Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jūrā vēl ir ko rakt un rakt

Jūrā vēl ir ko rakt un rakt
Foto: No Jūrkalnes pagasta padomes arhīva
04.08.2017 07:09

Dina Belta, "Kultūras Pulss"

Atslēgvārdi

Gada beigās Jūrkalnē plānots atvērt zemūdens kultūrvēsturiskajam mantojumam veltītu ekspozīciju – “Vētru muzeju”. Tās kuratore Inese Helviga par Liepāju saka: “Jums ir osta, nogrimuši kuģi, zemūdens nirēji. Jums viss ir, es brīnos, ka jums nav muzeja…” Taču Liepājā tiek plānotas līdz šim neredzētas audiovizuālās projekcijas uz Muitas mājas fasādes.

Par skaisto izglābšanos

Patlaban ir izstrādāts “Vētru muzeja” dizaina projekts, izremontētas telpas tautas nama otrajā stāvā, stāsta Ventspils novada Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis. “Būs apskatāms kaut kas no jūras izskalotā, bet daudz būs rakstītā un fotogrāfiju,” viņš ieskicē. “Būs arī interaktīvi.”

Jūrkalne sadarbojas ar Latvijas zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociāciju – no “zemūdens cilvēkiem” arī nākusi ideja par šāda muzeja izveidi. Tomēr doma, no kuras tā attīstījusies, nāk no jūrkalniekiem pašiem – G. Reķis atsaucas uz bijušo Latvijas Etnogrāfiskā muzeja direktoru Juri Indānu, kuram pagastā ir īpašums. “Es domāju, ka viss izdosies. Un lēnām to apaudzēs arvien ar kaut ko vairāk.”

Ekspozīcijas kuratore ir Jūrmalas pilsētas muzeja galvenā krājuma glabātāja un kuģniecības vēstures pētniece Inese Helviga. Viņa arī pati ir piedalījusies zemūdens ekspedīcijās, tāpēc Jūrkalnē topošais “Vētru muzejs” viņai arī emocionāli ir ļoti tuvs.

I. Helvigas ideju veidot ekspozīciju kā nogrimušu kuģi realizē Latvijas Nacionālā vēstures muzeja galvenais mākslinieks Ģirts Boronovskis. “Jūrkalnē ir leģenda par grimstošo kuģi un skaisto izglābšanos,” I. Helviga atgādina stāstu par kapteini, kurš solījies – ja laimēsies vētrā izglābties, viņš vietā, kur tas notiks, uzcels baznīcu. Glābiņš izrādījies sēklis pie Jūrkalnes stāvkrasta. Uzceltajai baznīcai dots vārds – Fēliksberga, kas vāciski nozīmē Laimīgais kalns. “Kad pirmoreiz iegāju šajā zālē vecās kroga ēkas mansardā, sapratu, ka šeit ir ļoti pateicīga vide, lai izveidotu tādu sižetisku ekspozīciju.”

Interesējās jau sen

Vispirms tiks apspēlēti Jūrkalnes tuvumā esošie kuģu vraki, pēc tam ekspozīcija tiks paplašināta ar informāciju par citur Latvijas piekrastē atrastajām vēstures liecībām. Līdz ar tekstuāliem un foto materiāliem tur būs izvietota zemūdens arheologa Voldemāra Raina savāktā privātkolekcija. Līdz 2012. gadam tā bija apskatāma izstādē “Kuģi dzelmē” Jūrmalas pilsētas muzejā. Ieinteresētība ir labas sadarbības pamatā, pārliecinājusies I. Helviga. Jūrkalnieši par zemūdens vēstures izrādīšanu pie sevis interesējušies jau toreiz. Nu kolekcija Jūrkalnē radīs pastāvīgu mājvietu. “Būs redzams, kā ir krastā, kā ir zem ūdens un kā ir no debesīm,” viņa raksturo topošo ekspozīciju.

