Gluži kā pērle
no smilšu graudiņa arī ideja par Latvijas Mākslas akadēmijas
filiāles izveidi Kuldīgā jau izaugusi par tādu perspektīvu, kas
iezīmē jaunu virzienu visa Kurzemes reģiona attīstībai.

Jau senāki
meklējumi pēc vides, kur paplašināties mākslinieku un mākslas
studentu radošajām izpausmēm, tagad pavisam droši Kurzemes novada
kartē iezīmējuši Kuldīgu, kuras pašvaldība bijusi
visatsaucīgākā. Tā plāno iegādāties bijušo slimnīcas ēku un
ieguldīt tajā visus nepieciešamos līdzekļus, lai Kuldīgā pēc
pāris gadiem atklātu jaunu dizaina un radošās industrijas centru
– izglītības iestādi, kas gan prezentētu pašmāju talantus,
gan veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.

Latvijas Mākslas
akadēmijas filiāles izveides nepieciešamību apstiprina akadēmijas
rektors profesors Aleksejs Naumovs, pasniedzēji, Kultūras
ministrija, kā arī uzņēmēji un radošo profesiju pārstāvji.
Atbilstoši sākotnējām iecerēm jaunajā filiālē varētu notikt
studijas mākslas, dizaina, radošo industriju un restaurācijas
jomās. Kuldīgas autentiskā vide, kultūrvēsturiskais mantojums,
kura saglabāšanai pašvaldība novirza lielu daļu resursu, ir
vispiemērotākā, lai šī pilsēta kalpotu par iedvesmu jaunām
mākslas izpausmēm un dizaina (jo īpaši – rūpnieciskā dizaina)
idejām. Savukārt mūsdienīgu tehnoloģiju nodrošinājums jaunajā
mācību iestādē un prakses vietas vietējos uzņēmumos mazinās
plaisu, kas izveidojusies starp dizaina izstrādātājiem un
ražotājiem.

Pie
šīm un vēl daudzām citām atziņām nonāca diskusijas “Radošo
industriju izglītība Kuldīgā un Latvijā” dalībnieki, kas
27. martā satikās Kuldīgas Mākslas rezidencē, lai gūtu
apliecinājumus un iezīmētu pamatnostādnes nepieciešamajai
koncepcijai par filiāles izveidi un rastu atbildi uz jautājumu, vai
un kādas ir radošas iespējas strādāt ar koku kā materiālu un
vai tā radošāka un daudzveidīgāka apstrāde var veicināt
lielāku pievienoto vērtību. Koks un tā apstrāde ir izvēlēta
apzināti, jo Latvija ir bagāta ar kokmateriālu, bet samērā maz
valsts eksportē vai tepat patērē apstrādātu kokmateriālu, tāpēc
tā būtu iespēja izpausties dizaineriem un māksliniekiem. Kuldīgas
reģionā ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi, kas studentiem varētu
nodrošināt labas prakses vietas.

Rīgas
Krēslu fabrikas pārstāvis Miks Dzelte atzīst, ka tad ir
nepieciešama augstākās izglītības mācību iestāde, ka sagatavo
speciālistus, kuri pārzina mēbeļu radīšanas procesu no sākuma
līdz beigām un zina, kā koku savienot ar citiem materiāliem un kā
profesionāli tapsēt mēbeles. Tās ir unikālās prasmes, ar kurām
varam konkurēt.

Savukārt
Kuldīgas Mākslas rezidences vadītāja Ilze Supe aizskāra
jautājumu par Latvijā ražoto mēbeļu un dizaina priekšmetu
pieejamību un izmantojamību pašu mājās, kultūras un izglītības
iestādēs, jo realitātē pagaidām ir samērā maz piemēru, kad
valsts vai pašvaldību iepirkumos uzvar pašmāju ražotāji.

Kuldīga
ir pateicīga vieta, kur iegūt augstāko profesionālo izglītību
restaurācijā. Tas restaurācijas procesus darītu daudz pieejamākus
arī citās Latvijas pilsētās.

