Visbiežāk sevi esmu spējis izteikt vārdos, vadot kādu pasākumu, runājot pa radio vai arī vienkārši jokojot ar draugiem, bet fotogrāfija mani piespiež klusēt! Fotografēt man patīk, kaut vai tikai tādēļ, ka sajūtas, to darot, ir kā mērķtiecīgs process, kā makšķerēšanā lielās zivs noķeršana, proti, kura laikā rezultātu gribas sasniegt gandrīz par katru cenu. Tas, kas ir realitātē, un vīzija, kādu redzu savu fotogrāfiju gala variantā, ir, manuprāt, interesantākais šajā procesā.

Pēc tam apskate, tad atlase un visbeidzot eksponēšana citu vērtēšanai. Tas mani patīkami satrauc un, ja tas vēl aizkustina arī kādu citu, tad uzskatu, ka nav velti klusēts.

Mārcis Grīnbarts,

“Vai arī Tu kādreiz neesi tā juties?” komentējot savu darbu “Klauns”, jautā fotomākslinieks Mārcis Grīnbarts.