Darbs ir 2,70 metrus augsta balti glazētas keramikas figūra.

“Tēlniecībā vienmēr ir sākotnējais impulss, kāpēc tu kaut ko sāc taisīt, un tas var būt pat ļoti triviāls,” saka E. Peršēvics, vaicāts par aizsākumu.

Viņš norāda, ka šis darbs viņam pašam bijis liels tehnisks eksperiments.

Tēlniecībā ierasts strādāt ar bronzu vai mūsdienās bieži arī ar poliesteru, bet keramika kā gala materiāls lielformāta tēlniecībā nav tik ierasta.

Tajā pašā laikā vēsturiski keramika tēlniecībā izmantota sen – arī renesansē, kad tā bijusi lētāka alternatīva marmoram, stāsta E. Peršēvics.

“Grūtību bija diezgan daudz,”

teic mākslinieks, jautāts par radošo procesu.

“Es zināju, ka figūra deformēsies, jo māls ir mīksts – to ieliek formās, tas žūst, saraujas un deformējas. Tāpēc rodas plaisas. Pēc tam darbs ir jāsaliek kopā tā, lai tas joprojām saglabātu cilvēka siluetu. Šajā gadījumā plaisas strādā kā efekts, nevis defekts.”

Skulptūrai izmantoti aptuveni 150 kilogrami māla.

Lai tik lielu keramikas darbu “izceptu”, vajadzīga īpaša krāsns. Latvijā tādu neesot daudz. Mākslinieks to paveicis Latvijas Mākslas akadēmijā, ar Keramikas nodaļas atbalstu. Tur skulptūra arī glazēta.

“Transportēšana uz Liepāju pēc tam jau bija tīrais sīkums,”

viņš piebilst.

Jautāts, uz kā figūra turas, mākslinieks vien smaidot nosacīja: “Uz mākslas.”

E. Peršēvics atzīst, ka keramika intriģē jau sen un plāno tajā turpināt strādāt.

Ar šo darbu mākslinieks runā par mūsdienu vīrieša ego trauslumu, identitātes krīzi un vēlmi sevi pasargāt aiz mākslīgi būvētām “bruņām”.

“Šobrīd viena no tēmām ir vīrieša loma un tās transformācija. Mēs redzam, kā sociālo mediju tā sauktās manosfēras (no angļu val. manosphere) ietekmeļi mēģina radīt mākslīgu ideālā vīrieša tēlu,” skaidro tēlnieks Egons Peršēvics.

“Ja agrāk vairāk runāja par sieviešu skaistuma ideāliem, tagad tādi tiek būvēti arī par vīriešiem, īpaši Amerikā.”

“Izvēlētais materiāls nav nejaušība. Tā ir čaula, kas izskatās skaista, bet jebkurā brīdī var saplīst,” mākslinieks skaidro darba ideju.

Skulptūras vizuālajā tēlā ir atsauces uz jūgendstilu un austriešu ekspresionistu Egonu Šīli.

Tieši materiāla un tēla dēļ, viņaprāt, “Lielais dzintars” bijusi piemērotākā vieta šim darbam. Šeit arī iepriekš eksponēti viņa darbi. 

Mākslas telpā “Civita Nova” izrādīta “Karostas nāra”, savukārt uz koncertzāles terases “Jūrasmātes nolaupīšana”.

“Esam gandarīti, ka viņš atkal izvēlējies mūsu telpas par sava aktuālākā darba eksponēšanas vietu,”

saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons, norādot, ka “Lielais dzintars” vienmēr bijis atvērts laikmetīgajai mākslai.

E. Peršēvics pazīstams ar vairākiem lielformāta darbiem publiskajā telpā, tostarp Daugavpils Marka Rotko mākslas centra “Spoku zirgu”, Karostas tilta pakājē apskatāmo darbu “Projekts 613”, kas veltīts kara radītām psiholoģiskajām traumām.

Ar “Trauslo vīrieti” mākslinieks turpina pētīt tēmas, kas dominē viņa pēdējo gadu daiļradē, – identitātes meklējumus, sociālo spiedienu un mūsdienu mītu pārdefinēšanu.