Jēdziens ”Eiropas kultūras galvaspilsēta” Latvijā  ir maz zināms un pagaidām arī pārāk maz diskutēts. Taču Rietumeiropas valstīs, kas jau kopš 1985.gada noteiktā secībā iesaistās cīņā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, sacensība ir tikpat liela un nopietna, kā par iespēju sarīkot olimpiskās spēles.

Atšķirība tikai tā, ka Liepājai, kas ir viena no četrām pretendentēm, nav jāmērojas spēkiem ar Eiropas metropolēm – Parīzi, Londonu vai Berlīni, bet gan jāpierāda, ka piedāvā visinteresantāko kultūras gada koncepciju, vispārliecinošāko sabiedrības iesaistes un pilsētas attīstības programmu 2014.gadam, un ir vislabākā starp Latvijas pilsētām – Cēsīm, Rīgu un Jūrmalu. Šodien Rīgā notiek pilsētu priekšatlase, kurā noskaidrosies, vai Liepāja, kas konkursā startē ar visas Kurzemes pieteikumu, turpinās cīņu konkursa otrajā atlases kārtā.

Jautā! Domā! Rīkojies!

Tā skan Liepājas moto, kas aicina uz aktīvu līdzdalību – jautāšanu, domāšanu un rīcību sevis un savas pilsētas labā. Jautājumu uzdošana un atbilžu meklēšana ir kultūras, katra indivīda un visas cilvēces attīstības pamatā, tāpēc arī viens no koncepcijas pamatelementiem ir jautājuma zīme. Robežas sajūta un pretrunas Liepājai ir ģenētiski iekodētas, un šī unikālā un nospriegotā situācija ir tuva arī Eiropai, kas tieši tagad risina savas pretrunas. Liepāja ir visatbilstošākā tam, ko eiropieši saprot ar kultūras daudzveidību, un te ir tas jūtīgais antenas punkts, kas uztver notiekošo visapkārt. Tieši vārds ”antena” spilgti raksturo lomu, kāda Liepājai un katram liepājniekam atvēlēta projektā – būt par jūtīgu uztvērēju, informācijas apstrādātāju un tālāk raidītāju 2014.gadā. Par šādām antenām, kas, pirmkārt, personificē liepājniekus un kurzemniekus, otrkārt, astoņas no projekta tematiskajam programmām, kļuvuši: Rucavas Anna – SAKNES ANTENA – ar jautājumu ”No kurienes es nāku?”; pilsētas ērģelnieks Lotars Džeriņš – SMALKĀ ANTENA – ar jautājumu ”Kāda ir astotā nots?”; acu ārsts  Paian Emadi – DIALOGA ANTENA – ar jautājumu ”Kas ir tavs kaimiņš?”; mūziķis Loui Fontaine – NEPIERADINĀTĀ ANTENA – ar jautājumu ”Jums ir jautājumi…?”; students Kristers Krafts – MEKLĒJUMU ANTENA – ar jautājumu ”Kas ir aiz horizonta?”; militārās vēstures pētnieks Juris Raķis – PARADOKSU ANTENA – ar vaicājumu ”Kur ir pilsēta?”; bērns – NĀKOTNES ANTENA JEB RADARS – ar jautājumu ”Vai es būšu?”; zilā govs – DABAS ANTENA – ar jautājumu ”Kas ir ķēdes otrā galā?”

Dialogs, līdzdalība, inovācijas un pārmaiņas ir atslēgas elementi, kas raksturo ne vien katru no vairākiem simtiem aktivitāšu, kuras paredzētas 2014.gadā, bet arī  prasmes un varēšanu, kas Liepājai jāattīsta turpmāko sešu gadu laikā. Taču jautāt, domāt un rīkoties iespējams jau tagad, apmeklējot projekta mājaslapu internetā www.liepaja2014.lv.  Tajā rodami projekta mērķi un koncepcijas skaidrojums, 2009.gadā  lapa piedāvās arī jaunumu saņemšanu e-pastā un blogošanas iespējas, tādējādi veicinot sabiedrības līdzdalību projekta attīstībā.

Investīcija pilsētas attīstībā

Nevienam Latvijā nav šaubu, ka Liepāja ir kultūras pilsēta, taču kultūras kā spēcīga attīstības instrumenta loma pagaidām ir vairāk novērtēta Rietumos. Latvijā šī doma vēl jāskaidro. Valda pārliecība, ka kultūra ir neiztērējams resurss. Taču kultūras kapitāls, līdzīgi kā dabas, sociālais un finanšu kapitāls, ir klasiski ekonomiski lielumi ar savu cenu, investīciju atdeves ciklu un amortizāciju.

Ar projekta starpniecību paredzēts Liepāju un Kurzemi veidot par spēcīgāko Latvijas kultūras reģionu – modeli kultūras līdzdalībai, kultūras izglītībai un kultūrpolitikas plānošanai, stimulējot arī radošo industriju lomas pieaugumu pilsētas un Kurzemes reģiona tautsaimniecībā.

Lai īstenotu apjomīgo projektu, līdzās 1,5 miljonus lielajai naudas balvai, ko ES piešķir uzvarētājpilsētai, neapšaubāmi vajadzīgi arī citi līdzekļi. Daļu finansējuma veidos pašvaldības, reģiona, valsts un Eiropas Savienības līdzekļi. Taču visnozīmīgākais darbs tiks veikts, lai 2014.gadā piesaistītu apjomīgus sponsoru līdzekļus, turklāt starptautisko sponsorēšanas programmu paredzēts veidot ciešā sadarbībā ar Liepājas partnerpilsētu Lundu, kas kvalificējusies konkursa otrajai atlases kārtai Zviedrijā. 
No pilsētas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības viedokļa grūti iedomāties līdzvērtīga mēroga pilsētas un reģiona mārketinga iespējas tām, kādas sniedz Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss. Ņemot vērā ekonomikas attīstības cikliskumu, ap 2013.– 2014.gadu cilvēki atkal būs gatavi  lielākus naudas līdzekļus atvēlēt ceļošanai, un Liepājas kā kultūras galvaspilsētas piedāvājums ļaus veiksmīgi orientēt šos līdzekļus Latvijas un Liepājas virzienā. Jāņem vērā arī līdz šim nepilnīgi izmantotais Latvijas un starptautiskās auditorijas potenciāls. Tā piemēram, 32% Latvijas iedzīvotāju Liepāju atzīmē kā pievilcīgu pasākumu apmeklēšanas vietu, savukārt 3% visas Latvijas iedzīvotāju ik gadu apmeklē kultūras pasākumus Liepājā. Kurzemnieki kultūrai tērē vairāk naudas nekā vidēji Latvijā, turklāt nesen Liepājā veiktais kultūras patēriņa pētījums rāda, ka 44% liepājnieku turmākajos gados kultūrai tērēs vairāk līdzekļu kā līdz šim.

Vērtējot kultūras un tūrisma infrastruktūru, Liepājai kopā ar citām Kurzemes pilsētām jau tagad ir visi priekšnoteikumi kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Starptautiskā konkursa žūrija apzinās likumsakarību – valsts kopējo attīstību vairāk par visu ietekmē spēcīgi reģioni.

Ieva Hmieļevska,
projekta ”Liepāja − Eiropas kultūras galvaspilsēta –2014” vadītāja