Jūrkalnes ļaudis arī seko līdzi “Vētru muzeja” attīstībai – kuratore ik pa laikam uzklausa jautājumus par to, kā tad projekts iet uz priekšu. “Ļoti aktīvi iesaistās arī liepājnieks Igo. To, ko viņš tur dara, pašreiz atstāsim noslēpumā, bet viņš tur ir!”

Šā gada sākumā Lauku atbalsta dienests apstiprināja Ventspils novada pašvaldības iesniegto projektu, kas paredzēja šādas ekspozīcijas izveidi. Līdzekļi tam nāk no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF). Projekta budžets ir 41 tūkstotis eiro, pašvaldība finansē 10 procentus no kopējām izmaksām.

“Galvenais iniciētājs un naudas sameklētājs ir Dadža kungs,” I. Helviga par sadarbību pateicas Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietniekam jūrkalniekam Mārim Dadzim. “Un Guntars Reķis ir ļoti ieinteresēts, lai tas viss notiktu.” Doma ir nākotnē Jūrkalnes “Vētru muzeju” paplašināt arī ar informācijas centru, kur varētu uzzināt par visu, kas šajā jomā interesants arī citur – Pāvilostā, Ventspilī, Rīgā. “Tikko jums Liepājā būs [jūrniecības] muzejs, gribēsim sadarboties arī ar Liepāju.”

“Karaosta – ideāla vieta!”

“Tur vēl ir ko rakt un rakt,” zemūdens kultūrvēstures pētniece saka par šīs jomas dziļumu. Ko pētīt un izstādīt apskatei noteikti pietiktu arī Liepājai un citām piekrastes pašvaldībām. Pētnieki nirēji, piemēram, ir niruši pie Daugavā applūdinātajiem objektiem. Interesanta ir kuģniecības vēsture un jūrskolas – tādas bija arī Jūrkalnē un Užavā. Zemūdens arheoloģijas aizsācēja Jāņa Apala atklātās ezerpilis. Un, protams, jūrnieki un viņu stāsti. Te noritējušas karadarbības, ir dažādas leģendas, ir dramatiski un kuriozi stāsti. “Tāpēc, vienkārši sakot, es [Jūrkalnes ekspozīciju veidojot] nelienu iekšā Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā un Kolkā, jo šajās vietās ir savi muzeji un tur ir vēl ļoti plašs darbalauks kuģniecības un zemūdens vēsturē. Un Liepājā vispār – tā ir kuģu kapsēta, jūs tur varat pētīt un pētīt!”

2005. gadā ēkas īpašumattiecību dēļ tika slēgta zvejniecības un kuģniecības vēsturei veltītā muzeja ekspozīcija Liepājā, Hikes ielā. Tagad “Reinzemes villa”, ilgus gadus stāvējusi tukša, tiek atjaunota privātām vajadzībām, raksta “Kurzemes Vārds”.

“Tas bija ļoti simpātisks muzejs,” I. Helviga pauž nožēlu, ka “diezgan bagātīgi iekārtotās” ekspozīcijas Hikes ielā vairs nav un ka Liepājā vispār vēl aizvien nav šīs jomas muzeja. “Karaosta – tā būtu ideāla vieta! Unikāla vide. Pašā jūras krastā, vēsturiskā vietā. Tas varētu izskanēt pa visu pasauli. Man ļoti, ļoti žēl, ka Liepājā, kur ir pilnīgi citas finansējuma iespējas nekā mazajā Jūrkalnē, tāda nav. Jums ir osta, nogrimuši kuģi, zemūdens nirēji, zinoši profesionāļi ar plašu pieredzi. Jums viss ir, es brīnos, ka jums nav muzeja…”

Skandināvijā ar jūru un kuģiem saistīti muzeji esot gandrīz katrā otrajā ciemā, par pilsētām nerunājot. “Un Latviju jūra apskalo piecsimt kilometru garumā, un mums nav valsts muzeja,” viņa akcentē vārdu “valsts”.