“No
izglītības viedokļa filiāles izveide nepārprotami atrisinās
Latvijas Mākslas akadēmijas šaurības jautājumu, jo pašlaik
vairs nav, kur izvērsties. Jau tagad studenti ir gatavi radīt un
rada augstvērtīga dizaina priekšmetus un idejas. Ja mēs viņiem
vēl iedodam radošu vidi un nodrošinām viņus ar atbilstošām
tehnoloģijām, tad varam sagaidīt vēl talantīgākus dizaina
speciālistus, kuru vārdi paši kļūst par eksporta preci un
veicina valsts atpazīstamību,” atzīst LMA Vizuālās mākslas
nodaļas Glezniecības katedras vadītājs, docents Andris Vītoliņš.

Jau
nākamajā dienā diskutētājiem Kuldīgā pievienojās kultūras
ministre Dace Melnbārde, uzsverot, ka pašlaik Eiropā par radošo
industriju runā “gudro specializāciju” kontekstā. Tāpēc
arī uz šo jautājumu filiāles izveides diskusijas dalībnieki
daudzējādā ziņā ir atbildējuši, jo Kuldīgas gadījumā tā ir
kokapstrāde, kas kopā ar šo radošo pieeju ļaus kokapstrādes
nozarei attīstīties ļoti daudzveidīgi.

Divu
dienu diskusiju moderators un vadītājs bija LMA prorektors studiju
un zinātniskajā darbā, asociētais profesors Dr.art. Andris
Teikmanis, kurš savā ievadprezentācijā uzsvēra nepieciešamību
veidot daudz ciešāku mijiedarbību starp valsti, akadēmisko
izglītību, industriju, gūt sabiedrības atbalstu un sapratni,
domāt par dabisku vidi un ilgtspēju, kā arī apzināties
globalizācijas un internacionālas vides esamību. Šķiet, ka jaunā
Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle varētu kļūt par teicamu
piemēru šādam modelim. 

Madara Petrovica
– Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas 4. kursa studente:

“Mācības Kuldīgā nebūtu
mana izvēle, bet kopumā ideja ir ļoti laba, un tā būs laba
iespēja tiem, kas to izvēlēsies. Kad lasīju par akadēmijas
izveides ieceri, tieši nodomāju, cik tas būtu forši,
jo tas ir kaut kas jauns, nebijis, nevis tas pats, kas jau ir visur
citur. Un vēl svarīgi ikvienam māksliniekam ir iedvesmojošā
vide, kur netraucē lieli trokšņi. Kuldīga ir gleznaina un atbilst
filiāles izveides iecerei.”

Andris Dzērve
– mākslinieks, kokapstrādes speciālists, restaurators:

“Es ikdienā strādāju ar koku
un radu dizaina priekšmetus, tāpēc noteikti atbalstu Latvijas
Mākslas akadēmijas ieceri piedāvāt tieši augstāko izglītību,
piemēram, rūpnieciskā dizaina apguvē, kā arī unikāla
individuāla dizaina radīšanā. Vēl liels ieguvums būs augstākā
izglītība restaurācijā, no lielākā ieguvēja būs
kultūrvēsturiskā Kuldīga pati.”

Inguna
Tomsone –
Liepājas Attīstības pārvaldes eksperte stratēģiskās plānošanas
jautājumos:

“Iizveidojoties
Kuldīgā Latvijas Mākslas akadēmijas filiālei, ieguvēja būs ne
tikai Kuldīga, noteikti arī pārējie dažāda
“smagsvara” spēlētāji reģionā – ar to domāju
lielākas un mazākas pašvaldības un to iedzīvotājus.
Šādas izglītības iestādes izveidošana nepārprotami
paver dažādas iespējas – cilvēkresursu mobilitāti,
zināšanu ieguvi un apmaiņu, finanšu resursu ieguldījumus, un ne
tikai Kuldīgai vien. Liepājas gadījumā izaicinājums ir ciešu
sadarbības saišu veidošana, kuras ietvaros papildinātos un
attīstītos visas iesaistītās puses. Sadarbībā
ietvaros spēcinās katrs atsevišķi un kopīgi gūst lielāku
efektivitāti, mērķtiecīgumu un atdevi.”