Pie lasītājiem nonākusi Liepājas teātra dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces sarakstītā grāmata bērniem “Mani sauc Klimpa, un man patīk viss”, kas par to, kā franču buldoga šķirnes meitene iepazīst pasauli. “Dīvainā kārtā jēgpilnāk ir rakstīt bērniem,” pēc padarītā darba secina autore. Viņas debijas grāmata iekļauta “Bērnu žūrijas – 2016” programmā.

Četri – D

Rosinājumu rakstīt grāmatu bērniem Rasa saņēmusi pirms gadiem diviem, un iniciatīva nāk no dzejnieka un raidījumu vadītāja Toma Treiberga, kurš bija radījis ilustrācijas un rosināja pēc tām uzrakstīt stāstus, un izdevniecības “Lietusdārzs”, kas grāmatiņu arī izdevusi. “Es jau ilgi biju domājusi, ka būtu forši uzrakstīt grāmatiņu bērniem. Domāju, izcils variants, jāķeras klāt. Tad es ilgi nevarēju atrast, no kura gala sākt,” par grāmatiņas pirmsākumiem stāsta autore. “Pirms gada es iepazinos ar Klimpu un sapratu, ka jāraksta par suņiem.”

Rasa un viņas vīrs Sandis nolēmuši tikt pie sunīša un paņēmuši pie sevis franču buldoga kucīti. Tā pie viņiem nonākusi Klimpa, taču viņu kopīgais stāsts nav vijies ilgi. Tā kā izrādījies, ka Sandim no suņiem ir alerģija, visai drīz Klimpai bijis jāmeklē jaunas mājas. Nu viņa dzīvo Valmierā, kur ir labos draugos ar astoņgadīgu meitēnu, bet Rasa ar mīļo Klimpu tiekas savos stāstos.

Grāmatā “Mani sauc Klimpa, un man patīk viss” iekļauti četri stāsti, kas skar četras lielas tēmas, kas “ir svarīgas jebkuram cilvēkam”. Tās ir jau Annas Brigaderes izceltās – Dievs, Daba, Darbs, bet jaunā autore vēl piepulcinājusi arī draugus, bez kuriem nekādi nav iedomājama pasaule. Četros stāstos sunīte Klimpa iepazīst pasauli caur sadarbību ar cilvēkiem. “Pētot, kāda ir reālā Klimpa un citi suņi, tiešām liekas, ka viņi uzņemas vadību pār cilvēkiem, tikai mūs tā bišķiņ piečakarē, ļaujot domāt, ka mēs esam priekšnieki,” par novēroto ar vieglu smaidu stāsta R. Bugavičute-Pēce. Viņa ievērojusi, ka suņi atšķirībā no kaķiem izjūt atbildību par cilvēkiem, kas viņiem blakus.

Vēstījums ir no Klimpas skatpuntka. “Centos iejusties sunītī,” smejas Rasa. Visiem grāmatā aprakstītajiem dzīvniekiem ir reāli prototipi – atklāj grāmatas autore. Cilvēkiem gan ne, tie ir izdomāti. Aizraujošos stāstus papildina Toma Treiberga ilustrācijas. Tā kā viņa iepriekš radītās ilustrācijas šiem stāstiem nav derējušas, nācies ķerties klāt jauniem zīmējumiem. Kamēr citi rakstnieki Ventspils Rakstnieku mājā radījuši tekstus, Toms tur veidojis ilustrācijas. “Viņš stāstīja – esot apcerīgi sēdējis pie loga un mēģinājis sazīmēt to visu,” pastāsta Rasa.

Arī pieaugušajiem

Autorei grāmatas rakstīšanas process gan bijis “zvērīgi grūts”, jo no dramaturģijas bijis jāpārorientējas uz daiļliteratūru. “Tev ir visu laiku borēts, ka literatūra un dramaturģija ir divas dažādas lietas, un tu tam arī tici. Līdz zināmai robežai, protams. Šajā brīdī tev it kā būtu jāatkāpjas no dramaturģijas, bet tu to nevari izdarīt. It kā literatūra būtu jāraksta citādāk, bet īsti nesaproti – kā,” radošajos pārdzīvojumos dalās dramaturģe un nu jau arī rakstniece. Grāmatas iznēsāšanas un uzrakstīšanas posms ir visilgākais un grūtākais. Ļoti palīdzējis vīrs Sandis, daloties stāstos, kā viņam šķiet, ko suns attiecīgā brīdī varētu just un domāt. Sava tiesa paldies tiek arī absolvētajai rakstniecības studiju programmai Liepājas Universitātē. “Ir forša sajūta, ka esi tam piederīgs. Es esmu reāli pateicīga Liepājas studijām par divu gadu treniņu. Tā bija normāla nometne divu gadu garumā,” viņa ar smaidu atceras.

Tomēr Rasa atzīst, ka nevar iedomāties uzrakstīt grāmatu pieaugušajiem. “Es apbrīnoju cilvēkus, kas to spēj,” viņa atzīstas. Un stāsta, ka jau studiju laikā apjautusi – viņai patīk rakstīt par pusaudžiem. “Man likās, ka viņiem ir daudz spilgtāka pasaules izjūta. Viss, kas notiek, ir vai nu fantastisks, vai katastrofāls, nav mērena vidusceļa. Tad, zināmā mērā pateicoties Goda teātrim, kur bija mani pirmie bērnu ludziņu izgājieni gan “Ar laimīgām beigām”, gan “Tikai nesaki nevienam”, noķēru garšu, ka tas ir nenormāli forši,” Rasa stāsta par to, kā apjautusi, ka patīk rakstīt arī bērniem. Ne velti viņas rokās arī Liepājas teātra bērnu izrāžu teksti.

R. Bugavičute-Pēce jūtas pārsteigta un ļoti pagodināta, ka viņas grāmata iekļauta “Bērnu žūrijas” programmā sākumskolas vecuma bērniem. Līdzās pašai Astrīdai Lindgrēnai. Taču, pēc Rasas domām, grāmatiņa ir adresēta visiem. “Par Klimpu man ir rakstījuši gan pasniedzēji, gan draugi, kas ir rimti cilvēki, kuri strādā nopietnos amatos – viņi stāsta, kā ir lasījuši, smējušies un priecājušies līdzi,” pastāsta autore un gaida ne tikai tuvu cilvēku atsauksmes, bet ir gatava arī profesionāļu vērtējumam. Iespiesto grāmatu izlasījusi arī viņa pati. Ir bijis mazliet dīvaini, jo viņai kā dramaturģei līdz šim bijis ierasts paskatīties rezultātu teātros, nevis pārlasīt.

Vai pēc debijas grāmatas taps vēl kāda? “Domāju, ja būtu līdzīgs piedāvājums, noteikti piekristu, pašai, protams, grūtāk pēkšņi izlemt par kaut ko tādu,” atzīst stāstu par Klimpu radītāja. “Bet esmu diezgan pārliecināta, ka uzrakstīšu kaut ko grāmatas formātā un tieši bērniem.”

Uzziņai

Lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” 2016. gada grāmatu kolekcija

5+

Lina Žutaute. Kika Mika un lielā tumsa. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2016.

Māra Cielēna. Bērzu ballīte. – Rīga : Lietusdārzs, 2016.

Lūsa Riphāgena. Vieni paši mājās – Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2015.

Ieva Samauska. Muša, kura gribēja būt lidmašīna. – Rīga : Lauku Avīze, 2016.

Inese Zandere. Lupatiņu rīts. – Rīga : Liels un mazs, 2015.

Juris Zvirgzdiņš. Lauvas rūciens. – Rīga : Pētergailis, 2015.

9+

Astrida Lindgrēne. Emīls un Īda no Lennebergas. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.

Rasa Bugavičute-Pēce. Mans vārds ir Klimpa, un man patīk viss. – Rīga : Lietusdārzs, 2016.

Leons Briedis. Saputrotā putra. – Rīga : Liels un mazs, 2015.

Timo Parvela. Ella un draugi. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.

Pireta Rauda. Princese pa pastu. – Rīga : Liels un mazs, 2016.

Pjērs Gripari. Labais velniņš un citas Brokā ielas pasakas. – Rīga : Omnia mea, 2016.

11+

Džeikobs Grejs. Zvērači: kraukļu vārdotājs. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2016.

Māris Rungulis. Sāļās pankūkas. – Rīga : Pētergailis, 2015.

Pēters Brūveris. Grāmata Gundegai: dzejoļi ne tikai bērniem. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.

Keilebs Krisps. Tikai ne Aivija Pokita! – Rīga : Kontinents, 2015.

Henriks Tamms. NindzjaTimijs un nozagtie smiekli. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2016.

Džila Lūisa. Sarkanais ibiss. – Rīga: J.L.V., 2015.

15+

Elizabete Eglīte. Tikšanās laikā. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.

Emīlija Lokhārta. Mēs bijām meļi. – Rīga : BaibaBooks, 2015.

Reinbova Rouela. Eleonora un Pārks. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.

Holija Bleka, Kasandra Klēra. Dzelzs pārbaudījums. – Rīga : Egmont, 2016.

Patriks Ness. Septiņas minūtes pēc pusnakts. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.

Justīne Janpaule. Tālsaruna. – Rīga : Mansards, 2015.

Vecāku žūrija

Haruki Murakami. Par ko es runāju, runādams par skriešanu. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.

Gabriela Zevina. Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi. – Rīga : BaibaBooks, 2015.

Kārlis Vērdiņš. Pieaugušie. – Rīga : Neputns, 2015.

Nora Ikstena. Mātes piens. – Rīga: Dienas Grāmata, 2015.