“Mūsu nodaļas uzdevums – apvienot un sadarboties ar tiem cilvēkiem, kuri gan raksta, gan interesējas par literāriem procesiem,” par Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu saka tās jaunā vadītāja Linda Zulmane.

Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa ne tikai ieguvusi jaunu vadītāju, bet arī iekārtojas jaunā mājvietā – Liepājas Universitātes studiju korpusā Kūrmājas prospektā 13. Jaunajā telpā šobrīd plauktos atrodas LiepU Kurzemes Humanitārā institūta izdoti rakstu krājumu, literāri žurnāli un citi izdevumi. No iepriekšējām telpām Liepājas Latviešu biedrības namā vēl jāpārved inventārs, tehnika un grāmatas. Taču Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas jaunā mājvieta nav vienīgais mūspuses literātu jaunums. Linda Zulmane ar iecerēm iepazīstina tuvāk.

– Kādas šobrīd iezīmējas Liepājas rakstnieku un literatūras zinātnieku darbības aprises?

– Jau gada sākumā, kad par vadītāju ievēlēja Ēriku Vilsonu, kad vēl Rakstnieku savienības astoņiem biedriem nebijām nākuši klāt mēs, četri nupat savienībā uzņemtie biedri, tika runāts par rakstnieka Olafa Gūtmaņa piemiņas istabas izveidi. Uzskatu, ka tas šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums. Tas būtu vērā ņemams ieguvums gan pilsētai, gan visai Latvijas sabiedrībai. Piemiņas istabu varētu veidot kā muzeju, kas būtu atvērts apmeklētājiem, kurā varēs apskatīt lietas, kas raksturo rakstnieku, vidi, kurā viņš strādāja. Zinu, ka citviet Latvijā, arī Lietuvā iekārtotas daudzas tādas ievērojamu personību piemiņas istabas, un tās piesaista apmeklētājus. Ēriks Vilsons ir ticies un runājis ar pilsētas vadību, viesojies pie domes priekšsēdētāja Viļņa Vitkovska, lai apspriestu, kā to darīt, kā saņemt finansiālu atbalstu iekārtošanai. Sarunās piedalījies rakstnieka dēls Dāvis Gūtmanis, kurš arī ieinteresēts, lai šāda istaba taptu.

– Skaidrs, ka literārā darba tapšana ir individuāls process. Taču, lai šo darbu ieraudzītu sabiedrība, autoram, visticamāk, nepieciešama palīdzība, lai sekmētu viņa darbu popularizēšanu.

– Tas arī ir viens no mūsu šībrīža uzdevumiem. Līdz šim Liepājā iznāca piejūras pilsētu literārs žurnāls “Vārds”, ko izdeva RS Liepājas nodaļa. Atrasta alternatīva – Liepājas Universitātes Humanitārās un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Zanda Gūtmane uzrakstījusi projekta pieteikumu par literāro pielikumu zinātniskā žurnālā “Scriptus Manet”. Pielikumā varētu publicēt gan Liepājas, gan mūsu visa reģiona literātu un literatūrzinātnieku darbus – kā dzeju, prozu, tā literatūras kritiku, recenzijas. Sadarbībā ar Piejūras pilsētu literāro akadēmiju, Liepājas Universitāti iecerēta Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas mājaslapas izveide. Tajā būs gan nodaļas darba aktualitātes, gan literārās dzīves jaunumi, tā būs iespēja darīt zināmu plašākai sabiedrībai literāro jaunradi. Tāpat iecerēts, ka pielikumā būs vieta kritikai, recenzijām.

– Kā vēl var sekmēt literatūras pietuvināšanu plašākam interesentu lokam?

– Nesen piedalījos Rakstnieku savienības valdes sēdē. Viens no galvenajiem jautājumiem, ko pārrunājām, bija par finansiālu līdzekļu piesaisti dažādiem pasākumiem, to vidū gan rakstnieku jubilejas sarīkojumu organizēšanai, grāmatu atvēršanas svētkiem, jauno darbu izdošanai un citiem. Jo viss taču maksā naudu. Izeja – rakstīt projektus un piedalīties projektu konkursos. Taču projekta izstrāde ir darbietilpīgs process, un ne vienmēr iesniegtais pieteikums vainagojas ar rezultātu un iegūst finansējumu. Līdz ar to ieguldītais darbs netiek novērtēts, un par projekta administrēšanu arī netiek saņemts atalgojums. 

– Liepājas nodaļa apvieno divpadsmit biedrus. Taču mūsu pilsētā un Kurzemes reģionā rakstošu cilvēku ir daudz vairāk. Vai domāts, kā viņus piesaistīt profesionāļu pulkam?

– Mūsu nodaļas uzdevums – apvienot un sadarboties ar tiem cilvēkiem, kuri gan raksta, gan interesējas par literāriem procesiem. Tādu mūspusē ir daudz, viņi ir visdažādākā vecuma, interešu, nodarbošanās – sākot no skolēniem līdz cienījama vecuma ļaudīm. Būtiski, lai pasākumos un sarīkojumos – kā, piemēram, “Muzeju naktī”, Dzejas dienās parādītos visa literārā procesa dažādība. Lai piedalās un iesaistās rakstošie jaunieši, helikonieši, kristīgie autori, lai parādās literatūrā visā tās plašajā diapazonā, jo katram ir savs lasītāju un piekritēju pulks.

– Vasara, protams, paies ātri, un būs klāt rudens viens no vērienīgākajiem sarīkojumiem – Dzejas dienas. Vai jau iezīmējas aprises šim gadskārtējam notikumam?

– Jā, par Dzejas dienu norisēm sākam domāt un apsvērt piedāvājumu. Nesen noritēja tikšanās ar Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktori Ilgu Erbu, kurā piedalījās Humanitārā institūta direktors Edgars Lāms, rakstnieks Ēriks Vilsons un citi. Spriedām par Dzejas dienu sarīkojumu plānu un laikiem, par to, kādus literātus aicināt ciemos. Sava veida aprises ir iezīmētas, domāts, lai būtu pasākumi gan jauniešiem, gan citiem interesentiem, dzejas pazinējiem un lasītājiem. Runājam par jaunām aktivitātēm, piemēram, dzejas sportu, dzejas fabriku… Bet tas vēl ideju līmenī.