Vēstures līkloči uz fasādes

Tikmēr Liepājā, meklējot iespējas izrādīt bagātīgo vēsturi, plāno uz Muitas mājas fasādes Vecajā ostmalā 54 raidīt audiovizuālās projekcijas, kas izceļ Liepājas kā ostas pilsētas unikālās vērtības, informē Liepājas Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Ilze Jurkovska. “Strādājot pie pilsētas plānošanas dokumentiem, pašvaldība ir apzinājusi pilsētas attīstības prioritātes, arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, un attīstības programmā 2015. – 2020. gadam ir apstiprināta projekta ideja.”

Plānots, ka “Ceļojums cauri Liepājas jūrniecības vēstures līkločiem” tiktu raidīts regulāri, vismaz reizi mēnesī trīs dienas. Lai to varētu izdarīt, pretī Muitas mājai domāts izbūvēt vides objektu – torni, kurā integrēt tehnoloģiskās iekārtas, kuras vēl jāiegādājas, vispirms apzinot, kas šādam projektam nepieciešams, jo līdz šim nekur vēl nekas tāds neesot veikts.

Jau pagājušogad dome pieņēma lēmumu par jūrniecības muzeja ekspozīcijas izveidi, akceptējot projekta izmaksas 300 tūkstošu eiro apmērā. 270 tūkstošus no šīs summas domāts saņemt kā atbalstu no Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonda, pārējais ir pašvaldības līdzfinansējums.

Patlaban projekts iesniegts konkursam, tā administratoram Lauku atbalsta dienestam lēmums jāpieņem līdz 28. augustam. Pēc apstiprinoša lēmuma sāksies iepirkumi un tad arī būs zināmas aktuālās izmaksas. I. Jurkovska uzsver, ka uzreiz vēl nekas nenotiks, projekts jāīsteno divu gadu laikā.

Iepriekš pašvaldība meklējusi arī muzeja telpas, taču atbilstošas tā arī nav izdevies atrast. Galvenais iemesls – tām bija jābūt izremontētām, jo finansējuma apmērs ir par mazu, lai pārbūves un remontu varētu veikt no tā. Projektu vadītāja piebilst, ka EJZF finansējuma nosacījumi liedz sabiedriskā labuma projektam paredzēt ieejas maksu. Un pašvaldība nevar finansēt gan nomu, gan uzturēšanu, negūstot nekādus ienākumus. “Tāpēc tika domāts, kā šo domu realizēt citādāk, izmantojot citu izteiksmes līdzekli.” Ideja nākusi no Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska.

SEZ domā par Muitas māju

Varbūt kādreiz muzejs varētu atrasties Muitas mājā iekšā? Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis apstiprina, ka tiešām ir doma, ka SEZ pārvalde kādreiz varētu izvietoties tur. Un tad šajā ēkā noteikti atrastos vieta arī īstam jūrniecības muzejam.

“Šobrīd kopā ar Komunālo pārvaldi ir veikts ēkas tehniskais apsekojums, lai saprastu, kādā stāvoklī tā ir. Bet tālāku darbību pašreiz nav,” saka U. Hmieļevskis. Ēka ir “LNA” pārziņā. Tālāka tās attīstība atduras finansējuma iespējās. “Šobrīd akcents tiek likts uz darbiem, kas vajadzīgi ostas konkurētspējas paaugstināšanai,” viņš norāda uz tuvākajā nākotnē paredzēto viļņlaužu rekonstrukciju, infrastruktūras uzlabošanu. “Lai ēku savestu kārtībā, ir vajadzīgi lieli līdzekļi.” Ēkas jumts un mūri esot labā kārtībā: “Tā ir labā ziņa, tās stāvoklis nepasliktinās. Tuvākajos gados mēs gribētu šo projektu virzīt.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz