiropas fondiem, vajadzīgs līdzfinansējums, bet savas līdzfinansēšanas iespējas kultūras projektu programmās pašvaldība pašlaik ir izsmēlusi, tāpēc tuvākajā laikā mums tur nav ko lauzties. Vienīgi, pateicoties Attīstības pārvaldei, abās energoefektivitātes programmās, kurās piedalās Liepāja, ir iekļautas arī kultūras iestādes – LCZB ēka un Zaļās birzes bibliotēka, Liepājas teātris, Latviešu Biedrības nams un muzejs. Jācer, ka Eiropas naudu izdosies piesaistīt, jo tas ļaus šīs mājas saglabāt un sakārtot tās lietas, ko mēs rekonstruēt par budžeta līdzekļiem tuvākajos desmit gados ne sapņot nevarētu,” par projektiem pavēsta L. Vīksna. Viņa piebilst, ka arī Valsts kultūrkapitāla fondam šogad ir vairāk nekā 50 procentu liels līdzekļu samazinājums, tāpēc tur būs ļoti nopietna cīņa par katru projektu, un jāsaprot, ka ne visas Liepājas ieceres saņems atbalstu. Ekonomiskās situācijas dēļ ir sarežģīti piesaistīt arī ziedojumus, dāvinājumus un sponsorus, tāpēc pamatā kultūras iestādēm būs jāiztiek ar budžeta līdzekļiem. Un tas nozīmē tikai izdzīvošanu. “Kādu laiku tā var dzīvot, bet cik ilgi?” atbildes uz šo retorisko jautājumu pašlaik nav nevienam.

Svētki būs!

Taču L. Vīksna uzsver, ka pārvalde gādās, lai sarīkojumi pilsētā neapsīktu, un tam atvēlēti vairāk nekā 175 tūkstoši latu tā sauktajām kultūrpolitikas programmām. Pirmā no programmām paredzēta valsts svētku norišu nodrošināšanai un Liepājas 385. dzimšanas dienas svinībām, kas būs tuvākās no šogad gaidāmajām svētku un atceres dienām. “Būs Lieldienu sarīkojumi, Līgo svētki, 18. novembra svinības, lielās egles iedegšana un Jaunā gada sagaidīšana,” sola L. Vīksna. Tāpat piešķirts atbalsts vairāku Liepājai nozīmīgu sarīkojumu organizēšanai – Līvas tirgum un ģimenes festivālam “Lielmute Marta un Lielmutis Fricis” maijā, Jūras svētkiem jūlijā, arī mākslinieku plenēram “Liepājas marīna”, ielu teātra festivālam, kamermūzikas koncertiem promenādē, Dzejas dienām septembrī, ērģeļmūzikas koncertiem Liepājas dievnamos, svētdienas Leļļu teātra sarīkojumiem Jūrmalas parkā, Muzeju nakts norisei, deju festivālam “Soļi smiltīs” un mazliet naudas rezervēts arī P. M. Berči 170. jubilejai veltītajām aktivitātēm. “Izšķīrāmies arī par līdzfinansējumu Latvijas Nacionālās operas baleta viesizrādēm Liepājā. Apspriedāmies, ka, lai gan tā ir zināma ekstra, arī liepājnieki ir pelnījuši redzēt baletu, jo visi uz to aizbraukt nevar. Turklāt vienojāmies, ka viesizrādes varētu notikt decembrī, un mākslinieki solījuši rādīt “Riekstkodi”, tāpēc tā varētu būt arī skaista Ziemassvētku dāvana,” saka L. Vīskna.

20 tūkstoši latu rezervēti arī vienam projektu konkursam, kurā atbalstu varēs saņemt dažādi brīvdabas sarīkojumi, bērniem un jauniešiem domātiem sarīkojumiem, kā arī projektiem, kas balstīti uz starpnozaru sadarbību. “Mums likās būtiski ar šādu līdzfinansējuma konkursu atbalstīt mazākus, bet tikpat nozīmīgus projektus, kā cirka studijas “beztemata” mīmu iznācienus Liepājas centrā, folkloras kopas “Atštaukas” vadītās folkloras skolas nodarbības, Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas rīkoto nometni jaunajiem dzejniekiem un citas līdzīgas norises,” skaidro L. Vīksna. Gandrīz ik gadu pārvalde atbalstījusi arī dažādu grāmatu izdošanu, taču šogad šādam līdzfinansējumam naudas praktiski nav. “Tomēr jau iepriekš esam uzsākuši vairākus projektus, kuru rezultāti būs redzami šogad – februārī iznāks Alda Kļaviņa grāmata “Liepājas māksla gadsimtu vējos”, paredzēts, ka martā nāks klajā Sarmītes Pujēnas un Sandras Vensko grāmata par Valdi Vikmani, tad Lienes Bernātes grāmata par Skaidrīti Elksnīti, bet rudenī atvērsim arī Imanta Lancmaņa grāmatu par P.M.Berči,” norāda pārvaldes vadītāja.

Viņa pastāsta, ka mazliet naudas pārvaldei ir apsveikumiem jubilejās pazīstamiem kultūras darbiniekiem un arī profesionālajai pilnveidei. “Reti sūtām savus darbiniekus uz kursiem, jo cenšamies seminārus rīkot plašākai publikai tepat Liepājā – tas vienmēr izmaksā lētāk,” skaidro L. Vīksna. Vēl piebilstot, ka komunikācijas un reklāmas aktivitātes šogad paredzētas, atbalstot kultūras pielikumus “Kultūras Pulss” un “Liepājas Forums”, tāpat kultūras radio krievu valodā “Radio Liepāja” un reklāmai internetā. “Pašlaik pārprogrammējam arī pārvaldes mājaslapu www.liepaja2014.lv, kas kļūs par interaktīvu portālu ar iespēju pievienot videomateriālus un bannerus. Vēlamies, lai tā ir Liepājas kultūras dzīves vizītkarte virtuālajā vidē,” sarunas nobeigumā saka L. Vīskna.

Kultūras nozares pamatbudžets 2010. gadā

Centrālā zinātniskā bibliotēka Ls 305 123
Liepājas muzejs Ls 131 158
Tautas mākslas un kultūras centrs Ls 133 193
Liepājas teātris Ls 432 736
Liepājas Leļļu teātris Ls 48 990
Latviešu biedrības nams un koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” Ls 10 000
Kultūras pārvalde Ls 122 870
Kultūrpolitikas programmas Ls 175 375
Līdzfinansējums starptautiskajam pianisma zvaigžņu festivālam Ls 8625
Koncertzāles “Lielais dzintars” projekta virzība (kopā ar valsts mērķdotāciju) Ls 4 110 386
KOPĀ Ls 5 478 456

Darbinieku (amatu) skaits Liepājas kultūras iestādēs

*no 2010. gada darbu sāk centralizētā grāmatvedība
**no 2010. gada sāk darbu valsts SIA statusā

Atlīdzības (atalgojuma) izdevumi kultūras iestādēs

Kultūrpolitikas programmu budžets 2010. gadā
Valsts svētki Ls 49 700
Liepājai nozīmīgi svētki Ls 53 700
Līdzfinansējums nozīmīgu kultūras pasākumu norisei Liepājā Ls 6000
Kultūras projektu konkurss Ls 20 000
Kultūras nozares komunikācijas un reklāmas pasākumi Ls 15 000
Mērķprogrammas Ls 30 975
KOPĀ Ls 175 375

Anda Pūce,